/nginx/o/2018/07/31/11143513t1h7c28.jpg)
Aizsardzības ministrija (AM) sagatavojusi grozījumus likumā, kas paredz atvieglot ārpus Šengenas zonas esošu sabiedroto, piemēram, ASV spēku ierašanos Latvijā ienaidnieka apdraudējuma gadījumā.
Atvieglos sabiedroto ierašanos Latvijā ienaidnieka apdraudējuma gadījumā (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Latvijas valsts robežas likumā paredz, ka NATO dalībvalsts spēkos ietilpstošās personas, kas ierodas Latvijā, lai sniegtu atbalstu ārkārtējās situācijās vai izņēmuma stāvokļa laikā vai piedalītos Nacionālo bruņoto spēku un ārvalstu bruņoto spēku kopējās mācībās, atsevišķos gadījumos pēc robežsardzes atļaujas saņemšanas var šķērsot ārējo robežu ārpus robežšķērsošanas vietas.
Par nepieciešamību šķērsot ārējo robežu ārpus robežšķērsošanas vietas Nacionālie bruņotie spēki informē Valsts robežsardzi, saskaņojot robežas šķērsošanas vietu un laiku.
AM norāda, ka pagājušā gadā vasarā militāro mācību "Saber Strike" laikā tika plānota ASV karavīru desantēšanās virs Ādažu poligona, tādējādi ASV karavīri Šengenas līguma dalībvalstu ārējo robežu šķērsoja ārpus normatīvajos aktos noteiktajām robežas šķērsošanas vietām.
Lai nodrošinātu šī mācību elementa norisi, AM lūdza Valsts robežsardzi šai situācijai piemērot izņēmumu un nepieciešamās robežpārbaudes veikt karavīru nolaišanās vietā Ādažu poligonā. Valsts robežsardze piekrita šādam izņēmuma gadījumam, vienlaikus ierosinot sagatavot attiecīgas izmaiņas Likumā, lai turpmāk šādai robežšķērsošanai tiktu nodrošināts likumisks pamats.
Tiesību akts nodrošinās, ka situācijās, kad Latvijā ierodas Latvijas sabiedrotie no valstīm, kas nav Šengenas zonas valstis, un tiem jādodas uz savu galamērķi nekavējoties īstenot operacionālus uzdevumus, visas nepieciešamās robežšķērsošanas pārbaudes darbības robežsardze veiks vietā, par kuru NBS vienosies ar robežsardzi atsevišķi.
Grozījumi vēl jāatbalsta valdībai un jāpieņem Saeimai.
Likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" teikts, ka ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Savukārt izņēmuma stāvoklis ir īpašs tiesiskais režīms, kas izsludināms, ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, valstī izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri. Izņēmuma stāvoklis ļauj likumā noteiktajā apjomā un kārtībā ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.