Pārskatā skaidrots, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados arī pērn izlūkaktivitāšu vēriena ziņā pret Latviju redzamākais Krievijas specdienests bija Federālais drošības dienests.
VDD norādījis, ka tā priekšrocības joprojām ir lielais virsnieku skaits, iespējas regulāri uzrunāt ārvalstniekus savas valsts teritorijā, kā arī ciešā sadarbība ar Krievijas Federācijas Policiju, Iekšlietu ministrijas Galveno migrācijas jautājumu pārvaldi un Federālo muitas dienestu.
Turklāt šis Krievijas dienests pastāvīgi paplašina iespējas veikt sev interesējošu personu kontroli Krievijas teritorijā, gan atbalstot jaunu sodu noteikšanu par nepilnībām ceļošanas dokumentos, gan virzot civilās novērošanas sistēmu ieviešanu, piemēram, videokameras, sejas atpazīšanas tehnoloģijas, GPS kontroli.
Tāpat pārskatā norādīts, ka aizvadītajā gadā VDD turpināja iegūt informāciju, kas norādīja arī uz Krievijas militārās izlūkošanas aktivitāti jomās, kurās VDD ir atbildīgs par pretizlūkošanas režīmu. Lai gan pēc 2018. gadā notikušā Lielbritānijā dzīvojošā, bijušā GRU virsnieka Sergeja Skripaļa slepkavības mēģinājuma Krievijas militārās izlūkošanas dienesta atpazīstamība Rietumvalstu iedzīvotāju vidū ir augusi, mazāk zināms ir fakts, ka šis specdienests nodarbojas ar izlūkošanu ne tikai ārvalstīs, bet arī no savas valsts teritorijas, atzīmēts pārskatā.
Tādējādi viens no GRU reģionālo izlūkošanas struktūrvienību uzdevumiem aizvadītajā gadā bija tādu Latvijas valstspiederīgo vervēšana, kuri periodiski ceļo uz Krieviju un ir spējīgi sniegt informāciju ne tikai par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vai NATO partnervalstu operācijām, bet arī nozarēm, kas sniedz atbalstu aizsardzības sektoram, uzsvērts pārskatā.
Tādēļ VDD vērtējumā GRU reģionālo izlūkošanas struktūrvienību aktivitātes rada apdraudējumu arī to pašvaldību iedzīvotājiem, kurās pastāvīgi uzturas NATO partnervalstu militārais kontingents, piemēram, tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, arī būvniecības, sakaru, loģistikas un apgādes pakalpojumu sniedzējiem.
Krievijas specdienestu interešu loks Latvijā arī pērn bijis diezgan plašs, skaidro VVD. Tas sevī iekļāvis gan NATO partnervalstu klātbūtni Latvijā, gan citus ar Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās un ārpolitiku saistītus jautājumus.
Kā ārvalstu specdienestus interesējošas tēmas VDD izcēlis - NATO sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā, nacionālās drošības un valsts aizsardzības politikas aktualitātes, valsts ārpolitikas un iekšpolitikas aktualitātes, valsts ekonomisko situāciju, valsts drošības iestāžu materiāli tehnisko nodrošinājumu, aktuālos procesus valsts un pašvaldības iestādēs, it īpaši par amatpersonām, kam ir piekļuve valsts noslēpumu saturošai informācijai un sensitīvām ziņām, kā arī informāciju par kritiskās informācijas objektiem.
Tāpat specdienestus interesējot zinātniskie sasniegumi un izpētes projekti, valsts un pašvaldības amatpersonu vājības, atkarības, noziedzīgie nodarījumi vai citas diskreditējošas ziņas, ko var izmantot personu iesaistīšanai slepenā sadarbībā.
Piemēram, VDD fiksējusi gadījumus, kad Krievijas Federālais drošības dienests Robežsardzes dienesta vai Iekšlietu ministrijas Galvenās migrācijas jautājumu pārvaldes piesegā izzināja Latvijas valstspiederīgo viedokli par valsts dalību starptautiskajās organizācijās, attieksmi pret NATO un Eiropas Savienību, Krieviju un dažādiem aktuāliem notikumiem pasaulē un Latvijā.