/nginx/o/2019/04/26/11979574t1hcebf.jpg)
Zaudējumi bērnam, kurš vairāku gadu garumā bez pamatojuma tika turēts psihoneiroloģiskajā slimnīcā, saistībā ar nesaņemto apgādnieka zaudējuma pensiju būtu jāsedz Rīgas pašvaldības iestādēm, norādīja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Egils Zariņš.
Likums "Par valsts pensijām" nosaka, ka pensiju piešķir ar dienu, kad radušās tiesības uz pensiju, taču ne agrāk kā sešus mēnešus pirms pensijas pieprasījuma un pensijas piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.
Zariņš skaidroja - tā kā šajā gadījumā apgādnieka zaudējuma pensijas pieprasījums iesniegts tikai pērn novembrī, pensija saskaņā ar iepriekš minēto likumu piešķirta no pagājuša gana maija kā mirušā apgādnieka bērnam, kuram noteikta invaliditāte pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.
Zariņš norādīja, ka pagājušajā nedēļā Saeimas komisijas sēdē LM valsts sekretārs Ingus Alliks deputātus informēja, ka puisim pensija par apgādnieka zaudējumu pienācās no 2004. līdz 2009. gadam. Tomēr Rīgas bāriņtiesa līdz 2008. gada 26. augustam nenodrošināja bērnam likumisko pārstāvi, kas varēja pieprasīt no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) apgādnieka zaudējuma pensiju.
Līdz ar to, kā norādīja Zariņš, sanāk, ka
Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrs kā puiša likumiskais pārstāvis no 2008. gada augusta līdz viņa pilngadības sasniegšanai nenokārtoja nepieciešamās formalitātes apgādnieka zaudējuma pensijas saņemšanai.
Zariņš sacīja, ka Rīgas Sociālais dienests, iespējams, nav sniedzis puisim nepieciešamo atbalstu atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajam, un tāpēc var uzskatīt, ka Rīgas bāriņtiesas, Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra, kā arī, iespējams, Rīgas Sociālā dienesta prettiesiskas faktiskās rīcības vai bezdarbības rezultātā radušās nenovēršamas sekas, proti, radīti zaudējumi, par kuriem personai ir tiesības prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu.
Vienlaikus Zariņš uzsvēra, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumam mantiskie zaudējumi būtu jāsedz Rīgas pašvaldības iestādēm.
Saeimas komisijas sēdē LM valsts sekretārs arī paziņoja, ka lietā parādījušies jaunatklāti apstākļi, par kuriem informējis personas advokāts, līdz ar to viņa iesniegums VSAA tiks izskatīts un tad attiecīgi tiks pieņemts lēmums par pensijas kompensāciju.
Kā ziņots, lietā par bērnu, kurš vairāku gadu garumā bez pamatojuma tika turēts psihoneiroloģiskajā slimnīcā, viena no prioritātēm būs viņam neizmaksātās apgādnieka zaudējuma pensijas atgūšana, pavēstīja jaunieša advokāts Artūrs Zvejsalnieks.
» "Biju svētā pārliecībā, ka viņš dzīvo labā un pārtikušā ģimenē." Bērns deviņus gadus aizmirsts psihoneiroloģiskajā slimnīcā
Aizstāvis skaidroja, ka šobrīd lietā ir divi pamatjautājumi jeb pārkāpumi, kuriem pievērsta uzmanība, proti, neizmaksātā pensija, kā arī jaunieša nesaņemtā izglītība. Zvejsalnieks piebilda, ka lietā
"protams, ir jānoskaidro arī pārējie apstākļi, tostarp ārstniecības pārkāpumi un iespējamā vardarbība".
Advokāts norādīja, ka "patlaban nebūtu nopietni runāt par cipariem". Viņš pauda cerību, ka valsts varētu atzīt savu vainu un izmaksāt kompensāciju, taču viņam šķiet, ka lieta tomēr nokļūs Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Aizstāvis arī pauda neapmierinātību ar procesuālo kārtību valstī, norādot, ka Latvijā esošā sistēma sarežģī kompensācijas iegūšanu tiesiskā ceļā.
Kā iepriekš ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto", valsts un pašvaldības amatpersonas pieļāvušas, ka mazs zēns uz gandrīz deviņiem gadiem tiek "aizmirsts" psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Zēnu agrīnā vecumā atņēma mātei, kuras vienīgais ienākumu avots bija ubagošana.
Bērns ar laiku nonācis adopcijā pie vientuļa vīrieša, pie kura nodzīvojis pusotru gadu. Par šo periodu vairākas iestādes savstarpēji nesaistīti Valsts policijai ziņojušas par aizdomām, ka adoptētājs bērnu seksuāli izmantojis un bijis pret viņu vardarbīgs. Taču Valsts policijā seksuālā vardarbība neesot izmeklēta, bet visi ap gadsimtu miju iesniegtie iesniegumi esot pazuduši.
Zēns 2000. gada vidū nokļuva bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži", kur viņš pavadīja gandrīz deviņus gadus. Uzreiz pēc "Ainažiem" viņš tika ievietots bāreņu rehabilitācijas centrā "Marsa gatve". Tur viņam pēc konsultācijām ar ārstu atcēla spēcīgu medikamentu lietošanu agresivitātes mazināšanai, kā arī atklājās, ka gandrīz pilngadīgais jaunietis nepazina ne gadalaikus, ne burtus, ne ciparus.
Pārdzīvotā dēļ gandrīz 20 gadus vēlāk vīrietis vērsās Tiesībsarga birojā, kurš secinājis - palīdzības vietā bērna ciešanas tika vairotas.
Tiesībsarga birojā norāda - bāriņtiesai būtu bijis jāieceļ likumiskais pārstāvis jeb aizbildnis. Bērnam tobrīd bija dzīvi vecāki un dzīvas arī abas vecmāmiņas, taču Rīgas bāriņtiesa viņus neinformēja. Visus šos aptuveni deviņus gadus neviens viņu neapciemoja, un juridiski bērns nevienam nebija piederīgs.
Valsts policijā apstiprina, ka patlaban vīrietis atzīts par vienu no cietušajiem kriminālprocesā par piedzīvoto slimnīcā "Ainaži". Arī par piedzīvoto adoptētāja ģimenē nesen sākts kriminālprocess.
