Kā norisinājās Baltijas ceļš?
Pēc ziņu aģentūras "Reuters" sniegtajiem datiem, 1989. gada 23. augusta akcija kopumā pulcēja 700 tūkstošus cilvēku Igaunijā, 500 tūkstošus cilvēku Latvijā un 1 miljonu cilvēku Lietuvā. Savukārt PSRS oficiālā informācija, ko sniedza ziņu aģentūra “TASS”, ir tāda, ka akcija pulcēja 300 tūkstošus cilvēku Igaunijā un 500 tūkstošus cilvēku Lietuvā. Savukārt par Latviju informācija netika publicēta. Konkrētus skaitļus ir grūti aplēst atšķirīgu informācijas avotu dēļ.
Baltijas ceļa solidaritātes demonstrācijas akcijas tai laikā norisinājās arī Berlīnē, Ļeņingradā, Maskavā, Melburnā, Stokholmā, Tbilisi, Toronto un daudzviet citur pasaulē.
Kādos apstākļos norisinājās Baltijas ceļš?
Kopš Baltijas valstu iekļaušanas PSRS sastāvā 1940. gadā, tās iedzīvotāji bija spiesti dzīvot Padomju Savienības komunistiskās partijas ēnā, kad bija aizliegta jebkāda domas un vārda brīvība. 1986. gadā partija ieviesa tā saucamo "Glasnostj" jeb atklātības reformu, kas paredzēja cenzūras vājināšanu, kā arī informācijas barjeru izbeigšanu Padomju Savienībā. Rezultātā jaunradītās publiskās organizācijas daudz brīvāk varēja paust savus viedokļus par pastāvošo kārtību.
Baltijas ceļš bija lielākā un nozīmīgākā kampaņa, kas bija mērķēta uz neatkarības atjaunošanu, tomēr tā nebija pirmā. 1986. gada 14. jūnijā pie Brīvības pieminekļa Rīgā tika pieminēti 1941. gada deportāciju upuri. Īsi pēc tam bijušie politieslodzītie no Baltijas valstīm vienojās par kopīgu atceres pasākumu 23. augustā visās Baltijas valstīs.
1987. gada 23. augustā Viļņas, Rīgas un Tallinas ielās demonstrācijās izgāja vairāki tūkstoši cilvēku. Demonstrācijas Tallinā pagāja mierīgi, tomēr Rīgā un Viļņā izcēlās konflikti, kas beidzās ar simtiem cilvēku arestu.