/nginx/o/2018/07/15/9656242t1hb1b5.jpg)
Priekšvēlēšanu periodā ar vērienu apspriestais OIK, visticamāk, nekur nepazudīs. Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi Saeimas prasīto OIK atcelšanas likumprojektu, taču var prognozēt, ka tas netiks pieņemts, vēsta "TV3 Ziņas".
Soda sankcijas, dārgāka apkure un dārgas tiesvedības - OIK atcelšanas gadījumā (21)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Likumprojektu pavada brīdinājums, ka strauja šo elektrības subsīdiju likvidēšana nav iespējama, jo tas valsts budžetam un iedzīvotājiem draudētu ar vairāk nekā miljarda eiro zaudējumiem.
Nākamnedēļ valdība skatīs OIK likvidēšanas likumprojektu.
EM maksājumu rosina atcelt no 1. aprīļa. Taču jau tagad skaidrs, ka valdībā likumprojekts netiks atbalstīts un runas par OIK likvidāciju izrādīsies nekas vairāk kā skaļi priekšvēlēšanu solījumi.
OIK likvidēšana bija aizvadīto Saeimas vēlēšanu viens no galvenajiem lozungiem. Šāds mērķis ierakstīts arī Krišjāņa Kariņa (JV) valdības deklarācijā.
Jaunā Saeima lika EM sagatavot likumu, kas maksājumu likvidētu. Likumprojekts tapis, tomēr "TV3 Ziņu" rīcībā esošā anotācija liecina, ka OIK likvidēšana vairāk atgādina neiespējamo misiju.
Marta sākumā EM saņēma no Eiropas Komisijas negatīvu atzinumu, kurā Latvija saņēmusi brīdinājumu īstenot zaļos mērķus.
Ja šie mērķi netikšot pildīti, paredzama pārkāpumu procedūra ar soda sankcijām.
Piemērojot sankcijas, Latvijai būtu jāmaksā soda nauda, kuras apmērs katru dienu var sasniegt līdz pat 27 000 eiro. Paralēli EM saņēmusi auditorfirmas "KPMG" juridisko atzinumu. Tajā secināts, ka nav nekāda pamata pieņēmumiem, ka OIK savulaik ieviests pretlikumīgi. Līdz ar to, atbalstu likvidējot, valstij jārēķinās ar tiesvedībām, kuru likme esot ap miljards eiro.
Bez tiesvedības riskiem OIK likvidēšana nestu arī citus satricinājumus. Valsts budžets gadā nodokļos zaudētu 36 miljonus eiro, savukārt valsts uzņēmuma 'Latvenergo" zaudējumi nākotnē būtu mērāmi simtos miljonos.
Zaudētāji būtu arī daudzu pašvaldību iedzīvotāji, jo būtiski pieaugtu apkures tarifi. Dažās pilsētās kā Jelgavā - līdz pat 40%.
"OIK samazinājuma gadījumā, protams, siltumtīklu tarifs pieaugs! Siltuma ražošanā mēs izmantojam biomasu, kas ir atjaunojamie energoresursi. Līdz ar to, ja OIK subsīdijas noņem, tarifs pieaug. Visi solīja atcelt OIK, bet ir jārēķina, kādas ir sekas šādai rīcībai. Elektrībā tā ir viena sadaļa, bet siltumā - cita un ļoti nopietna," norāda Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS).
"Mēs esam veikuši analīzi, un, atceļot OIK, siltumenerģijas tarifs "Rīgas siltumam" pieaugs par apmēram 5-6%, un tas ir vairāk nekā trīs eiro uz vienu megavatstundu,” skaidro "Rīgas siltuma" valdes locekle Biruta Krūze.
Nav arī skaidrs, vai OIK atcelšanas gadījumā iedzīvotāji maksātu mazāk par elektrību. Aprēķini liecina, ka OIK daļas izņemšana elektrības rēķinu mājsaimniecībām samazinātu par 15%, tomēr pieaugtu elektrības tirgus cena, jo lielā skaitā likvidētos zaļās enerģijas ražotāji, kas ietekmētu pieejamās jaudas.
Ņemot vērā negatīvo ietekmi un tiesvedības riskus, EM sagatavotais likumprojekts saņēmis negatīvu atzinumu no visām ministrijām. Arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) neplāno valdību aicināt atbalstīt strauju OIK likvidēšanu.
"Tie ministri, kas ir devuši negatīvu atzinumu, neatbalstīs šādu versiju un uzdos Ekonomikas ministrijai strādāt pie mērenāka un saprātīgāka risinājuma, lai iedzīvotājiem rēķini samazinātos, nekāptu siltuma tarifi un vairumtirdzniecības cena, jo mēs neesam sagatavoti tādām radikālām pārmaiņām. Ir jābūt izsvērtam un atbildīgam lēmumam," turpina Nemiro.
Skaidrojot, kāpēc "KPV LV" pirms vēlēšanām, kā tagad noskaidrojies, nepamatoti solīja ātru OIK likvidāciju, Nemiro aizbildinās, ka viņa partija tikai vēlējusies pievērst sabiedrības uzmanību problēmai.