No idejas līdz realitātei – kas jāņem vērā, iegādājoties kaķi

FOTO: Pexels

​Lēmums par labu kaķēna iegādei mēdz būt ļoti atbildīgs un priekpilns. Taču, lai arī vēlme iegādāties mīluli ir, rodas ne mazums jautājumu par to, ar ko tad lai sāk un kas jāņem vērā. Lai četrkājainā drauga iegādes procesu padarītu daudz izprotamāku, ieskatu kaķēna iegādes ABC sniedz  "PetCity" veterinārās klīnikas veterinārārste Jevgēnija Ostroga.

» No idejas līdz realitātei - kas jāņem vērā, iegādājoties suni

Rūpīga izvērtēšana

Lai gan Latvijā šī iespēja nav tik populāra kā ārzemēs, pats pirmais, ar ko topošajam kaķa saimniekam vajadzētu sākt, ir mājdzīvnieka pirmspirkšanas konsultācijas pakalpojums, ko piedāvā arī „PetCity” klīnika. Konsultācijā ar cilvēkiem strādā profesionālis, kurš noskaidro cilvēka vēlmes un iespējas, reizēm pat konstatējot, ka konkrētā pāra vai ģimenes dzīvesveidam kaķis noteikti nav piemērots. Konsultācijā iespējams uzdot visus jautājumus, noskaidrot visu par katru kaķu šķirni un saprast, kura šķirne būtu piemērota konkrētā cilvēka dzīvesveidam un apstākļiem.

Saimniekiem jāņem vērā, ka katrai kaķu šķirnei ir arī savas īpatnības – piemēram, persiešu šķirnes kaķi ir mierīgāki, savukārt bengālieši ir ļoti aktīvi dzīvnieki, tādēļ cilvēkam pilnīgi noteikti jāizvērtē savas mājvietas plašums.

Kā izteiktu kļūdu veterinārārste min faktu, ka cilvēki bieži vēlas paņemt savam jau esošajam kaķim mājās vēl vienu spēļu biedru, lai tam it kā būtu jautrāk, taču kaķis pēc savas būtības ir vienpatis un, jo lielāka viņam ir privātā teritorija, jo kaķis jūtas labāk.

No kā iegādāties?

Nākamais solis pēc piemērotākās šķirnes izvēles ir atrast, kurās audzētavās tiek piedāvāti konkrētās šķirnes kaķēni. Sludinājumus iespējams skatīties gandrīz visur, kur ir tāda iespēja, taču cilvēkam ir rūpīgi un kritiski jāizvērtē piedāvājums, jo bieži cilvēki vēlas šķirnes kaķi, bet negrib kaķēnu iegādāties ar ciltsrakstiem, jo domā, ka tie ir paredzēti tikai izstādēm, taču kaķis tiek iegādāts „priekš sevis” .

„Visi kaķi tiek iegādāti „priekš sevis”, tikai atšķirība ir tajā, cik daudz darba ir ieguldīts, lai iegūtu kvalitatīvu un veselīgu metienu. Iegādājoties kaķi no nereģistrēta audzētāja, iespējams novērot iedzimtas slimības, patoloģijas un citas problēmas. Lai gan kaķēni ar ciltsrakstiem ir dārgāki, nauda tiek maksāta ne vien par pašu kaķi, bet arī par to, ka viņa vecākiem un vecvecākiem ir veiktas veselības pārbaudes, ko pieprasa klubi,” skaidro veterinārāste.

Veiktās veselības pārbaudes ietver gan dažādas ģenētiskās pārbaudes, gan analīzes, kuras tiek sūtītas gan uz Eiropu, gan ārpus tās, lai nodrošinātu garantiju, ka kaķēns ir veselīgs un brīvs no šķirnei raksturīgām slimībām. Tāpat no labiem audzētājiem saimnieks var sagaidīt palīdzību un padomus arī kaķa dzīves laikā.

Būtiska ir arī audzētāja izvēle, tādēļ cilvēks var vērsties Latvijas kaķu audzētāju klubā un interesēties par konkrētām audzētavām, un noskaidrot, cik gadus katra no tām darbojas, vai ir legāla, vai tajā ir bijušas konstatētas slimības kādam kaķēnam, kā arī uzdot  citus specifiskus jautājumus.

Ja saimniekam nepavisam nav vēlme savu kaķi dzīves laikā vest uz izstādēm, sertificētās audzētavās bieži tiek piedāvāti kaķi, kurus piedāvā kā mājas mīluļus, jo viņiem ir kāds brāķis, piemēram, vizuālais vai veselības, taču tas tiek godīgi pateikts, nevis slēpts.

Kā norāda speciāliste, svarīgākie ir nevis ciltsraksti, bet gan tas, ka kaķis tiek iegādāts no oficiāli reģistrēta pavairotāja, kurš tiek kontrolēts un pārbaudīts.

Lai gan nevar noliegt, ka bieži pavairošanas uzraudzība nenotiek pārāk labā līmenī, uzticība tam ir daudz augstāka, nekā iegādājoties kaķi no nereģistrēta pavairotāja.

„Kamēr ir cilvēki, kas pirks, tikmēr būs pavairotāji, kas kaķus pāros neoficiāli. Bieži cilvēki nesaprot, ka iegādājas kaķi, kurš ir tikai mazliet līdzīgs izvēlētajai šķirnei, un nemaz neaizdomājas, kādēļ kaķis interneta sludinājumu portālos ir daudz lētāks nekā oficiāli reģistrētā audzētavā,” skaidro veterinārāste.

