Raidījums: Austrumu slimnīca iegādājas dārgu eksperimentālu ierīci; trūkst naudas patiesi vajadzīgām iekārtām

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārs "Gaiļezers".

FOTO: Anna Veronika Grepere/LETA

Pagājušajā gadā veselības aprūpes budžets bija gandrīz par 200 miljoniem eiro lielāks nekā iepriekš un pirmo reizi pārsniedza miljarda robežu. Tomēr tāpat naudas visam nepietika. Rudenī daļa līdzekļu pārdalīta, lai Austrumu slimnīca, kur atrodas Latvijas Onkoloģijas centrs, varētu iegādāties jaunas iekārtas, vēstī "Nekā personīga". 

Jaunā veselības ministre vienu no iegādātajām ierīcēm sauc par eksperimentālu un nevajadzīgu greznību, bet slimnīca - par vēža ārstēšanas nākotni.

Divas nedēļas pirms Saeimas vēlēšanām Veselības ministrija ar valdības un Saeimas deputātu atbalstu pārdalīja veselības aprūpes reformas naudu. No līdzekļiem, kas bija paredzēti hronisko saslimšanu ārstēšanai, bija palikuši pāri astoņi miljoni eiro. No tiem sešus miljonus piešķīra Rīgas Austrumu slimnīcai jaunu iekārtu iegādei. 

Lielāko daļu slimnīcas prasītā valdībā un Saeimas komisijā atbalstīja, bet sastrīdējās par miljonu vērtas iekārtas pirkšanu jaunas prostatas vēža ārstēšanas metodes ieviešanai. 

Vilnis Lietuvietis, RAKUS valdes loceklis, RAKUS Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas vadītājs, norāda: "Ideja mums radās, vērojot šīs te statistikas, mirstības tendences, slimības pieauguma tendences, tieši šo audzēju izplatību, kā arī to, ka Latvijas pacienti, kuriem ir šie uroģenitālie audzēji, mirstības ziņā mēs esam ļoti sliktā pozīcijā. Būtībā trešā vieta Eiropā mirstības ziņā. "

Jaunā metode ļautu ar ultraskaņas palīdzību audzēja audus uzkarsēt līdz temperatūrai, kurā tie tiek iznīcināti. Tā tiek izmantota tikai prostatas vēža ārstēšanai.

Šo metodi vēlas ieviest Austrumu slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītājs Vilnis Lietuvietis. Viņš vērsās pie iepriekšējās Saeimas deputātiem, kas to konceptuāli atbalstīja. Kad rudenī parādījās brīvi astoņi miljoni eiro, valdība un Saeimas Budžeta un finanšu komisija piekrita finansējuma piešķiršanai. Atbalstīja arī Veselības ministrija, kas gan iekārtas lietderību nevērtēja, jo paļaujas uz slimnīcas valdi.

Saeimas komisijā naudas pārdalei piekrita visi deputāti, izņemot vienu. Neiroķirurgs Renārs Putniņš no "Vienotības" protestēja un sēdi pameta, lai izjauktu kvorumu.

"Saeimā manus argumentus neuzklausīja, man bija visi argumenti ar papīriem pierādīts, ka tas nav vajadzīgs. Bija jau visi nozondēti, un vienkārši pieņēma. Tā bija lielākā vilšanās, kas man Saeimā bijusi. Reāli, es tur pirmo reizi tik bezspēcīgs jutos," saka Putniņš. 

Viņa mēģinājums noraut balsojumu neizdevās, jo uz sēdi ieradās "Saskaņas" deputāts Igors Pimenovs. Komisijas lēmums bija vienbalsīgs. 

"Sašutumu izraisīja tas, ka diemžēl Saeimas deputāti nevēlējās ieklausīties pamatotos argumentos, kāpēc mums nevajag tērēt tik lielu naudu uz tik specifisku aparātu, kurš nav īsti iekļaujams ārstēšanā Eiropā, jo Eiropas urologu vadlīnijas pasaka, ka viņi šo aparātu var izmantot tikai pētījumu ietvaros.

Pagājušajā gadā tas tika iekļauts Amerikas ārstēšanas vadlīnijās, kur arī starp urologiem nav viennozīmīgs atbildes par to, vai šī metode ir laba vai slikta," saka Putniņš.

"Veselības ministrija arī nav atbalstījusi šīs iekārtas iegādi, norādot tieši to, ka tā būtu nesamērīga greznība. Ja mums būtu tik daudz naudas, kā mums nav, tad varētu pirkt.

Bet ko tad kolēģi ir izdarījuši - viņi ir, kā tautā saka, pārrullējuši ministrijai pāri, jo tur ir atrastas dzirdīgas ausis iepriekšējā sasaukuma Saeimas komisijā, un ir pat gājuši līdz premjeram. Tās ir tādas dzīres mēra laikā," saka veselības ministre Ilze Viņķele. 

