Valsts kontrole iegūst tiesības piedzīt zaudējumus

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Šodien, 1. augustā, stājas spēkā grozījumi Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības - piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām.

Ar grozījumiem likums tiek papildināts ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību.

Grozījumi paredz, - ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš skaidroja, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu.

Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, turklāt vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK.

Informāciju par personu, pret kuru vērsta piedziņa, norādot viņa vārdu, uzvārdu, kā arī pārkāpuma būtību un zaudējumu apmēru, pēc tam, kad lēmums par zaudējumu piedziņu būs kļuvis neapstrīdams un persona zaudējumus labprātīgi nav atlīdzinājusi, paredzēts publicēt VK mājaslapā.

VK iepriekš arī akcentēja, ka piedāvātās likuma izmaiņas zaudējumu piedziņu neparedz kā pašmērķi, bet gan ar šāda instrumenta palīdzību ir plānots stimulēt iespēju revidējamajai vienībai un atbildīgajai amatpersonai vienoties par iztrūkuma atlīdzināšanu pilnībā vai vismaz kādā daļā.

Tāpat iecerēts, ka piedāvātais risinājums nodrošinās tiesas kontroli pār VK kontroles lēmumiem par zaudējumu piedziņu, kliedējot nereti izskanējušās bažas par likumu vienpusēju traktējumu.

Likuma izmaiņas stājas spēkā šodien, bet normas par zaudējumu piedziņu nebūs piemērojamas attiecībā uz revīzijām, kuras uzsāktas līdz 2019. gada 31. jūlijam.

Viens no likuma izmaiņu autoriem, jurists Edgars Pastars šorīt Latvijas Radio pieļāva, ka šādu lietu nebūs daudz un tāds arī nav bijis izmaiņu rosināšanas plāns, jo galvenais bijis nodrošināt amatpersonām sajūtu, ka atbildība tiks prasīta.

Pastars uzsvēra, ka tas būs papildus kontroles mehānisms, kuru iedarbināt tikai gadījumos, ja pēc konstatētiem pārkāpumiem iestādes nebūs rīkojušās pašas. Jurists atzīmēja, ka šie grozījumi pilnībā nerisinās amatpersonu atbildības jautājumus.

Jurists atgādināja, ka arī pēc likuma izmaiņām VK nevarēs vērsties pret nelietderīgu rīcību, bet tikai pret nelikumīgu rīcību, jo lietderība ir "diezgan grūti novērtējums pasākums".

Viņš pieļāva, ka nākotnē VK loma tomēr varētu tikt paplašināta, vērtējot arī amatpersonu rīcības lietderību.

Pastars atzina, ka pārejas perioda dēļ pastāv maza iespēja, ka VK kādu šādu lietu varētu ierosināt jau šogad, bet drīzāk tas varētu notikt nākamgad.

Uz augšu