Liela problēma Latvijā ir arī bezšķirnes kaķēnu pavairošana, ko daudzi negodīgi cilvēki izmanto savām vajadzībām – sapāro divus bezšķirnes kaķus, iegūst kaķēnus, pārdod tālāk un turpina tā rīkoties, nesterilizējot kaķi un turpinot apburto loku, kad rodas situācija, kurā netiek kontrolēts tas, kur paliek daudzi kaķi.

„Ja cilvēks vēlas šķirnes kaķi, to nepieciešams iegādāties no sertificēta audzētāja, bet, ja ir vēlme par mājas mīluli sev iegūt bezšķirnes kaķi, tad jāvēršas patversmē, jo tieši nesankcionētas pavairošanas dēļ ir noticis tā, ka patversmē nekad nebeidzas kaķi,” bilst Ostroga.

Topošajam saimniekam ir ļoti svarīgi lūgt audzētājam ļaut apskatīt apstākļus, kādos dzīvo kaķi, jo ir būtiski, vai mazuļi ar savu mammu netiek turēti šaurā telpā netīrībā, kas var atstāt sliktu ietekmi uz kaķa tālāko attīstību. Kā norāda Ostroga, normāliem audzētājiem būtu cilvēkam jāļauj apskatīt mammu, citus kaķēnus un dzīvesvietu, savukārt, ja audzētājs kaut kādu iemeslu dēļ piedāvā kaķēnu aizvest jebkur citur, tikai ne rādīt mājās, tas liecina, ka ar dzīvnieka dzīves apstākļiem kaut kas nav kārtībā.

Dodoties iegādāties kaķēnu, jāpievērš uzmanība tam, vai viņš ir aktīvs, spēlējas ar pārējiem kaķēniem un nav apātisks. Veselīgi kaķēni parasti ir ziņkārīgi un labprāt nāk iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Tāpat nevienai šķirnei nav normāli, ka kaut kas tek, struto vai ir iekaisis, tādēļ ir svarīgi pārbaudīt vai mazulim nav pārlieku mitrs purniņš.

Kas jāņem vērā?

Kaķēns uz jaunajām mājām var doties 2,5 līdz 3 mēnešu vecumā, jo tas ir laiks, kad viņam ir iziets konkrēts attīstības posms. Paņemot kaķi uz mājām par ātru, viņam ar laiku var rasties dažādas uzvedības problēmas, jo kaķēns nav pietiekami ilgi bijis kopā ar saviem brāļiem un māsām.

Audzētājam būtu jaunajam saimniekam jāpastāsta, ar ko kaķēns tika barots, kā arī vēlams iedot līdzi nedaudz konkrētās barības, lai četrkājainajam draugam papildus pārvākšanās stresam nebūtu jāmaina barība.

Pašam saimniekam jānoskaidro, vai kaķēns ir attārpots, čipēts un ar Eiropas pasi, kā arī jāuzzina, vai viņam ir veikta pirmā vakcinācija.

Otro poti kā revakcināciju pret infekciju slimībām un vakcināciju pret trakumsērgu lielākoties veic pats saimnieks, jo to drīkst darīt, sākot ar kaķēna 12. dzīves nedēļu.

Mājvietas sagatavošana

Pats pirmais un galvenais ir tas, ka kaķēns ir ļoti maziņš, tādēļ viņam mājvietā nevajag nodrošināt milzīgas telpas.

Tā kā viņam jau tā ir diezgan daudz stresa par to, ka tiek atrauts no savas vides, jaunajai telpai jābūt nelielai, kur kaķēns var atpūsties, iet uz kastīti un doties paēst. Galvenais atcerēties, ka to visu nedrīkst nolikt pavisam blakus, jo kaķim ir ļoti svarīgas zonas – kur viņš guļ, kur ēd un kur nokārtojas.

Taču gan bļodai, gan kastītei jābūt vienā istabā, lai viņš pirmajās dienās saprastu un iemācītos, kā rīkoties jaunajās mājās.

Kā norāda veterinārārste, liela kļūda, ko saimnieki mēdz pieļaut, ir kaķēna nomazgāšana uzreiz pēc viņa atvešanas uz jaunajām mājām, apgalvojot, ka dzīvniekam ir specifiska smaka. Tā gan nedrīkst darīt, jo, kad mazais kaķēns ierodas jaunajās mājās, viņam nav nekā, kas bijis iepriekš, – nedz ģimenes, nedz apkārtnes, tādēļ viss, kas viņam tiek nodrošināts, ir viņa smarža. Atņemot to, dzīvnieks jūtas dramatiski, tādēļ saimniekam ir jāpaciešas un jāļauj kaķim aprast ar apkārtējo vidi.

Aktuāls vienmēr ir arī jautājums par kaķa iešanu ārā, jo ir ne mazums saimnieku, kuri savu četrkājaino draugu laiž pastaigās ārpus dzīvokļa vai privātmājas arī pilsētā. Kā norāda Ostroga, no uzvedības viedokļa kaķiem vajag savu teritoriju, bet pilsētas robežās vai tuvu lieliem ceļiem mīluli laist pastaigās ir ļoti bīstami. Speciāliste min skumju faktu, ka uz klīniku bieži tiek atvesti kaķi, kuri pilsētā ir sabraukti vai sašauti ar skrotīm, kas ir kļuvis par jaunu vardarbības tendenci pret dzīvniekiem.  Ja lauku novados kaķi var droši laist pastaigās ārpus mājām pa teritoriju, tad pilsētās mīlulim nebūtu prātīgi ļaut iziet ārpus dzīvokļa.

Sadarbībā ar "PetCity".

Uz augšu