Lai gan grūtniecība sievietes dzīvē ir īpašs laiks, ar to komplektā bieži vien nāk arī lielāka apetīte. Pastāv ne mazums mītu un un uzskatu, ko tad grūtnieces drīkst ēst un cik lielās porcijās. Tiesa, cik topošo māmiņu, tik stāstu par ēdienkarti grūtniecības laikā. Lai pierādītu, ka katras sievietes gaidību laiks ir unikāls, "Apollo" sazinājās ar piecām topošajām un jaunajām māmiņām, kuras dalījās savos pieredzes stāstos par uzturu grūtniecības laikā.
Vai jāēd par diviem? Sabiedrībā zināmas māmiņas dalās stāstos par uzturu grūtniecības laikā
Akordeoniste Ksenija Sidorova, kura šobrīd ir gaidībās ar savu pirmo mazuli
"Pašlaik esmu pēdējā grūtniecības mēnesī, jau ļoti drīz tiksimies ar mūsu mazuli! Abi ar vīru ļoti viņu gaidām. Varu teikt, ka grūtniecības sākums man bija grūtākais, jo es turpināju loti daudz ceļot, ieskaitot Austrāliju un ASV, kur man bija lielas tūres. Sākumā zaudēju nedaudz svara, jo bija slikta dūša un varēju ēst vienīgi maizi vai krekerus, turklāt arī to pašu ļoti maz.
Kā visām grūtniecēm, bija jāatsakās no neceptas zivs, gaļas (tā skaitā prošuto, kas man ļoti patīk un Spānijā ir uz katra stūra), bija arī jāpatur pie sevis mīlestība pret kafiju - tagad ne vairāk kā 2 krūzes dienā (un ja dzeru, tad ar kofeīnu, jo bez kofeīna kafijas izstrādāšanā tiek izmantotas visas citas lietas, kuras kaitina mūs vairāk). Ēšanā iekļauju pēc iespējas vairāk dārzeņu un augļus, ka arī piena produktus (atkal, nekādu beztaukainu produktu!).
Pāris reizes atļāvos sev ļoti mazu glāzi vīna. Cenšos izbaudīt šo laiku, bet tomēr pieskatu savu kaloriju skaitu un vingroju zālē 3-4 reizes nedēļā, obligāti daudz staigāju un mēģinu pavadīt pēc iespējas vairāk laika ārpus mājas. Nesen bijām ar vīru "bērniņa medusmēnesī", kur divas dienas pavadījām jūrā uz motorlaivas.
Protams, vēlme ēst vairāk ir, bet domāju, ka pēc tam vēlme atgriezties savā normālajā dzīves ritmā un atjaunot figūru būs vairāk, tāpēc klausu saviem dakteriem un mēģinu neēst par divām personām".
Basketbolista Aigara Šķēles mīļotā sieviete Beāte Katrīna Zeltiņa, kura nesen kļuva par māmiņu pirmdzimtajam
"Grūtniecības laikā man nedaudz pamainījās garšas kārpiņas - bija atsevišķi produkti, kas vairāk nešķita vilinoši, bet speciāli neko izteikti ēdienkartē nemainīju. Vienīgais, kas papildināja manu uzturu, bija grūtnieču vitamīni, kā arī centos ēst vairāk dzelzi saturošus produktos, jo visas manas dzelzs rezerves atņēma dēliņš.
Šķiet, ka līdz grūtniecībai visas dzīves laikā nebiju apēdusi tik daudz saldējuma, cik deviņu mēnešu garumā, kā arī pēdējā trimestrī ļoti kārojās konditorejas izstrādājumus, bet tos gan ēdu ar mēru, jo, tā kā pēdējos mēnešos svars nāk klāt ievērojami vairāk, negribēju riskēt ar bērniņa “nobarošanu”.
Pirms grūtniecības vakaros ēdu rīsu galetes ar garšvielām, bet pirmajā trimestrī tā bija vienīgā lieta, kas izraisīja vieglu toksikozi, tāpēc atteicos no saviem mīļajiem našķiem.
Pirmajā trimestrī bija dienas, kad draugs smējās, ka apēdu tikpat, cik viņš, vai vēl vairāk, bet es teiktu, ka vienkārši sāku ēst normālas porcijas, jo jutu, ka organisms patērē savas rezerves un mans uzdevums ir to vietā uzņemt jaunas, bet, manuprāt, es noteikti neēdu par diviem, tas tāds mīts.
