Kā tu kļuvi par eskorta profesionāli?

Pēc tiesību zinātņu grāda iegūšanas pāris mēnešus strādāju par praktikantu juristu firmā, taču ātri vien sapratu, ka tas ir smags darbs, kas nenes lielus ienākumus, turklāt ir bez profesionālās izaugsmes garantijas. Kādā mirklī galvā iešāvās doma par to, ka varētu pamēģināt kļūt par eskorta profesionāli. Tas var šķist pārgalvīgi, taču mani nekad nav īpaši biedējis, ko par mani padomās citi.

Kāda bija tava pirmā darba pieredze?

Pirmā reize bija neplānota. Kāds cilvēks, ar kuru nebūtu gulējis par brīvu, piedāvaja man samaksu par mīlēšanos. Viņš bija advokāts un par 20 minūtēm gultā piedāvāja tikpat, cik būtu nopelnījis mēneša laikā savā toreizējā darbā. Mana galvenā motivācija nebija nauda - darīju to, lai paaugstinātu savu pašapziņu.

Drīz vien sapratu, ka šajā jomā iespējams nopelnīt labu naudu, taču cilvēkiem ir zināms "derīguma termiņš". Biju gandrīz 30 gadus vecs un sapratu, ka nedrīkstu vairs tērēt laiku. Es ievietoju sludinājumu internetā un pavisam drīz sāka nākt arī pirmie piedāvājumi.

Kāds ir tipiskais klients?

Tāda nav. Mani klienti nāk no dažādiem sociālajiem slāņiem, vecuma grupām, ģimenes stāvokļiem, profesijām un seksuālajām preferencēm. Tie ir laimīgi neprecēti un vientuļi cilvēki, homoseksuāli vai heteroseksuāli. Pie manis nāk gan precēti pāri gan vienkārši partneri, pāri ar draugiem un pat pāri ar citiem eskorta profesionāļiem. Tiesa, jāsaka, ka lielāka interese ir vīriešiem. 

Mana pieredze liecina, ka par seksu visbiežāk maksā cilvēki, par kuriem to galīgi nevarētu nojaust. Domāju, ka viņus vieno apslāpētas seksuālas vēlmes - jo slēptākas tās ir, jo spēcīgāk tās liek par sevi manīt tad, kad kopā esam gultā.

» Māsu mīlestība klostera sienās. Mūķeņu slepenā seksuālā dzīve

Kā norit parasta "tikšanās reize"? Vai nav neērti, kad klientam jāmaksā?

Es vienmēr cenšos nodibināt kādu saikni. Bieži vien izliekos, ka ticu viņu izdomātajām identitātēm. Svarīgākais, manuprāt, ir klausīties, un likt tiem justies īpašiem, uzmanības centrā. Daudzi man ir teikuši, ka esmu labāks par viņu psihoterapietiem.

Veids, kurā cilvēks samaksā par maniem pakalpojumiem, parasti daudz ko atklāj par klienta raksturu. Riebīgākie parasti maksā tā, it kā norēķinātos par autostāvvietu, turpretī kautrīgie parasti samaksu pasniedz kā dāvanu - tas mani kaitina, jo esmu strādājis, lai saņemtu šo naudu. Romantiķi mēdz man naudu atstāt apkloksnē ar kādu zīmīti. Ir arī klienti, kas labprātāk naudu atstāj uz galda vai slepus iebāž man kabatā.

Ko darīt, ja klients nešķiet seksuāli pievilcīgs?

Es nelietoju nekādas seksuālo uzbudinājumu izraisošas zāles, tādēļ īpaši svarīga ir priekšspēle un manis paša fantāzija. Tiesa jāatzīst, ka nevaru izbaudīt reizes, kad mans klients ir patiesi izskatīgs, jo galvu nepamet doma, ka man par to maksā. Tas tomēr nav nejauši sastapts cilvēks, līdz ar ko nevaru pilnībā atslābināties.

Vai tu kādreiz esi piekritis mīlēties bez prezervatīva?

Visbiežāk klienti paši uztraucas par seksuāli transmisīvajām slimībām, tādēļ man parasti nejautā darīt ko tādu. Vienmēr nodarbojos ar drošu seksu - neuzskatu, ka ir vērts riskēt.

Kas ir savādākais, ko no tevis ir prasījuši?

Lai arī daru šo darbu gadiem ilgi, mani joprojām pārsteidz dažu cilvēku seksuālās fantāzijas - galvenokārt tādēļ, ka tās īsti pat nav saistītas par pašu aktu. Reiz kāds klients ieradās autiņbiksītēs, cits pēc mūsu tikšanās mājās aiznesa izlietotu prezervatīvu. Reiz klients man pat samaksāja par iespēju apdarīt manus mājas darbus! Tad, protams, ir cilvēki, kuri maksā, lai viņus sistu vai kā citādi pazemotu.

» "Iespējams, debesīs sēdēšu blakus Hitleram..." Mūķene atbild uz atklātiem jautājumiem

Kā noteikt, cik maksā kāds pakalpojums?

Man nav fiksēta cenrāža - pieņemu maksimālo summu, kādu klients ir gatavs maksāt. Tāds ir mans darbības modelis. Kādā mirklī sāku sevi dēvēt par "labāko šajā tirgū" un nu daru visu, lai šo statusu patiesi sasniegtu. Klientiem svarīgākā ir pakalpojuma kvalitāte, nevis kāda garums vai platums, un pieņemu, ka varu to piedāvāt.

Vai ar šo profesiju ir grūti uzturēt romantiskas attiecības?

Tas var būt grūti. Esmu pārliecinājies, ka vairums labāk izvēlētos partneri, kas viņus slepus krāpj, nevis cilvēku, kurš pieņem, ka monogāmija ir novecojusi ideja un īstā uzticība slēpjas savstarpējā godīgumā un cieņā. Esmu mēģinājis uzsākt attiecības vairākas reizes, taču tas līdz šim nav izdevies. Iespējams, kādudien satikšu īsto cilvēku. Tā notiek ar daudziem. Ceru, ka nebūšu tik aizņemts ar darbu, lai nepamanītu, ka tas notiek.

Ko tu plāno darīt pēc šīs karjeras beigām?

Kamēr nodarbojos ar prostitūciju, esmu ieguvis arī advokāta licenci. Lai arī nedarbojos tiesvedībā, šķita svarīgi pierādīt gan sev, gan citiem, ka es to varu. Lai kā arī nebūtu, šis darbs mani uz kādu laiku atstās materiāli nodrošinātu. Un tad jau redzēs.