KNAB vēlētos izmaiņas partiju finansu likumos

Деньги. Иллюстративное фото

FOTO: Edijs Pālens / LETA

Ja tiek pieņemts lēmums par partiju finansējuma no valsts budžeta palielināšanu, tad būtu jāierobežo ziedojumu apmērs partijām, intervijā sacīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas vadītāja Amīlija Raituma.

Raituma pastāstīja, ka KNAB tuvākajā nākotnē gribētu rosināt izmaiņas normatīvajos aktos, lai tiktu pārskatītas tās pozīcijas, uz ko attiecas priekšvēlēšanu izdevumu apmēra izmaksas, attiecinot šo limitu arī uz tādām izmaksām kā priekšvēlēšanu kampaņas izstrāde un organizēšana un drukāto materiālu izplatīšana.

Birojs konstatējis satraucošu tendenci par politisko spēku parādsaistībām - ir vairākas partijas, kas gadu no gada vēlēšanas noslēdz ar lielām parādsaistībām, un šis ieradums nākotnē būtu jāpārtrauc, uzsvēra Raituma, piebilstot, ka Eiropā pastāv ļoti laba prakse, ka partijas nevar pretendēt uz valsts budžeta finansējumu, ja tās noslēdz savu kampaņu ar parādsaistībām.

KNAB novērojis, ka kopumā partiju deklarētie pirmsvēlēšanu tēriņi var būt atbilstoši monitoringa rezultātiem, bet, paskatoties grāmatvedības dokumentos, iespējams redzēt, ka vairākas kampaņas tiek veiktas uz parāda.

Raituma pauda, ka pēc likuma definīcijas ziedojums nav tikai nauda - ziedojums var būt arī pakalpojums, tomēr regulējums ir nepietiekams attiecībā uz partijai sniegtā dāvinājuma reālās tirgus vērtības noteikšanu, kad, piemēram, pakalpojums maksā nevis piecus, bet 5000 eiro. Tāpēc būtu nepieciešams likumā iestrādāt metodoloģiju šādu aprēķinu veikšanai.

"Mēs esam gatavi diskutēt arī par valsts budžeta finansējuma griestu palielināšanu, vienlaikus diskutējot par regulējuma pilnveidošanu," sacīja Raituma.

KNAB Stratēģiskās pārvaldes priekšniece Anna Aļošina norādīja, ka birojs, piedaloties darba grupā, kas vērtēja budžeta palielināšanas iespējamību partijām, piedāvājis piedāvāja savus modeļus.

"Mūsu redzējums ir tāds, ka neapšaubāmi būtu jāpalielina valsts budžeta līdzekļi politiskajām partijām, bet ar vēl vienu atrunu - ir jāsamazina vai jānosaka limiti ziedojumu saņemšanai. Ja mēs šobrīd palielinām no valsts budžeta līdzekļiem saņemamo naudu, tas vien, visticamāk, partijas neatturēs turpināt ar lielāko prieku saņemt naudu arī no privātajiem ziedotājiem. Ziedojuma saņemšanas limiti ir svarīgi, lai atturētu no netīrās naudas ieplūšanas politiskajās partijās," uzsvēra Aļošina, piebilstot, ka KNAB mērķis ir "atsvabināt politiskās partijas no nezināmas izcelsmes naudas".

KNAB arī  pieļauj iespēju mainīt tēriņus, kas ietilpst partiju aģitācijas izdevumos.

Aļošina intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka KNAB apsver iespēju pārskatīt to, kas ietilpst izcenojumu izmaksu grozā.

Patlaban likums pasaka, ka izcenojumi ir jāiesniedz, piemēram, par izmaksām radio, televīzijā, bet tajā neietilpst aģitācijas satura izgatavošanas izmaksas.

"Ja es noalgoju labu sabiedrisko attiecību speciālistu, kurš man sagatavotu labu aģitācijas materiālu, tad šīs izmaksas patlaban neietilpst deklarējamās izmaksās. Tā ir nopietna pozīcija, kas atstāj būtisku ietekmi uz izmaksām," skaidroja Aļošina.

Pirms Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma grozījumu piedāvāšanas KNAB izvērtēs notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanu, saprotot, kādas ir bijušas vājās vietas.

Aļošina skaidroja, ka likuma grozījumus kopumā būtu riskanti veikt īsi pirms vēlēšanām. Tāpēc ar šādiem grozījumiem vispareizāk būtu nākt klajā tā, lai tie stātos spēkā vismaz gadu pirms gaidāmajām vēlēšanām, jo tad izmaiņām varētu sagatavoties un deputāti pēdējā brīdī likumprojektā neiestrādātu grozījumus, kas būtu pakārtoti konkrētajām vēlēšanām, pauda Aļošina.

Uz augšu