Neticami! Pēc divu stundu glābšanas sāk pukstēt mazā Raivo sirds

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Pixabay

Kāds pusotru gadu vecs zēns iekritis piemājas upē un noslīcis. Lai arī bērna sirdsdarbība un elpošana bija apstājusies aptuveni divas stundas, mediķiem izdevies izglābt bērnu. Patlaban puika no ārstu aprūpes jau atgriezies mājās, taču pārsteidzošāk par mediķu spējām izglābt bērnu ir tas, ka zēna veselībai notikušais nav atstājis nekādas pēdas, vēsta raidījums "LNT Ziņas".

Notikušais atgadījies pēkšņi. Tēvs strādājis mājās, bet mamma gatavojusi pusdienas. Uz neilgu brīdi mazo Raivo neviens nepieskatīja. Kad vecāki sapratuši, ka bērna nekur tuvumā nav, devušies uz piemājas upi.

Tur ar seju ūdenī ieraudzījuši guļam savu pusotru gadu veco dēlu. 

"Kad tu ieraugi dēliņu ar seju uz leju, mirušu, ūdenī noslīkušu, biju šokā, izrāvu ārā," traģisko notikumu atminas tēvs.

Kamēr mediķi vēl nebija ieradušies, vecāki pusstundu mēģinājuši atdzīvināt bērnu savām rokām.

"Likās tūlīt būs, būs aizrijies, un viss būs, zinām, ka brauc ekipāža."

Kad atbrauca mediķi, viņi cīnījās par bērna dzīvību vēl pusotru stundu.

"Mums jau iezagās doma par zārku, bērēm, bezcerīgu variantu, bet sirds sāka sisties, viņš sāka raustīties, elpot. Dzīvība bija mata galā."

Ārsti Rīgā gan esot bijuši skeptiski, jo bērns ticis ilgstoši reanimēts.

"Kad bērniņu atveda, pirmie analīžu rādītāji bija ar dzīvību nesavienojami cipari. Bet tā priekšrocība bija, ka viņš bija atradies aukstumā, auksts laiks, auksts ūdens, tas to metabolismu samazina, ar to arī mazais Raivo vinnēja, un arī mēs vinnējām," saka BKUS Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Arta Bārzdiņa.

Tomēr, lai arī brīnums ir noticis un mazais Raivo ir uzvarējis smago cīņu, ārsti bažījušies par sekām, kas varētu būtiski ietekmēt bērna veselību nākotnē.

"Visvairāk mūs uztrauca – smadzenes, kā bērns pēc šā negadījuma spēs reaģēt, kāda būs viņa tālākā dzīves kvalitāte, taču izrādījās, ka aukstums bija mūsu sabiedrotais un Raivo aizsoļoja priecīgs un laimīgs atpakaļ savās dzīves gaitās," norāda Bārzdiņa.

Raivo tēvs arī pauž izbrīnu par to, kā mazajam dēlēnam ir izdevies tikt cauri sveikam un veselam.

"Bija pārsteigums, ka tik ātri visas maņas atjaunojās, valoda, kustības, sāka staigāt. Pēc šādiem notikumiem parsti sūta uz runas un kustību rehabilitāciju."

Raivo šobrīd nemaz nav bail no ūdens un viņš labprāt ar brāli dodas upē bakstīt akmeņus. Arī māte uzsver, ka atbildību par bērniem nes vecāki, bet sētu apkārt upei pagaidām neliks.

Uz augšu