Mājdzīvnieks un jaundzimušais. Kā pareizi rīkoties, ja ģimenē gaidāms pieaugums?

FOTO: Unsplash

Nereti cilvēkiem ir uzskats, ka mājdzīvnieki un bērni automātiski nozīmē saticību un arī sirsnīgus video, kuros abi draudzīgi guļ kopā. Tomēr realitāte bieži vien ir daudz skarbāka un nemaz ne tik rožaina. Kā tad pareizi sagatavot četrkājaino draugu tam, ka dzīve mainīsies un ģimenei turpmāk pievienosies pavisam mazs cilvēkbērns? Skaidro "PetCity" veterinārās klīnikas veterinārārste Jevgēnija Ostroga.

Speciāliste norāda, ka ar vienkāršu mājdzīvnieka un bērna iepazīstināšanu nepietiek – mīlulis jāsagatavo mazulim jau ātrāk. Tas, kā konkrētais suns vai kaķis pieņems bērnu, ir atkarīgs no dzīvnieka temperamenta un tā, kāda viņa dzīvē bijusi iepriekšējā pieredze. Lai gan visbiežāk agresiju pret bērniem mēdz izrādīt kaķi, tas ir ļoti individuāli un atkarīgs no katra mājdzīvnieka atsevišķi.

Ir suņi, kuri nekad dzīvē iepriekš nav komunicējuši ar maziem bērniem, tādēļ, ģimenē ienākot jaundzimušajam, viņi nemaz nesaprot, kas tas tāds ir, jo bērns ir ļoti atšķirīgs no pieauguša cilvēka.

"Tad, kad zīdainis brēc, skaņas frekvence ir ļoti līdzīga kaķu klaigām, kad viņi kaujas. Tādēļ tas izraisa dzīvniekiem, it īpaši kaķiem, pamatīgu stresu. Ir novērots, ka tad, kad bērns guļ, viss ir kārtībā, bet līdz ko mazulis raud, kaķis var bērnam mesties virsū. Arī vēlāk, kad bērniņš sāk staigāt un runāt, viņam atšķiras balss frekvence, ko mājdzīvnieki neuztver pozitīvi," norāda Ostroga.

Tāpat dzīvnieki visu mūžu ir pieraduši, ka cilvēku acu līmenis ir pavisam atšķirīgs no viņu acu līmeņa, taču, parādoties bērnam, mājdzīvniekam pēkšņi pretī ir "radījums", kura acu līmenis ir tāds pats kā viņam.

Lai gan kaķi iepriekš trenēt nav iespējams, suni jāsāk mazulim gatavot laicīgi, it īpaši, ja iepriekš viņam nav bijusi pieredze ar bērniem. Tādos gadījumos saimniekiem un topošajiem vecākiem grūtniecības laikā vajadzētu iepazīstināt suni ar dažādiem cilvēkiem, arī dažāda vecuma bērniem, lai redzētu, kā viņš uz tiem reaģē. Laicīgi iepazīstinot suni ar bērniem un ieraugot negatīvu reakciju, iespējams viņu aizvest pie trenera un sākt strādāt ar šo problēmu.

Visbiežāk pieļautās kļūdas

Veterinārārste min, ka bieža saimnieku kļūda ir tā, ka, gatavojot māju bērnam, suņa guļvieta un bļodiņas tiek pārvietotas, jo kaut kur ir jānovieto bērna gultiņa, mantu kaste vai citi priekšmeti. Tas gan ir pilnīgi nepareizi – sunim arī bez visām šīm izmaiņām ir dramatisks stress par jaunpienācēju ģimenē, neatkarīgi no tā, vai viņam patīk bērni vai nē, tādēļ radīt papildu stresu ar to, ka tiek mainītas viņa ierastās teritorijas robežas, ir pilnīgi nepareizi.

Tāpat bērna gultiņa ir jānovieto tālāk no suņa guļvietas, lai viņam būtu izvēle – pietuvoties bērnam un to apostīt, vai nē. Censties mākslīgi radināt suni gulēt blakus bērnam nav pareizi.

Ostroga skaidro, ka nākamā saimnieku bieži pieļautā kļūda ir, ierodoties mājās no dzemdību nama, paņemt dzīvnieku rokās un likt viņam bērnu apostīt ar varu.

"Dzīvniekam pašam ir jāļauj aprast ar jauno bērna smaržu, skaņām un visu pārējo, ļaujot pienākt tad, kad četrkājainim pašam rodas tāda vēlme. Tādā gadījumā suns ir arī uzreiz jāapbalvo par pareizu uzvedību, un tā ir jādara katru reizi, kad viņš pienāk un uzvedas mierīgi. Savukārt, ja suns ir tāds, kurš visu laiku mēģina ielīst bērna gultiņā, uzbāzties viņam, suns tiek apbalvots tad, kad viņš guļ mierīgi savā vietiņā un nenāk klāt. Viss atkarīgs no saimnieka vēlmēm un tā, cik lielu iesaisti bērna dzīvē viņš vēlas no mājdzīvnieka puses."

