Saeimas deputāti atbalsta iespēju, ka paši darbinieki varēs noteikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmēru, lai nākamajā gadā neveidotos nodokļu parādi, vēsta "LNT Ziņas".
Darbinieki paši varēs ietekmēt IIN nodokļa maksājumus (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par 2018. gadu zināms, ka vairāk nekā 30 tūkstošiem strādājošo izveidojies pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Viens no iemesliem - algas bijušas lielākas nekā to paredzēja VID, prognozējot ar nodokli neapliekamo minimumu.
Šobrīd, lai nenonāktu šādā situācijā, iedzīvotāji var atteikties no neapliekamā minimumu vispār, bet tas var būt finansiāli neizdevīgi strādājošiem, kuriem tikai nedaudz augusi alga.
Saeimas atbildīgās komisijas deputāti šodien lēma atbalstīt vidusceļu un ļaut pašiem nodokļu maksātājiem, vēršoties pie sava darba devēja, noteikt citu, faktiskajai algai atbilstošu neapliekamo minimumu, bet tikai zemāku nekā noteicis VID.
"Tas, ar ko mēs šeit nodarbojamies, ir, liekam drošības ventiļus," saka Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāte Dana Reizniece - Ozola (ZZS).
Grāmatveži ierosinājumu atbalsta, bet uzsver, - likuma izmaiņas ir vērstas uz to, ka strādājošajiem pašiem jāseko līdzi ienākuma nodokļa lietām, grāmatvedis nav atbildīgs par visiem algas nodokļu jautājumiem.
"Iniciatīva piemērot mazāku diferencēto neapliekamo minimumu nāk no personas - ja darba ņēmējs, nāk pie uzņēmuma grāmatveža un raksta pamatotu iesniegumu. Tādā veidā viņš prognozē savu diferencēto minimumu mazāku un lūdz piemērot šādu. Nebūs tā, ka grāmatvedis ies pie cilvēka," teic Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Lilita Beķere.
Tā var nākt tad, ja darbinieks ir jauns vai atgriezies no bērnu kopšanas atvaļinājuma un, ja alga ir liela, bet VID prognozētais nepaliekamais minimums, piemēram, 230 eiro, vispār nav jāpiemēro.
VID neapliekamo minimumu mainīja divas reizes gadā. Likumprojektā nav paredzēts tas, cik bieži strādājošais varēs mainīt neapliekamo minimumu, tomēr būtu jāvadās pēc reālā saprāta, lai grāmatvedis uzņēmumā netiktu nepamatoti noslogots, uzskata Finanšu ministrijas eksperte.
Vēl Saeimas deputāti uz likuma galīgo lasījumu virza izmaiņas likumā, kas regulēs situācijas, kad izveidojies līdz vienam eiro liels parāds - to lemts vienkārši norakstīt.
Par spīti Finanšu ministrijas bažām, deputāti atbalstīja iespēju šogad izveidojušās pārmaksas samaksāt divu gadu laikā - turklāt šo attiecināt ne vien mazo un vidējo algu saņēmējiem, bet arī tiem, kuru ienākumi gadā sasniedza 55 tūkstošus eiro.
Grozījumus likumā līdz ar šā gada valsts budžetu Saeima skatīs jau šo ceturtdien.