Kas bija Černobiļas katastrofas lietas galvenais tiesnesis - latvietis Raimonds Brīze (7)

Notiesātais Černobiļas spēkstacijas direktors V.Brjučanovs (pa kreisi) slauka sviedrus vai raud pēc sprieduma saņemšanas. No viņa pa labi notiesātie inženieri A. Djatlovs un N. Fomins. Foto: periodika.lv
Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Ne visiem ir zināms, ka 1987. gada jūlijā notikušā Černobiļas tiesas procesa galvenais tiesnesis Raimonds Brīze bija latvietis, kurš pirms tam uz lēģeriem nosūtīja daudzus latviešu tautas interešu aizstāvjus.

Kā rakstīts laikraksta "Cīņa" 1973. gada 6. janvāra numurā, Raimonds Brīze piedzima 1931. gadā Rīgā. Mācījās Rīgas 1. vidusskolā, bet vēlāk - Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē. Kopš 1972. gada 20. septembra viņš tika vairākkārt ievēlēts par PSRS Augstākās tiesas locekli.

Laikraksta "Laiks" 1987. gada 22. jūlija un 5. augusta numuros īsumā aprakstīts gan Černobiļas tiesas process un verdikti, gan Brīzes iepriekšējie tiesas procesi, kuros viņš bargi tiesājis, piemēram, latviešu nacionālistus, "kas uzskatīja, ka Latvijai vajadzēja saglabāt sarkanbaltsarkano karogu. Augstākās tiesas tiesnesis Brīze pat dzirdēt negribēja, ka šis karogs pazīstams no sirmās senatnes."

Tas vēl nav viss, Brīze arī tiesāja nacionālās pretestības grupas "Baltijas federācija" veidošanā apsūdzētos latviešus: Gunāru Rodi, Daili Rijnieku, Jāni Rijnieku, Viktoru Kalniņu, Knutu Skujenieku, Ainu Zābaku, Uldi Ofkantu un Ziedoni Rozenbergu.

Intervijā "TVNET" tālajā 2005. gadā viens no notiesātajiem un uz lēģeri nosūtītajiem Uldis Ofkants par Brīzi izteicās šādi:

"Mūsu tiesnesis Raimonds Brīze bija unikāla figūra, mūsu lieta Augstākajā tiesā viņam bija pirmā. Pēc nepilna gada sekoja PSRS ģenerālprokurora Rudenkova protests mūsu lietā par nesamērīgiem sodiem. Viņš prasīja samazināt tos uz pusi. Viens no retajiem gadījumiem, kad mūsu Augstākās tiesas plēnums to neņēma vērā. Konstatējām, ka Brīzem Maskavā ir kolosāla aizmugure. Ja viņa pirmā lieta izrādītos brāķis, Maskavu neredzēt.

Pusgadu pēc mūsu lietas Brīze bija PSRS Augstākās tiesas loceklis, vēl pēc gada - šīs tiesas partijas sekretārs. Žilbinoša karjera.

Viņš bija no tiem izredzētajiem, kurš 70. gadu vidū tiesāja Melnajā jūrā nogrimušā kuģa "Admirālis Nahimovs" skaļo lietu un Černobiļas prāvu. Nezinu, vai vēl ir dzīvs. Pēdējās ziņas ir, ka pusparalizēts guļ uz gultas. Liktenis viņam ir atspēlējies."

Foto: Kadri no seriāla "Černobiļa" 

Brīze, šķiet, bija lielisks instruments padomju varas rokās, lai arī Černobiļas tiesas prāvu ievirzītu sev vajadzīgajā virzienā. 1987. gada 30. jūlija rakstā izdevumā "The New York Times" minēts, ka pēc trīs nedēļas garā tiesas procesa Brīze 10 gadu ilgu ieslodzījumu lēģerī piesprieda stacijas direktoram Viktoram Brjučanovam, galvenajam inženierim Nikolajam Fominam un viņa vietniekam Anatolijam Djatlovam.

Ar īsākiem soda termiņiem Brīze apveltīja arī citus Černobiļas AES darbībā iesaistītos.

Visi, kas stājās tiesas priekšā, tika apsūdzēti nolaidībā, un, lai arī apsūdzētie centās vērst uzmanību uz kļūmēm stacijas pamatkonstrukcijā un nepilnībām drošības jautājumos, tiesa to vērā neņēma, aizbildinoties, ka līdzīgi reaktori darbojas visā Padomju Savienībā un neviens no tiem nav eksplodējis.

Foto: Černobiļas AES pēc eksplozijas 

Komentāri (7)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu