/nginx/o/2019/06/09/12245274t1hdd17.jpg)
Vismaz 150 000 Honkongas iedzīvotāju svētdien izgājuši ielās, protestējot pret likumprojektu, kas atļautu aizdomās turētu personu izdošanu Pekinai. Šis likumprojekts, ko valdība trešdien gatavojas nodot visa parlamenta vērtējumam, apejot komisijas, dotu tai tiesības izdot personas valstīm, ar kurām Honkongai nav līgumu par izdošanu, tostarp Ķīnai, vēsta aģentūra LETA.
Likuma pretinieki ir skeptiski noskaņoti pret valdības solījumiem, ka tas netiks attiecināts uz lietām, kas saistītas ar politiskā viedokļa paušanu, reliģiju, nacionalitāti vai etnisko piederību. Kritiķi bažījas, ka Ķīna izmantos tādas apsūdzības kā izvairīšanās no nodokļiem un citiem finanšu noziegumiem, lai vērstos pret Pekinas kritiķiem Honkongā.
Honkongas valdība gan centusies mīkstināt iecerēto likumprojektu, attiecinot izdošanu tikai uz tādiem likumpārkāpumiem, par kuriem draud vismaz septiņu gadu cietumsods, un norādot, ka katrs gadījums būs jāizskata atsevišķi.
Pēdējo nedēļu laikā satraukumu par iecerēto likumprojektu pauduši gan Honkongas juristi, gan Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Lielbritānija un Eiropas valstu valdības.
Pēc policijas sniegtās informācijas, demonstrācijā devušies 153 000 protestētāji, bet cilvēki joprojām turpina pievienoties gājienam, kas stiepjas vairāku kilometru garumā.
Tik plaši protesti Honkongā iepriekšējo reizi pieredzēti 2003. gadā, kad valdībai nācās iesaldēt ārkārtīgi nepopulāro nacionālās drošības likumu.
Atbalsta akcijas Honkongas demonstrantu prasībām svētdien notiek arī vairākās citās valstīs.
Honkongai kā bijušajai Lielbritānijas kolonijai, kas kopš 1997. gada iekļauta Ķīnas sastāvā, tomēr ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņi bauda plašākas tiesības nekā kontinentālajā Ķīnā.
