VAS "Valsts nekustamie īpašumi" uzraudzībā pabeigti arheoloģiskie izrakumi Rīgas pils Kastelas pagrabā. Tie veikti, lai nākamā gada sākumā pa posmiem sāktu tās rekonstrukciju un restaurāciju, atklāj VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.
"Būtiskākās arheoloģijas darbu laikā atrastās vēstures liecības ir pils Kastelas ziemeļu korpusā atklātais 1230.-1330. gados uzceltā Rīgas pilsētas aizsargmūra fragments. Rietumu korpusā tika veikti darbi 1,5 m dziļumā - atrastas 1330. gada pilsētas apbūves paliekas, kuras iestiepjas zem Kastelas pagalma sienas, un 2,5 m x 2,5 m apvalkdūmeņa pavarda pamatne.
Foto: Arheoloģiskie izrakumi Rīgas pils Kastelas pagrabā
Izrakumos tika atrastas 17. gadsimta holandiešu flīžu paliekas, kā arī krāsns podiņi, starp kuriem nozīmīgākais ir 1607. gadā izgatavotais krāsns podiņš ar Agnus Dei jeb Dieva jēra atveidu. Pavisam Latvijā ir atrasti tikai trīs šādi podiņi," Rīgas atjaunošanas projekta uzraudzības padomē ziņoja arheologs Mārtiņš Lūsēns.
No pērnā gada decembra 6 mēnešu garumā Rīgas pils Kastelas pagrabā SIA "Arhitektoniskā izpētes grupa" veica arheoloģisko izpēti. Arheoloģijas darbu veicēji 3 mēnešu laikā iesniegs VNĪ ziņojumu par vēsturisko liecību atklājumiem, kā arī Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē - izpētes darbu pārskatu.
Kā ziņots iepriekš, pērn tika pieņemts lēmums sadalīt Kastelas daļas rekonstrukcijas darbus vairākos posmos. Plānots, ka atjaunotā kapelas telpa būs publikai apskatāma jau 2023. gadā, vēl pirms Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atgriešanās vēsturiskajās telpās.