Pašvaldības ar valdību vēl nevienojas par vietvaru tiesībām ņemt aizņēmumus

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (no kreisās) un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē pašvaldības un valdība turpināja diskusijas par vietvaru tiesībām valsts kasē ņemt aizņēmumus, izstrādājot jaunu iespējamo sadarbības scenāriju, par kuru galējais lēmums varētu tikt pieņemt rīt, 6. martā, valdības ārkārtas sēdē, pulksten 13.

Par pašvaldību iespējām aizņemties naudu valsts kasē bez vietvaru līdzfinansējuma plašas diskusijas notika arī 4. martā, Ministru kabineta komitejas paplašinātajā sēdē.

Vakar LPS piedāvāja scenāriju, ka projektos, kas saistīti ar izglītības iestāžu remontiem un būvniecību, pašvaldību līdzfinansējums būs 0% no kopējām projekta izmaksām, bet pārējiem projektiem - 10%.

Par šo jautājumu arī šodien politiķi diskutēja vairāku stundu garumā.

Pēc vakardien notikušās sanāksmes, šodien LPS kompromisa piedāvājums valdībai paredzēja, ka 2019. gadā bez pašvaldības budžeta līdzfinansējuma izglītības iestāžu investīciju projektiem aizņēmumi tiktu nodrošināti, ja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sniegtu pozitīvu atzinumu FM par attiecīgā projekta nepieciešamību izglītības nodrošināšanā un ieguldījumu ilgtspēju.

Vēl viens LPS piedāvātais variants paredz, ka bez pašvaldības līdzfinansējuma aizņēmums izglītības iestāžu investīciju projektiem tiktu nodrošināts gadījumos, ja papildus minēto ministriju atzinumiem būtu valsts un pašvaldību institūciju atzinums par skolas ēkas neatbilstību Būvniecības likuma prasībām.

Pārējiem investīciju projektiem pašvaldības būtu gatavas nodrošināt līdzfinansējumu līdz 10% no kopējām izmaksām.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) gan rosināja noteikt, ka 2019. gadā bez pašvaldības līdzfinansējuma aizņēmumi Valsts kasē tiks nodrošināti tikai skolu avārijas stāvokļa novēršanai, ar norunu, ja ir saņemts atbildīgās valsts institūcijas atzinumus par avārijas stāvokli, kā arī VARAM un IZM pozitīvs, savstarpēji saskaņots atzinums par pašvaldības un attiecīgās izglītības iestādes darbības turpinājumu atbilstoši plānotajām reformām.

Ministra redzējums pašvaldību pārstāvjus neapmierināja un par šo jautājumu izvērsās vairāku stundu garas diskusijas.

Rezultātā abas puses vienojās, ka ar pašvaldības līdzfinansējumu 10% apmērā iestāžu investīciju projektiem aizņēmumi Valsts kasē tiks nodrošināti, ja būs IZM un VARAM pozitīvs atzinums FM par attiecīgā projekta nepieciešamību izglītības nodrošināšanā un ieguldījumu ilgtspēju.

Bez pašvaldību līdzfinansējuma tiks nodrošināti aizņēmumi tikai tajos gadījumos, ja būs valsts institūciju atzinums par skolas ēkas neatbilstību Būvniecības likuma prasībām, kopā ar IZM un VARAM atzinumiem par projekta ilgtspēju.

Savukārt pārējiem investīciju projektiem pašvaldībām būs jānodrošina līdzfinansējums līdz 25% no kopējām izmaksām, lai gan LPS sākotnēji bija gatava nodrošināt to tikai 10% apmērā. Visas šīs norunas attieksies tikai uz 2019. gadu.

Patlaban šī ir LPS oficiālā nostāja. Lai gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Reirs šādu iespējamo vienošanos atbalstīja, par kopējo valdības nostāju tiks lemts rīt, 6. martā, sasaucot valdības ārkārtas sēdi. Ja gadījumā valdība šādu piedāvāto redakciju neatbalstīs, LPS būs tiesīgs vienošanos neparakstīt.

FM pārstāvji gan norādīja, ka ar šādu norunu pašvaldības riskē, ka valstij līdz gada beigām nepietiks līdzekļu, lai nodrošinātu aizņēmumus Eiropas Savienības fondu projektu nodrošināšanai.

Uz augšu