/nginx/o/2019/05/21/12188262t1h3184.jpg)
Otrdien, 11. jūnijā, virs Eiropas austrumu daļas un Baltijas valstīm bija izveidojušies labvēlīgi apstākļi negaisu attīstībai. No Eiropas dienvidiem ieplūda karsts, mitrs gaiss un vēja vektoru vertikālais izkārtojums radīja pateicīgus apstākļus aktīvai un straujai negaisa mākoņu attīstībai.
Naktī uz 11. jūniju Kurzemi sasniedza pērkona negaisu zona, kas atnesa mērenu lietu. Savukārt dienā virs Baltijas jūras pārvietojās liela mēroga pērkona negaisu zona, kas iepriekšējā dienā bija izveidojusies virs Vācijas dienvidiem.
Virs Latvijas šī zona nonāca vēlā pēcpusdienā un sāka virzīties austrumu virzienā. Kurzemes ziemeļu daļā tika novērotas stipras pērkona lietusgāzes ar brāzmainu vēju un lielgraudu krusu.
Foto: Vētras postījumi Tukumā
Vairākās vietās Kurzemē krituši koki, kas bloķējuši automašīnu un dzelzceļa satiksmi, pilsētās applūdušas ielas. Atsevišķās vietās vēja radītie bojājumi varētu liecināt par piltuves mākoņu (funnel cloud) vai pat virpuļstabu esamību.
Vislielākos postījumus šī pērkona negaisu sistēma radīja Tukuma un Kuldīgas apkārtnēs.
Latvijā gaisa temperatūra vietām paaugstinājās līdz +30,5°C un 3 novērojumu stacijās (Dobele, Rucava, Saldus) tika pārspēti 11. jūnija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Foto: Vēja norautais jumts Tukumā
Foto: Foto: Vēja radītie mežu postījumi Tukuma novadā
Vēlāk vakarā un naktī šī pērkona zona pārvietojās pār Vidzemi, kur arī vietām tika novērota krusa un stipri nokrišņi – Priekuļos 49 mm, Zosēnos 38 mm, Skultē 36 mm, bet Alūksnē 30 mm.
Salīdzinot ar iepriekš novērotajām liela mēroga pērkona negaisu zonām, šī zona izceļas ar savu ilgstošo noturību.
Ja ierasti pērkona negaisu "mūžs" ir no pāris stundām līdz pus diennaktij, tad šīs zonas aktīvais posms pārsniedza diennakti un tuvojas jau divām –
tā izveidojās 10. jūnijā virs Vācijas dienvidiem, 11. jūnijā tā pārvietojās pār Baltijas jūru un šķērsoja Latviju, bet šodien tā vēl ir novērojama virs Krievijas rietumiem.
Nedaudz netipiski ir arī tas, ka tik stiprs pērkona negaiss ir izveidojies jau jūnija pirmajā pusē, jo ierasti spēcīgākie negaisi veidojas jūlijā un augustā, kad to attīstībai ir labāki apstākļi.
Atlikušajā darba nedēļā sinoptiskā situācija virs Latvijas ievērojami nemainīsies, līdz ar to aktīvi veidosies gubu-lietus un negaisa mākoņi. Spriežot pēc šī brīža prognozēm, negaisu zonas nebūs tik plašas un postošas kā vakar pieredzētais, tomēr negaisa laikā tik un tā gaidāma vēja pastiprināšanās un stiprs lietus, iespējama krusa.
Foto: Miglas žēlots rīts Tukumā pēc vētras
Kopumā Latvijā aizvien ir jārēķinās, ka pērkona negaisi ir bīstamākā atmosfēras parādība vasaras sezonā, kas ik gadu atsevišķās vietās rada apdraudējumu un postījumus.
