Uz mūžu notiesātais no Valsts policijas cenšas piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Administratīvā apgabaltiesa šogad jūnijā noraidījusi Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšanas lietā uz mūžu notiesātā Arvo Žagara prasību pret Valsts policiju (VP), kurā viņš no VP vēlas piedzīt 5000 latu (7114 eiro) par morālo kaitējumu, kas viņam radies, kad, atrodoties slimnīcā, ticis saslēgts ar roku un kāju dzelžiem, lasāms publiski pieejamajā anonimizētajā tiesas spriedumā.

Savu pieteikumu Žagars pamatojis ar to, ka slimnīcā viņš nonāca pēc aizturēšanas, jo tās laikā tika sašauts kājā. Attiecīgi, Žagara ieskatā, pielietojot pret viņu kāju dzelžus, viņam ir radīts morālais kaitējums. Saistīti viņš arī norādījis, ka saslēgšanas rezultātā viņam būtiski apgrūtināta ēšana, medicīnisko procedūru veikšana, gulēšana un citas pamatvajadzības.

VP savā paskaidrojumā tiesai norādīja, ka, pieņemot lēmumu pret pieteicēju pielietot roku un kāju dzelžus, tika ņemta vērā Žagara fiziskā sagatavotība, veselības stāvoklis, noziegums, par ko viņš tika aizturēts, kā arī tas, ka roku un kāju dzelžu pielietošana pieļauj zināmu kustības brīvību, kas netraucē personas individuālo vajadzību nodrošināšanai.

Tāpat Žagara apsardzībai bija noteikti īpaši stingri pasākumi, jo viņš atradās slimnīcā, kur nav speciāli aprīkotu telpu apcietināto personu turēšanai, proti, durvis nav slēdzamas, logi ir atverami un bez restēm, turklāt slimnīcā katrā stāvā koridoriem ir divas izejas. Attiecīgi VP nesaskatīja acīmredzamu nesamērību starp sabiedrības interešu aizsardzībai nepieciešamajiem pasākumiem un pret Žagaru realizētajiem tiesību ierobežojumiem.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Žagars pirms aizturēšanas bija VP Speciālo uzdevumu bataljona rotas vada komandieris.

Žagars tiesā vērsās jau 2012. gadā un 2013. gadā pirmās instances tiesa viņa prasību pilnībā apmierināja, taču VP šo spriedumu pārsūdzēja un Administratīvā apgabaltiesa 2015. gadā atcēla Žagara prasību.

Šo spriedumu savukārt pārsūdzēja Žagars un 2017. gadā Augstākā tiesa (AT) atcēla apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu atkārtotai izskatīšanai. Izskatot lietu atkārtoti, apgabaltiesa Žagara prasību apmierināja daļēji, nolemjot, ka viņam pienākas morālā kaitējuma kompensācija 1000 eiro apmērā. Šo spriedumu pārsūdzēja VP un 2019. gada janvārī AT atcēla šo apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu atkārtotai skatīšanai.

Arī jauno apgabaltiesas spriedumu vēl var pārsūdzēt AT.

Kā ziņots, 2016. gada 5. septembrī, Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā apelācijas kārtībā skatot Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšanas krimināllietu, tiesa pieciem no septiņiem apsūdzētajiem mīkstināja iepriekš piespriestos sodus, aģentūru LETA informēja Zemgales apgabaltiesas tiesneša palīdze Ineta Vītoliņa.

Tiesas spriedums netika mainīts Žagaram, kuram iepriekš tika piespriests mūža ieslodzījums, un Staņislavam Berkulam, kurš apsūdzēts epizodē par zādzību Jūrmalā un kuram tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem. Spēkā atstāta daļa par policijas uzraudzību uz trim gadiem.

Denisa Hristoforidi sods no 20 gadiem ieslodzījumā saīsināts līdz 18 gadiem un deviņiem mēnešiem cietumā, savukārt viņa brālim Pāvelam cietumā jāpavada 16 gadi iepriekš piespriesto 18 gadu vietā. Leonīda Koņuhova sods saīsināts no 13 līdz 12,5 gadiem ieslodzījumā, savukārt Edgaram Paruškinam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz desmit gadiem. Viņam nolemts nepiemērot arī mantas konfiskāciju.

Savukārt Staņislava Babeļa apsūdzībā izbeigts kriminālprocess par šaujamieroča, šaujamieroča būtisko sastāvdaļu, munīcijas, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises izgatavošanu, remontēšanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas, sodu no 13 gadiem ieslodzījumā mīkstinot līdz 11,5 gadiem ieslodzījuma vietā.

Uz augšu