LVĢMC pārstāve: Esošais novērojumu tīkls ir nepietiekams lokālu parādību fiksēšanai

Virpuļviesuļa nopostītā saimniecība "Krastiņi" Balvu novadā

FOTO: Kristians Drake/Twitter

Vispārējam klimata un klasisku laikapstākļu parādību monitoringam esošais novērojuma tīkls ir pietiekams, bet lokālu parādību fiksēšanai, piemēram, šādiem virpuļviesuļiem vai krusai, diemžēl ar to nepietiek, komentējot šovasar Latvijā piedzīvotos virpuļviesuļus, intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.

Patlaban pamata meteoroloģisko novērojumu tīklu Latvijā veido 24 novērojumu stacijas, tomēr esot vēl dažas papildus. Krūmiņa atzina, ka būtu nepieciešams vairāk novērojumu staciju, kuras fiksē nokrišņu daudzumu un kurās varētu fiksēt šādas lokālās laikapstākļu parādības.

"Darbs tiek organizēts tā, lai brīdinājumi tiktu sagatavoti un izsūtīti maksimāli savlaicīgi. Diemžēl laika parādības atsevišķos gadījumos ir tik lokālas, ka pat līdz sinoptiķim informācija var nonākt tikai pēc tam, kad tas jau ir novērots," viņa atzina.

Vienlaikus Krūmiņa uzsvēra, ka ir vēl vairāk jāapgūst un jāattīsta mūsdienās pieejamās novērojumu sistēmas. Tuvākajos gados ievērojami palielināsies informācijas apjoms, jo tiek plānota nākamā meteoroloģisko satelītu paaudze. Proti, atmosfērā tiks nogādāts jauns meteoroloģiskais satelīts, kura dati būs ievērojami detalizētāki un plašāki, kas atvieglos šādu situāciju monitoringu, stāstīja Krūmiņa.

Viņa arī pauda, ka Latvija ir viena no unikālajām valstīm, kurai nav attīstīts savs skaitlisko prognožu modulis. Patlaban sadarbība notiek ar citām valstīm, tomēr šie modeļi nav veidoti mūsu reģionam, norādīja Krūmiņa.

"Tas ir tas, kas mums pietūkst, lai šādas situācijas varētu prognozēt kvalitatīvāk," viņa teica.

LVĢMC pārstāve tāpat atklāja, ka jau rudenī var tikt gaidīta jaunā brīdinājumu sistēma. Esošā neesot atjaunota vairāk nekā desmit gadus.

Ja patlaban brīdinājumi LVĢMC mājaslapā pieejamajā kartē tiek vizualizēti pa lielajiem reģioniem - Zemgale, Latgale, Kurzeme, Vidzeme un Rīgas reģions, tad turpmāk būšot pieejama detalizētāka informācija, norādot arī potenciāli skartos novadus.

Jau ziņots, ka sestdien pēcpusdienā Balvu novada Bērzpils pagastā virpuļviesulis nopostījis vairākas mājas.

Cietušajā zemnieku saimniecībā "Krastiņi" aģentūrai LETA pastāstīja, ka virpuļviesulis ne tikai pacēlis gaisā ēku jumtus, tās sagraujot, bet arī pacēlis gaisā no ēkām dažādus lielgabarīta priekšmetus, piemēram, saldētavu, kas vēlāk atrasta tuvējā laukā.

Tāpat virpuļviesuļa noceltās pirts jumta daļas trāpījušas pļavā esošajai govij, to savainojot. Saimniecībā atzina, ka dabas stihija ir pilnībā to iznīcinājusi.

Uz augšu