Koalīcija saredz nepieciešamību sākt diskusiju par Kalnmeiera atbilstību amatam

Temīdas skulptūra pie Rīgas domes.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Valdošās koalīcijas politiķi uzskata, ka Saeimā būtu jādiskutē par iespēju vērtēt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam, ja tam būs konkrēts pamatojums.

Šo jautājumu rosināja izvērtēt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), bet partneri pirms nedēļas pauda, ka vispirms vēlas iepazīties ar pamatojumu šādam solim.

» Bordāns rosina vērtēt Kalnmeiera atbilstību ģenerālprokurora amatam

Šodien partneri atkārtoti diskutēja par minēto jautājumu un vienojās pārcelt diskusiju uz Saeimu - tur tiktu strādāts pie konkrēta pieprasījuma teksta, par kura parakstīšanu tad arī lemtu deputāti.

Bordāns skaidroja, ka Ģenerālprokuratūrā līdz šim ir bijuši būtiski jautājumi, kas saistās ar darba organizāciju un tiesiskumu.

Tomēr tas būtu jāvērtē Saeimai - tiktu sagatavots dokuments, kuru deputāti izvērtētu un lemtu par parakstīšanu, lai to nodotu Augtākajai tiesai (AT) ar prasību veikt izmeklēšanu.

Ir ļoti būtiski, lai mēs virzītos uz tiesisku valsti, sakārtotu tieslietu sistēmu, tāpēc Ģenerālprokuratūras loma ir jāizvērtē, uzskata Bordāns. Šī izmeklēšana varētu būt tas līdzeklis, kā tas būtu veicams, piebilda ministrs. Viņš arī pauda gatavību tikties ar visiem deputātiem un izskaidrot detaļās to, kas, iespējams, bija pārprasts viņa sākotnējā ziņojumā.

"KPV LV" deputāts Artuss Kaimiņš norādīja, ka Tieslietu ministrija (TM) sagatavos redzējumu, ko deputātiem piedāvāt izskatīšanai un parakstīšanai.

"Jaunās Vienotības" politiķis Arvils Ašeradens norādīja, ka diskusijas pārceļas no valdības uz parlamentu, un deputāti gatavi strādāt ar šo tekstu tieslietu ministra vadībā. "Ja tas teksts sasniegs skaidru kvalitāti, mēs esam gatavi to virzīt tālāk AT priekšsēdētājam," teica Ašeradens.

Savukārt "Attīstībai/Par!" (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts norādīja, ka ir pietiekami skaidrs, ka Ģenerālprokuratūras darbā ir nepieciešami uzlabojumi. Viņš skaidroja, ka izmeklēšanas darbā ir trūkumi, lietas ir kavējušās un nav savlaicīgi nonākušas līdz tiesai. Tam ir tiešs sakars ar iestādes vadības darbu, piebilda Pavļuts. Vienlaikus iepriekšējais TM dokuments neveido tiesisku pamatu, lai AP deputāti apsvērtu šāda dokumenta parakstīšanu, rosinot pārbaudi, sacīja Pavļuts.

Viņaprāt, šis darbs būtu jāveic Saeimā, un frakcija ir gatava iesaistīties sarunā.

"Ja mēs varam tiesiski pamatot ar konkrētiem piemēriem un faktiem nepieciešamību vērtēt ģenerālprokurora darbu, mēs būtu gatavi šādu lūgumu AT priekšsēdētājam atbalstīt," teica Pavļuts.

Bordāns arī pauda pārliecību, ka nepieciešami 34 deputātu paraksti, lai rosinātu šo pārbaudi.

Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas Plēnums.

Pārbaudi ierosina Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.

Kalnmeiers iepriekš pauda, ka nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā Jaunā konservatīvā partija priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam "saukusi personas, kuras būtu jānomaina". Viņš piektdien žurnālistiem teica, ka ar Bordāna argumentāciju viņš nav paspējis iepazīties, taču zinot "tikai tik daudz, ka mani vaino visos iespējamos grēkos".

AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs iepriekš pauda neuzskata, ka pašlaik pastāvētu Prokuratūras likumā paredzētie apstākļi, lai sāktu izvērtēt ģenerālprokurora atbilstību amatam.

Tiesā norādīja, ka Bičkovičs atturas no komentāriem par tieslietu ministra paziņojumu par ģenerālprokurora atbilstības amatam izvērtēšanu un norāda, ka šobrīd nepastāv neviens no Prokuratūras likumā 41.3 panta 2.daļā paredzētajiem apstākļiem pārbaudes veikšanai.

Uz augšu