VM vēlas noteikt stingrākas prasības tetovēšanas un citiem invazīvās skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem

Tetovēšana. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Pixabay

Veselības ministrija (VM) iecerējusi noteikti stingrākas prasības tetovēšanas, pīrsinga un mikropigmentācijas pakalpojumu sniedzējiem, liecina šodien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Noteikumos par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai.

Ar šīm izmaiņām VM vēlas noteikt vienotu pieeju higiēnas prasībām augsta riska pakalpojumu sniegšanai.

Kā skaidroja ministrijā, pīrsinga un tetovēšanas, kā arī mikropigmentācijas, permanentā grima un skarifikācijas pakalpojumi ir augsta riska pakalpojumi, jo sniedzot pakalpojumu tiek caurdurta vai traumēta āda. Lietojot nepietiekami vai nepareizi apstrādātus instrumentus, pastāv iespēja inficēties ar B vai C hepatītu.

Lai tas nenotiktu, liela nozīme ir profilakses pasākumiem, it īpaši pievēršot uzmanību prasībām darba piederumiem un to apstrādei pirms pakalpojuma sniegšanas. Tāpat arī ļoti svarīgi, lai pakalpojuma sniedzējs pareizi mazgātu, apstrādātu rokas un pareizi lietotu cimdus.

Ja valdība apstiprinās grozījumus, turpmāk šo pakalpojumu sniedzējiem būs jaunas un detalizētākas prasības.

Veselības inspekcija secinājusi, ka pērn 38% no kontrolētajiem tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem neievēro noteiktās higiēnas prasības.

Līdz ar to VM plāno precizēt un noteikt detalizētākas prasības daudzreiz lietojamo instrumentu apstrādei pirms pakalpojuma sniegšanas un precizēt prasības darba piederumu tīrīšanas, dezinfekcijas un sterilizācijas plāna izstrādei. Tāpat būs aizliegts izmantot ultravioleto starojumu emitējošas iekārtas un ultraskaņas iekārtas instrumentu sterilizācijai, jo tas nav efektīvi.

Vienlaikus tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumus varēs sniegt tikai tādās salona telpās vai vietās, kas ir speciāli nodalītas un bez nepiederošu personu klātbūtnes. Savukārt pirmo reizi VM plāno noteikt prasības arī higiēnas kursa apmācītāju kvalifikācijai. Mācību programmu būs tiesīga pasniegt sertificēta ārstniecības persona.

Lai pakalpojumu sniedzēji un apmācītāji sagatavotos prasību izpildei, paredzēts pārejas laiks līdz šī gada 1. oktobrim.

Kā iepriekš sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP), Latvijā arvien vairāk cilvēku izvēlas savu ķermeni izskaistināt. Daļa šo cilvēku pakalpojumu izvēlas, nevis pēc to kvalitātes, bet zemākās cenas, kas var būt lielas lamatas, piebilda ministre.

Viņķele uzsvēra - izvēloties zemāko cenu, nevis kvalitāti, cilvēki pakļauj sevi dažādiem riskiem, tostarp infekcijām, nervu bojājumiem, turklāt smagākos gadījumos cilvēki var tikt pat inficēti ar C hepatītu vai HIV.

Šī iemesla dēļ VM ar Slimību profilakses un kontroles centru un Veselības inspekciju nolēmusi sākt kampaņu "Uzticies pārbaudot!". Kampaņas mērķis ir informēt sabiedrību par infekcijas slimību un citu veselības risku profilaksi, saņemot invazīvos skaistumkopšanas pakalpojumus, kā arī aicināt izvēlēties drošus un legālus pakalpojumus.

Arī VI Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Solvita Muceniece uzskata, ka izglītošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā nodrošināt risku pārvaldību. Pēc Mucenieces paustā, Latvijā būtiski pieaugusi skaistumkopšanas pakalpojumu izplatība, tomēr daļa pakalpojumu sniedzēju paliek ārpus inspekcijas uzraudzības, jo patiesībā nedrīkstētu nodarboties ar skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu.

Invazīvās skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētai ārstniecības personai. Muceniece norādīja, ka mēdz būt arī gadījumi, kad invazīvās skaistumkopšanas procedūras tiek veiktas dzīvokļos.

Cilvēkiem, kuri praktizē šādu nodarbošanos, var draudēt tas pats, kas jebkuram cilvēkam, kurš nodarbojas ar neatļautu ārstniecību, skaidroja eksperte.

Krimināllikums paredz, ka par neatļautu ārstniecību, ja tā izraisījusi cietušā veselības traucējumu, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Tikmēr par neatļautu ārstniecību, ja tā izraisījusi cietušā nāvi vai smagus miesas bojājumus vainīgā neuzmanības dēļ, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

Muceniece uzsvēra, ka svarīgi, lai iedzīvotāji pakalpojuma sniedzēju izvēlētos pārdomāti, un neatbalstītu nelegālo "biznesu", kas ietekmē ne tikai konkrētā cilvēka, bet arī visas sabiedrības veselību kopumā.

Arī dermatologs Raimonds Karls savā ārsta praksē saskāries ar dažādām smagām sekām, kas saistītas ar nekvalitatīva skaistumkopšanas pakalpojuma izvēlēšanos. Karls norādīja, ka šāda pakalpojuma izvēlēšanas var rezultēties ar ilgstošu apsārtumu, vīrusa infekciju, C un B hepatītu, papilomas vīrusu, kurš var izraisīt onkoloģisku saslimšanu, bakteriālām un sēnīšu infekcijām.

Tāpat nereti klienti, kuri saņēmuši nekvalitatīvu pakalpojumu, pie ārsta vēršas saistībā ar sejas asimetriju, noslīdējušiem plakstiņiem, rētām un pat aklumu, piebilda ārsts.

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes locekle, sertificēta skaistumkopšanas speciāliste kosmetoloģijā Ilze Briža izteica gandarījumu, ka problēma beidzot aktualizēta. Briža uzsvēra, ka neredzamā šīs problēmas puse ir daudz briesmīgāka nekā redzamā.

Pēc speciālistes kosmetoloģijā paustā, nereti personas, kuras sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus, nevēlas mācīties, tomēr viņa uzsvēra izglītības nozīmi kvalitatīva pakalpojuma sniegšanā. Briža uzsvēra, ka skaistumkopšanas procedūras veikšanai nepietiek ar video noskatīšanos vietnē "Youtube".

Skaistumkopšanas speciālista izglītības dokumentam jābūt par pamatu uzticības garantam, un klientiem nevajadzētu baidīties lūgt šī dokumenta esamības apliecinājumu, uzsvēra speciāliste. Viņa norādīja, ka klientiem būtu svarīgi pārliecināties, vai invazīvās skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēta ārstniecības persona.

Pēc Brižas paustā, cilvēki nereti kautrējas runāt vai vērsties VI par to, ka saņēmuši nekvalitatīvu pakalpojumu, jo saņēmuši to nelegālā veidā. Šī iemesla dēļ VI bieži vien pat neuzzina par nekvalitatīvo pakalpojumu sniedzējiem, kuri var radīt kaitējumu vēl citiem.

Uz augšu