Jaunzeme: VID stratēģija jābalsta uz brīvprātīgās nodokļu nomaksas veicināšanu

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Jaunā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) stratēģija turpmākajiem trijiem gadiem jābalsta uz brīvprātīgas nodokļu nomaksas veicināšanu nevis uz soda sankciju stiprināšanu, otrdien, 23. aprīlī, pēc VID rīkotās stratēģijas izstrādes domnīcas žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Otrdien notika jau trešā "prāta vētra" darbā pie jaunās stratēģijas, šoreiz - ar VID sadarbības partneriem. Redzu, ka domājam vienā virzienā - nerunājam par represīvām metodēm, bet gan par to, kā panākt, lai aizvien vairāk uzņēmumu spēj normāli darboties un normāli maksāt nodokļus. Tas ir arī produktivitātes jautājums," skaidroja Jaunzeme.

Viņa piebilda, ka visi domnīcas dalībnieki atzina, ka pašlaik nodokļu likumi ir pārāk sarežģīti un bieži vien grūti izprotami ne tikai nodokļu maksātājiem, bet arī VID darbiniekiem.

"Kā interesants ierosinājums izskanēja ideja ieviest soda punktu sistēmu, lai uzņēmums netiktu par pārkāpumiem sodīts uzreiz, bet gan pēc noteikta soda punktu skaita sakrāšanas. Te gan jāņem vērā, ka godīgos uzņēmējus bieži vien sāpina tas, ja kāds negodīgs konkurents ilgstoši paliek nesodīts," sacīja Jaunzeme, piebilstot, ka biežāk un ātrāk tiks sodīts tāds uzņēmums, kurš nesadarbojas ar VID pārkāpumu novēršanā, kavē maksājumus, rupji izturas pret VID darbiniekiem.

Jaunzeme arī piebilda, ka jaunā stratēģija būtiski neatšķirsies no iepriekšējās, vienīgi tās galvenais vadmotīvs būs brīvprātīga nodokļu nomaksa, nodokļu nomaksas vienkāršošana, kā arī iespēja pārkāpējiem laboties pirms sodīšanas.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš sacīja, ka VID galvenajam vadmotīvam būtu jābūt - daudz vairāk nodokļus samaksāt spējīgu uzņēmēju.

"Lai vairotu nodokļu ieņēmumus, ir jāfokusējas uz to, lai valstī būtu vairāk labi pelnošu uzņēmumu, kuri spēj labi maksāt nodokļus. Ideāla situācija būtu arī tad, ja, piesaistot investoru, mēs viņam varētu pateikt, ka VID darbība ir pretimnākoša un investoru atbalstoša. Pagaidām šajā ziņā zaudējam Igaunijas ieņēmumu dienestam," stāstīja Endziņš.

Viņš arī piebilda, ka VID nav vienīgā valsts institūcija, no kuras atkarīga uzņēmumu labsajūta, tāpēc šajā procesā būtu jāiesaistās arī citiem dienestiem un iestādēm.

Savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins pastāstīja, ka jauno VID stratēģiju plānots pabeigt šā gada rudenī.

"Svarīgi saņemt atgriezenisko saiti no VID sadarbības partneriem un panākt to, ka nodokļu administrēšana notiek ar vismazāko apgrūtinājumu gan VID klientiem, gan pašam VID," sacīja Šņucins.

Turpinot darbu pie VID stratēģijas 2020.-2022. gadam izstrādes, iestādes otrdien organizēja domnīcu, kuras ietvaros kopā ar sadarbības partneriem un citām valsts iestādēm tika apzināts aktuālāko problēmu loks un iezīmēti iespējamie risinājumi.

Nākamajos trijos gados VID plāno darboties četros stratēģiskos līmeņos - ieņēmumu maksimizēšana, atturošas sodu politikas piemērošana, komunikācijas uzlabošana un klientu apmierinātība, kā arī personāla kompetences attīstīšana un darba procesa pilnveidošana.

Domnīcā piedalījās VID attīstības konsultatīvās padomes, LTRK, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvji.

Jau vēstīts, ka šogad februāra sākumā valdība apstiprināja jaunu VID ģenerāldirektori - Ievu Jaunzemi.

VID vadītāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

Jaunzeme līdz šim bija Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja, bet iepriekš viņa bijusi valsts sekretāre Labklājības ministrijā. Tāpat potenciālā VID ģenerāldirektore sešus gadus vadīja Konkurences padomi, bet pirms tam bija padomniece Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā. Jaunzeme arī četrus gadus bija ģenerāldirektore Latvijas Darba devēju konfederācijā.

Uz augšu