Visas iespējamo bijušās VDK aģentu kartītes, visticamāk, tomēr nav publicētas

Atjaunotais Tetera nama (bijusī VDK ēka jeb Stūra māja) vēsturiskais fasādes krāsojums.

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Visas iespējamo bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartītes, kas ir Latvijā, Nacionālā arhīva mājaslapā, visticamāk, tomēr nav publicētas, piektdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Bijušie VDK dokumentu izpētes komisijas pētnieki, kas tagad apvienojušies Publiskās atmiņas centrā, pētot VDK sadarbības fakta konstatēšanas tiesu lietas, atklājuši tādas VDK aģentu kartītes, kuras nav starp internetā publicētajām. Pētnieki raidījumam ļāva iepazīties ar divām šādām kartītēm, kuras atrodamas tikai pašlaik internetā nepublicētajā aģentu uzskaites papildu kartotēkā.

Nepublicētajā kartotēkā ir aģenti, kurus "glabāja" sadarbībai īpašam periodam. Vairāki aģenti no papildu kartotēkas ir arī paši atzinušies sadarbībā ar VDK.

Bijušais par likuma pieņemšanu atbildīgās komisijas vadītājs Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) raidījumam apgalvoja, ka par šādu uzskaites papildu kartotēku neko nav zinājis. Viņš pieļauj, ka tagad jaunajā Saeimā kāds deputāts rosinās izmaiņas likumā, lai tiktu publicēta arī trešā kartotēka. Pie pašreizējās situācijas viņš vaino gan pētniekus, gan Satversmes aizsardzības biroju (SAB).

SAB gan LNT Ziņām norādīja, ka Saeimas atbildīgās komisijas sēdē ir sniegta informācija par šādu kartotēku. Tāpat SAB pieļauj iespēju, taču minimālu, ka papildu kartotēkā ir tādu aģentu kartītes, kuras nav pārējās divās kartotēkās.

Visas kartotēkas "pārklājas", taču varētu būt kartītes, kas ir tikai papildu kartotēkā, tāpēc visus dokumentus pašlaik salīdzina Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA). "Šobrīd mūsu speciālisti burtiskā nozīmē iet cauri visai tai kartotēkai un mēs salīdzinām gan vārdus, gan uzvārdus gan ar alfabētisko, gan ar statistisko kartotēku, [lai noskaidrotu], vai tiešām ir kāds cilvēks, kurš papildu kartotēkā parādās, bet pārējās kartotēkās neparādās. Izlases kārtībā pārbaudot, vairumā gadījumu mēs nekonstatējām šādas iespējas, bet, lai varētu pilnīgi precīzi pateikt, šobrīd mēs to visu pārbaudām," skaidroja vēsturnieks, LNA vecākais eksperts Gints Zelmanis. Saskaņā ar arhīva mājaslapā publicēto informāciju papildus kartotēkā ir 447 kartītes.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no VDK dokumentiem.

No publiskotajām kartītēm secināms, ka VDK interešu lokā bijis ļoti plašs personu loks - kartītes par VDK aģenta statusu tā dēvētajos "čekas maisos" atrodamas gan par garīdzniekiem, kultūras darbiniekiem un zinātniekiem, gan par bārmeņiem, šoferiem, metinātājiem, jūrniekiem un citiem. Tāpat tajos atrodami atsevišķu politiķu vārdi, kuri līdz šim nebija publiski izskanējuši, lai arī likums prasa šādas ziņas publiskot.

Paredzēts, ka no 2019. gada 1. maija publiski būs pieejami arī citi VDK dokumenti. Publicēšana notiks pēc to digitalizēšanas. Šī datubāze jau tiek solīta ar uzlabojumiem datu apstrādes un meklēšanas iespējās.

Uz augšu