Raidījums: Bērnu un jauniešu veselības dēļ vēlas celt tā saukto limonādes nodokli

Ilustratīvs attēls

FOTO: www.pexels.com

Saeimas deputāti vēl joprojām nav vienojušies par tā saukto limonādes nodokli, taču zināms ir viens - darbs pie saldināto dzērienu nodokļa atsāksies septembra sākumā, vēsta raidījums "LNT Ziņas". Akcīzes nodokļa pacelšanas mērķis ir padarīt bezalkoholiskos saldinātos dzērienus veikalos tik dārgus, lai iedzīvotāji, sevišķi bērni un jaunieši, tos pirktu pēc iespējas retāk.

Iecerēts ieviest trīspakāpju nodokli atkarībā no cukura daudzuma dzērienā. Politiķi cer, ka tas motivēšot arī uzņēmēju pievērsties veselīgāku bezalkoholisko dzērienu ražošanai, vēsta raidījums.

Akcīzes nodokļa pacelšanas mērķis ir padarīt bezalkoholiskos saldinātos dzērienus veikalos tik dārgus, lai iedzīvotāji, sevišķi bērni un jaunieši, tos pirktu pēc iespējas retāk. Slimību profilakses un kontroles centra ievāktie dati no Latvijas skolām esot satraucoši – 90% bērnu nedēļā lieto saldinātos dzērienus, atklāj raidījums.

"Septiņgadīgie bērni piektā daļa ir ar lieko ķermeņa masu un aptaukošanos. Tas ir viens solis, bet tas ir ļoti būtisks solis šī akcīzes celšana saldinātajiem dzērieniem," raidījumam stāsta Slimību profilakses un kontroles centra datu analīzes nodaļas vecākā speciāliste Daiga Grīnberga.

Arvien biežāk ārsti saskaroties ar ekstrēmiem gadījumiem bērnu vidū, piemēram, deviņgadīgai meitenei, kuras svaram būtu jābūt 35 kilogramiem, ir 70. Desmitgadīgam puikam normāli vajadzētu būt 40 kilogramiem, taču ir 108, atklāj raidījums.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Olga Ļubina "LNT ziņām" norāda: "Vairs nav retums, ka 10 vai 12 gadu vecumā bērnam ir aptaukojusies akna, un tad attiecīgi, ja mums ir bērns ar šādām diagnozēm, valstij vajadzēs daudz vairāk naudas, lai viņu jau kā pieaugušo ārstēt."

"Nākotnē mēs varam gaidīt jaunus sirds un asinsvadu slimniekus, cukura diabēta slimniekus un citas neinfekciju slimības, kas ir saistītas ar ķermeņa lieko masu un aptaukošanos," raidījumā bilst Grīnberga.

"Viens no saldinātajiem dzērieniem var saturēt līdz pat deviņām un desmit tējkarotītēm cukura uz puslitru. Vai mēs paši sev pieliktu tādu daudzumu apzināti – diez vai," apšauba Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Olga Ļubina.

Uztura speciāliste uzsver – vajag vērsties ne tikai pret saldinātajaiem dzērieniem, bet arī saldinātajiem piena produktiem, kuros cukura un mākslīgo cukuru apjoms ir pat lielāks nekā dzērienos.

Latvijas Pārtikas Uzņēmumu federācija uzskata tas pamatīgas problēmas radīs Valsts ieņēmumu dienestam, jo izkontrolēt cukura līmeņa dzērienos sasaisti ar nodokļa nomaksu būšot sarežģīti. Arī dzērienu ražotāji pretojas iecerei, norāda raidījums.

"Šādas iniciatīvas ir klajā pretrunā ar daudzreiz sniegtajiem solījumiem uzņēmējiem veidot pārredzamu nodokļu politiku.

Tas nozīmētu, ka Latvijā bezalkoholiskajiem dzērieniem būtu augstāka akcīze nekā zemākā alkoholisko dzērienu akcīzes likme," raidījumam uzsver Latvijas Pārtikas Uzņēmumu federācijas jurists Pēteris Liniņš

Uz augšu