Visus deviņus mēnešus klausījos, ko mans ķermenis man saka priekšā un ēdu to, ko tas prasīja, vienalga, cik pulkstenis. Šis laiks bija ļoti īpašs, gribēju izbaudīt visu, ko tas man nesa, arī īpatnējās ēdiena un našķu iegribas. Atpūtos, krāju spēkus, gatavojos jaunajai dzīvei un neliedzu arī sev kādu desertu... Vai divus!
Un vēl varu piebilst, ka katras sievietes ķermenis ir citāds un katra sieviete jūt, kas viņai ir nepieciešams un vislabākais, lai pati justos labi.
Man šādas tādas korekcijas ēdienkartē bija jāievieš pēc dēla piedzimšanas, varbūt tāpēc ķermenis grūtniecības laikā gandrīz neko man neliedza.
LNT laika ziņu vadītāja Rūta Dvinska, kura audzina pērnā gada augustā pasaulē nākušo meitiņu Grietu, kā arī pirms pavisam īsa laiciņa dzimušo atvasi Doru
"Šajā ziņā ļoti atšķiras mana pirmā un otrā grūtniecība, jo pirmajā grūtniecībā es strādāju, tādēļ iespējas paēst nebija tik pārdomātas ikdienas ritmā. Un to es novēroju tikai tagad, kad ar otro grūtniecību lielāko grūtniecības daļu biju mājās dekrēta atvaļinājumā un man tā iespēja ēst bija daudz, daudz kvalitatīvāka – piemēram, gatavot ēst no labiem produktiem. Un šo atšķirību starp abām manām grūtniecībām var redzēt arī manā izskatā, jo ar pirmo mazuli es pieņēmos svarā par daudz, daudz vairāk kilogramiem, nekā šobrīd.
Pa lielam, šajā grūtniecībā mana ēdienkarte nebija tik ļoti mainījusies. Man arī nebija tik daudz izteiktu īpašo vēlmju, savukārt pirmajā grūtniecībā biju ļoti kāra uz saldumiem. Es vispār nekad dzīvē neesmu ēdusi saldumus, man pat tie īpaši negaršo, līdz es paliku stāvoklī ar pirmo meitu. Tad pēkšņi es sāku ēst šokolādi, kas bija mega pārsteigums pašai sev. Tagad vairs tas nebija tik izteikti. Jā, es turpināju joprojām ēst vairāk saldumus, nekā pirms abām grūtniecībām, taču šoreiz tas bija apdomāti. Vienīgais, ko man kārojas, bija ļoti sulīgi augļi – tādi, lai viss līst gar zodu!
Ja ieklausās savā ķermenī un viss ir normas robežās, tad ķermenis jau arī prasa sabalansēto un normālo uzturu.
Ķermenis jau neprasa fritētu pārtiku, viņš tomēr grib, lai es pabaroju viņu ar kaut ko labāku un kvalitatīvāku. Jā, es pasekoju līdzi tam, ko ēdu – pirmajā grūtniecībā es ļoti strikti ievēroju visādus ieteikumus, tā arī bija daudz bailīgāka lieta, nepieejot tam tik ļoti ar sirdi, kā ar prātu, kas bija vislielākā problēma. Es neēdu mīkstos sierus, jo viņos ir tāda pati baktērija, kā jēlās zivīs. Tāpat es strikti izslēdzu visus ātrās ēdināšanas produktus, bet tik un tā biju gandrīz par 10 kilogramiem smagāka. Viss jau ir galvā. Es nesaku, ka šajā grūtniecībā ēdu burgerus vai mīksto sieru, bet sevi nešaustīju un tik ļoti neierobežoju, ēdu normālu, sabalansētu un pilnvērtīgu pārtiku. Ja kādreiz sagribējās burgeri, nedomāju, ka tas būs pats sliktākais, ko apēst. Sliktāk ir sešus mēnešus ciesties un trīs mēnešus pēc kārtas norauties. Vajag domāt līdzi.
Pirmajā grūtniecībā man pamatīgi pietrūka alus. Bija viens brīdis, kad man ļoti gribējās to padzerties, jo nav tāda bezalkoholiska dzēriena, no kā tā var atdzerties un kas līdzinās alum. Daktere man tad arī teica – liecies mierā, izdzer taču to mazo aliņu un nomierinies, nevis visu laiku meklē alternatīvas!