Pašlaik prostatas vēža diagnozes gadījumā ārsti izvēlas, vai nogaidīt un audzēju novērot, jo tas attīstās ļoti lēni, vai rīkoties. Iespējas ir ķirurģiska audzēja izgriešana, staru terapija, ķīmijterapija, hormonu terapija. Ja vienreiz vēzis izārstēts, bet pēc gadiem atgriežas, apstarot to otrreiz vairs nevar. Šādiem gadījumiem būs domāta jauniegūtā aparatūra.

Kritiķi norāda, ka par metodes efektivitāti vēl nav pietiekami daudz datu, jo visā pasaulē šādu ierīču ir 250 un pētījumi vēl turpinās. 

"Redzam, ka tiek tērēti ļoti ievērojami līdzekļi medikamentozai ārstēšanai, kas ir medikamentoza kastrācija, kā arī sekojoša moderna ķīmijterapija, kura ir ar ļoti augstām izmaksām. Un ir pacientu grupa, kurai pēc iepriekš veiktas apstarošanas ir slimības recidīvi jeb atjaunošanās," uzsver Lietuvietis. 

Tas uzrunāja arī politiķus - palielināt iespēju vīriešiem ar prostatas vēža diagnozi saglabāt dzīves kvalitāti. Tagad Lietuvietis apgalvo, ka veiksmīgi ir vairāk nekā 80% ārstēšanas gadījumu.

Vēl pirms pieciem gadiem viņa slimnīcas sagatavotā dokumentā teikts, ka metode ir eksperimentāla un ilglaicīgās sekas nav zināmas. 

Oktobrī Austrumu slimnīca izsludināja iepirkumus, un pašlaik iekārtas jau piegādātas. Nākamnedēļ tiks ārstēti pirmie pacienti - vīrieši, kam pēc ārstēšanās vēzis atgriezies. Par katru procedūru valsts maksās slimnīcai gandrīz 2000 eiro. Šogad valsts apmaksās ārstēšanu 40 pacientiem, bet turpmākajos gados - līdz 100. Slimnīcā neizslēdz, ka par maksu jaunā ārstēšanas metode varētu būt pieejama arī tiem, kam vēzis konstatēts pirmoreiz.

"Jāsaka, ka es mēģināju apturēt šī skandalozās vai odiozās AIFU iekārtas pirkšanu, bet valdība bija apstiprināta tad, kad diemžēl tas darījums jau bija noticis un tur nevarēja neko vairs pagriezt atpakaļ. 

Ne tas bija tik kritiski vajadzīgs, ne tas bija izmaksu samērīgs un mēs to varējām atļauties, un jā bija citas iekārtas, kuras nevar aizvietot un kuras bija vajadzīgas daudz vairāk," saka Viņķele. 

Tāda iekārta ir mamogrāfs, kas tiek izmantots krūts vēža diagnostikā. Pagājušā gada oktobrī Austrumu slimnīca sāka jauna mamogrāfa iepirkšanu, bet procesu pārtrauca. Pamatojums - piegādātāju piedāvātās cenas bijušas pārāk augstas. Šogad februārī vecais mamogrāfs salūza un vairākas nedēļas Latvijas centrālajā vēža klīnikā šos izmeklējumus neveica. 

Zem finansējuma onkoloģijai atrodams arī jaunas nierakmeņu skaldīšanas ierīces iepirkums. Tā aizstās 19 gadus vecu aparātu. Otra šāda ierīce Latvijā ir tikai privātā klīnikā. 

"Tas, ko esmu lūgusi izdarīt šobrīd, sagatavot sarakstu Veselības ministrijas kapitālsabiedrībām par to, kur mums vēl ir medicīnas iekārtas, kuras ir uz dzišanas robežas, bet kuras ir ārkārtīgi nepieciešamas un kritiski svarīgas, lai mēs varētu nodrošināt pakalpojumus, un tad pretī redzēt gan ministrijas, gan slimnīcu valžu redzējumu, kā tad mēs atjaunojam šās iekārtas. 

Viens, ko es gribu teikt, ka, protams, arī konsultēšos ar nozari, kā mēs varētu izveidot tādu novērtējuma sistēmu, lai samazinātu šaubas par interesēm un korupciju lielos finanšu ietilpīgos medicīnas iekārtu iepirkumos," saka Viņķele. 

Jāpiebilst, ka pagājušā gada sākumā par Rīgas Austrumu slimnīcas medicīnas iekārtu un informācijas tehnoloģiju direktori tika iecelta Ilze Āboliņa, kura bija bijušās veselības ministres Andas Čakšas padomniece.

Uz augšu