Ne visiem ir zināms, ka 1987. gada jūlijā notikušā Černobiļas tiesas procesa galvenais tiesnesis Raimonds Brīze bija latvietis, kurš pirms tam uz lēģeriem nosūtīja daudzus latviešu tautas interešu aizstāvjus.
Kā rakstīts laikraksta "Cīņa" 1973. gada 6. janvāra numurā, Raimonds Brīze piedzima 1931. gadā Rīgā. Mācījās Rīgas 1. vidusskolā, bet vēlāk - Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē. Kopš 1972. gada 20. septembra viņš tika vairākkārt ievēlēts par PSRS Augstākās tiesas locekli.
Laikraksta "Laiks" 1987. gada 22. jūlija un 5. augusta numuros īsumā aprakstīts gan Černobiļas tiesas process un verdikti, gan Brīzes iepriekšējie tiesas procesi, kuros viņš bargi tiesājis, piemēram, latviešu nacionālistus, "kas uzskatīja, ka Latvijai vajadzēja saglabāt sarkanbaltsarkano karogu. Augstākās tiesas tiesnesis Brīze pat dzirdēt negribēja, ka šis karogs pazīstams no sirmās senatnes."
Tas vēl nav viss, Brīze arī tiesāja nacionālās pretestības grupas "Baltijas federācija" veidošanā apsūdzētos latviešus: Gunāru Rodi, Daili Rijnieku, Jāni Rijnieku, Viktoru Kalniņu, Knutu Skujenieku, Ainu Zābaku, Uldi Ofkantu un Ziedoni Rozenbergu.
Intervijā "TVNET" tālajā 2005. gadā viens no notiesātajiem un uz lēģeri nosūtītajiem Uldis Ofkants par Brīzi izteicās šādi:
"Mūsu tiesnesis Raimonds Brīze bija unikāla figūra, mūsu lieta Augstākajā tiesā viņam bija pirmā. Pēc nepilna gada sekoja PSRS ģenerālprokurora Rudenkova protests mūsu lietā par nesamērīgiem sodiem. Viņš prasīja samazināt tos uz pusi. Viens no retajiem gadījumiem, kad mūsu Augstākās tiesas plēnums to neņēma vērā. Konstatējām, ka Brīzem Maskavā ir kolosāla aizmugure. Ja viņa pirmā lieta izrādītos brāķis, Maskavu neredzēt.