Bet šoreiz nekas konkrēts man neprasījās. Vienīgais, ko es mēnesi pirms dzemdībām centos ievērot - patērēt mazāk govs pienu. Es gan nebiju pilnībā kā ar nazi to izslēgusi no sava uztura, man vienkārši pirmā pieredze ar Grietu ir tik smaga ar govs piena un olbaltumvielu nepanesamību, ka šoreiz izlēmu vienkārši to ierobežot.
Neesmu arī ēdusi saldējumu kopā ar marinētu gurķi vai naktī modinājusi Kasparu un pieprasījusi ābolu vai apelsīnu.
Latvijas brīvā stila cīkstone Anastasija Grigorjeva, kura novembrī laida pasaulē dēliņu
/nginx/o/2018/07/21/11014240t1h865f.jpg)
Īstenībā, es neko nemainīju savā uzturā ne pirms bērna dzimšanas, ne arī pēc. Ēdu visu, ko sirds kāro. Protams, mēģināju neaizrauties ar neveselīgu pārtiku, bet ik pa laikam varēju atļauties arī to. Papildu dzēru vitamīnus grūtniecēm.
Gaidot mazuli ļoti daudz ēdu ķiršus, zemenes, kā arī augļus, kuri man ļoti garšo un prasījās.
Taču kopumā īpašu vēlmju man grūtniecības laikā nebija.
Uzņēmuma "Piparmētra" izveidotāja Rebeka Liepiņa, kura šobrīd ir gaidībās ar pirmo mazuli
"Sākoties grūtniecībai, ļoti sāku piedomāt pie tā ko ikdienā ēdu, jo iepriekš savā uzturā bieži vien patērēju to, ko sagribējās, nemaz nepiedomājot, vai tas ir pietiekami veselīgi un vai tajā ir pietiekami daudz uzturvielas. Tagad, kad gaidu mazulīti, ļoti piedomāju, lai ir pietiekami daudz salāti vienā ēdienreizē, lai ēdienreizes ir kvalitatīvas, un noteikti mazāk dzeru neveselīgos un cukurotos gāzētos dzērienus.
Šajā grūtniecības laikā man ļoti izteikti gribējās mazsālītu gurķīti, tādu pavisam svaigu, kādu tikai vasarā mammas un tantes laukos taisa. Vēl parādījās ļoti liela vēlme pēc nektarīniem, kas bija diezgan apgrūtinoša, jo ziemas sezonā nektarīnu nevienā veikalā nebija! Līdz ar to bija jāciešas līdz aprīļa beigām un maijam. Vēl diezgan bieži kārojās saldējuma kokteili, bet tā kā esmu liels saldējuma fans, tas nebija nekas tāds ļoti pārsteidzošs, gribās ticēt, ka ar bēbīti esam uz viena viļņa un būsim saldējuma fani.
Grūtniecības laikā esmu sapratusi, ka būs jāatsakās no suši, kurš man ļoti garšo. Ja sākuma periodā vēl ēdu, tad visas pēdējās reizes, kad esmu ēdusi suši, pēc tam jutos ļoti smagi, un citreiz pat attapos ar sliktu dūšu.
Es vēl joprojām neesmu sajutusi milzīgu vēlmi našķoties vai ēst daudz vairāk, mēģinu piedomāt pie tā, lai nevis vairāk ēstu, bet lai katra ēdienreize būtu daudz kvalitatīvāka. Protams, šad un tad sakārojas kādu našķīti, bet tas nav bijis ļoti izteikti. Es noteikti esmu viena no tām topošajām māmiņām, kas mēģina piedomāt pie tā, lai ēdienkarte būtu veselīga, sabalansēta un pietiekami nepieciešamajām uzturvielām bagāta.
Ja pēc analīzēm sapratu, ka pietrūkst dzelzs organismā, tad mēģināju ēdienkartē ieviest vairāk bietes, spinātus, zemenes, granātābolu sulu un citus augļus, dārzeņus vai gaļas produktus, kas uzlabotu analīzes un iepriecinātu bēbīti.
Protams, ir reizes, kad ar draugiem kaut kur dodamies visi paēst un ne vienmēr izvēlē ir kaut kas ļoti veselīgs, taču tad es mēģinu pielāgot to, kas vairāk garšotu un būtu pēc iespējas labākā opcija.
Raksts tapis sadarbībā ar "Magnesium Diasporal Direkt".