Eksperte vērš uzmanību uz to, ka cilvēki ļoti bieži soda suņus par to, ka viņi rūc uz bērnu, taču tas ir nepareizi, jo rūkšana sunim ir normāls signāls, ar ko viņš izrāda savu nepatiku.

Rūkšana kalpo kā brīdinājums, jo dzīvnieku pasaulē tā notiek komunikācija - tas ir brīdinājums "Netuvojies man!". Taču bieži vien suņi par rūkšanu tiek sodīti, tādēļ jau pēc dažām reizēm viņi mēdz bērnam kost bez brīdinājuma. "Ja suņuks rūc, tas ir ļoti labi. Cilvēkiem būtu jāpriecājas, ka viņu suns izsaka brīdinājumu. Viņiem gan vajadzētu strādāt ar kinologu, lai suns vairs nejūtas apdraudēts, kā arī noteikti nedrīkst ļaut bērnam biedēt dzīvnieku, taču nekādā gadījumā nevajag sodīt suni par to, ka viņš ir uzrūcis."

Kas jāņem vērā

Pats grūtākais posms mājdzīvnieka dzīvē sākas tad, kad bērns pats pārvietojas – rāpo un staigā. Bīstamākās vietas ir ap bļodām - kad bērns cenšas tuvoties sunim tad, kad viņš ēd, kad cenšas izbērt viņa bļodas saturu vai traucē sunim tad, kad viņš guļ. Tādos brīžos notiek konflikti un suns var kļūt bērnam bīstams.

Lai arī cik uzticams mājdzīvnieks mums nebūtu, mēs nekad nevaram prognozēt bērna un suņa uzvedību, tādēļ, neatkarīgi no apstākļiem, atstāt dzīvnieku vienu ar bērnu ir kategoriski aizliegts.

"Saimniekiem tad, kad viņu nav līdzās, vajadzētu maksimāli nodrošināt to, ka starp bērnu un dzīvnieku nav fiziska kontakta. Mazi bērni var iebakstīt sunim acī, paķert aiz astes vai citā veidā izdarīt mīlulim pāri, tādēļ, piemēram, suns var iekost vien tādēļ, ka ir pārbijies vai, ka viņam nav kur sprukt, jo ir iedzīts stūrī. Vissliktākie gadījumi, par ko raksta medijos, notiek vien tādēļ, ka bērni un dzīvnieki netiek pieskatīti," skaidro ārste.

Viens no variantiem, kā suni atšķirt no bērna, ir mājdzīvnieku būri. Tādos gadījumos mājdzīvnieku radināt pie būra jāsāk visus deviņus grūtniecības mēnešus – iemācot, ka tā ir viņa teritorija un drošā zona, kur doties pabūt vienam.

Otrs variants ir vārtiņi, kurus var ievietot starp istabām. Tad bērnu var atstāt vienā, bet dzīvnieku otrā istabā, lai viņi viens otru redz, bet nevar aizsniegt. Ilglaicīgi norobežot vienu no otra tā, lai viņi viens otru pat neredz, nav ieteicams, taču drošības nolūkos fiziskas saskarsmes ierobežošanai vārtiņi ir lielisks variants.

Veterinārārste bilst, ka grūtākas situācijas nākas piedzīvot kaķu saimniekiem. Ja kaķis paliek agresīvs no tā, ka mājās ienāk bērns, tad bieži vien bez ārsta palīdzības tikt galā nav iespējams. Ir gadījumi, kad jālieto stipri medikamenti, kas izmaina dzīvnieka uzvedību, turklāt dažās situācijās nav iespējams neko vērst par labu. Tā kā kaķi trenēt nav iespējams, redzot, ka viņš ir noskaņots pret bērnu ne visai pozitīvi, ir ļoti svarīgi maksimāli mazināt kaķa stresu un izveidot tam savu istabu, kurā atrodas viņa gulta, bļodiņas un teritorija.

» Ar šīm minkām uzmanīgi! Piecas agresīvākās kaķu šķirnes

"Svarīgi ir saprast, ka tā nav greizsirdība, kā to cilvēki ir pieraduši dēvēt. Kaķim bērna ienākšana dzīvē ir milzīgs stress, jo viņš pēc savas dabas ir vientuļnieks un nevēlas savā teritorijā nevienu citu, tādēļ bērna dēļ, kurš ir skaļš un pārvietojas gandrīz visos mājas stūros, viņš izjūt milzīgu stresu un kļūst agresīvs," skaidro Ostroga.

Veterinārārste bilst, ka gadījumos, ja bērns ir kaut kādā veidā dzīvniekam nodarījis pāri, uz ko suns vai kaķis reaģējis ar ieskrāpēšanu vai iekošanu, saimnieks noteikti nedrīkst dzīvnieku sodīt. "Tobrīd jau pati situācija pašam dzīvniekam ir slikta, jo viņam ir iebakstīts vai iesists. Neviens dzīvnieks negrib kost – viņi izvairās no konfliktiem. Tādēļ, ja papildus sliktajai sajūtai par iekošanu viņu vēl rāj saimnieks, tad var gaidīt, ka dzīvnieks kodīs vēl stiprāk," rezumē speciāliste.

Raksts tapis sadarbībā ar "PetCity".

Uz augšu