"Koalīcijas partneru rīcību uzskatām par nepareizu." Strīķe pārmet LU rektora jautājuma atlikšanu

Jaunās konservatīvās partijas valdes locekle Juta Strīķe.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Koalīcijas partneru rīcību jautājumā par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā Jaunā konservatīvā partija (JKP) uzskata par nepareizu, norādīja politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe.

Strīķe sacīja, ka ilgāka jautājuma atlikšana nodara kaitējumu universitātei. "Jo vairāk šis jautājums tiek atlikts, jo sliktāk universitātei. Arī turpmākā rektora izvēle tiek atlikta. Tas, mūsuprāt, nav labi," teica Strīķe.

"Koalīcijas partneru rīcību uzskatām par nepareizu, ko skaidrojam ar nespēju pieņemt lēmumus. Koalīcijas partneriem vairāk jādomā par problēmu risināšanu, un mazāk jānodarbojas ar shēmošanu," vērtēja deputāte.

Politiķe uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija sagatavojusi un pēc nepieciešamības arī pārstrādājusi nepieciešamos dokumentus, tāpēc valdības lēmums jautājuma skatīšanu atlikt ir nesaprotams.

"Kad kaut kas nav skaidrs, tad tas liecina par shēmošanu," teica Strīķe.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ministru viedokļiem daloties, valdība otrdien tomēr vēl nepieņēma lēmumu LU rektora jautājumā.

Balstoties uz Valsts kancelejas paustajām bažām par IZM sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, valdība nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu uz nedēļu, lai dotu laiku ministrijai sagatavot pamatotāku rīkojuma projektu.

"Attīstībai/Par" ministri aicināja šodien vēl nelemt par IZM sagatavoto rīkojuma projektu, bet gan lemt tad, kad tiesību akts tiktu sagatavots tiesiski. Šim viedoklim pievienojās "Jaunās Vienotības" un "KPV V" ministri. Savukārt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ministri atbalstīja IZM sagatavoto rīkojuma projektu.

IZM rosinājusi neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo pēc tās domām rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

Valdībai iesniegtajā rīkojuma projektā IZM norādīja, ka izvērtējot un pārbaudot tai pieejamo informāciju par LU rektora vēlēšanām 24.maijā un 6.jūnijā notikušajās LU Satversmes sapulces sēdēs, konstatēja virkni būtiskus Augstskolu likuma un LU Satversmes pārkāpumus, kuru rezultātā ir apšaubāms ievēlēšanas tiesiskums.

Ministrija aicināja valdību Muižnieku neapstiprināt, pamatojot ar nepieciešamību novērst situāciju, ka LU rektora amatā tiktu apstiprināts rektors, kurš ievēlēts, neievērojot Augstskolu likumā, LU Satversmē un uz tās pamata izdotajos tiesību aktos noteikto kārtību un nosacījumus.

Piemēram, IZM rīkojuma projektā norādīja uz faktu, ka 24.maijā notikušajās rektora vēlēšanās 13 Satversmes sapulces dalībniekiem nebija tiesību piedalīties šajā balsojumā un pirmajā vēlēšanu kārtā tieši 13 balsis šķīra abus kandidātus, paužot, ka iespējams, prettiesiska dalība rektora vēlēšanās varētu būt ietekmējusi balsošanas rezultātu.

Tāpat, neesot ticis ievērots arī tas, ka studentu padomē ir jābūt iekļautiem pārstāvjiem no universitātes 13 fakultātēm. Padomē nav tikuši iekļauti studējošo pārstāvji no universitātes aģentūrām - "Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža" un "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža", kas nozīmē - minēto aģentūru studējošo intereses netiek pārstāvētas ne vien universitātē, bet arī Latvijas Studentu apvienībā, kas ir Augstskolu likuma pārkāpums.

IZM arī norādīja, ka studējošo pārstāvji Satversmes sapulcē nav ievēlēti, bet gan deleģēti, kas ir pretēji Augstskolu likumā un universitātes Satversmē noteiktajam.

Kā būtisks pārkāpums tika minēts arī uz 24. maija LU Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja Ģirta Stinkuļa un Satversmes sapulces priekšsēdētāja Māra Kļaviņa pretrunīgajiem paziņojumiem - Stinkulis paziņojis, ka par universitātes rektoru "(..) nav ievēlēts neviens no pretendentiem un tiek noteikta vēlēšanu otrā kārta", savukārt Kļaviņš paziņojis, ka par universitātes rektoru "(..) ir ievēlēts profesors Indriķis Muižnieks".

IZM apgalvoja, ka Kļaviņam šādu paziņojumu nebija nekāda tiesiska pamata izdarīt, jo Muižnieks nebija saņēmis klātesošo LU Satversmes sapulces dalībnieku balsu vairākumu, turklāt "pret" viņa ievēlēšanu LU rektora amatā bija balsojuši vairāk dalībnieku nekā "par".

Kā pārkāpums minēts arī Muižnieka solis par LU Satversmes sapulces ārkārtas sēdes sasaukšana, jo no LU Satversmes noteiktā regulējuma izriet, ka ārkārtas Satversmes sapulces sēde jāsasauc, ja rektors to pieprasa, nevis pats to sasauc un vienpersoniski nosaka tās darba reglamentu. Sapulces ārkārtas sēdes gadījumā minētais būtu jādara Satversmes sapulces priekšsēdētājam Kļaviņam, kurš ir atbildīgs par sapulces vadīšanu.

IZM arī vērsa uzmanību, ka sasaucot ārkārtas sēdi netika iepriekš minēts, ka notiks atkārtotas vēlēšanas. Jautājums tika iekļauts darba kārtībā notikušās sēdes sākumā, kad tika paziņota sēdes darba kārtība.

LU, kopš IZM lūdza Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) sniegt atzinumu par vēlēšanu tiesiskumu, ir noliegusi visus tai piedēvētos pārkāpumus un pat pieaicināja divus zvērinātu advokātu birojus veikt neatkarīgu atzinumu. Juristi norādīja, ka LU neesot būtiski pārkāpusi Augstskolu likumu un LU Satversmi, lai Muižnieku neapstiprinātu amatā.

LU vairākkārtīgi ziņoja, ka gadījumā, ja Muižnieks netiks apstiprināts rektora amatā, lēmums tiesas ceļā tiks apstrīdēts.

Pats Muižnieks pēc otrdien valdībā novērotā askata iespēju tikt apstiprinātam amatā, izriet no viņa sacītā žurnālistiem.

Viņš sacīja, ka pašlaik Valsts kancelejas atzinums par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz neapstiprināt viņu amatā, un arī augstskolas piesaistīto zvērinātu advokātu biroju atzinumi ir "par labu viņam". Viņš sacīja, ka "apšauba iespēju nedēļas laikā atrast vēl kādus pārkāpumus vai citas normatīvo aktu interpretācijas".

Muižnieks arī teica, ka novērtē akadēmiskās un zinātniskās sabiedrības atbalstu, par ko ir ļoti pateicīgs. Tas, viņaprāt, liecina, ka viņa ievēlēšanas leģitimitāte ir ne tikai LU saimes, bet visas akadēmiskās saimes pārliecība.

"Tā būtu ļoti revolucionāra pieeja mēģināt to apšaubīt un iet prettiesisku, nelikumīgu ceļu, kaut kā īpaši paplašināt un interpretēt normatīvos aktus[..]," pauda Muižnieks.

Viņš pieļauj, ka gaidāmais valdības lēmums šīs nedēļas laikā varētu nosliekties par labu viņam.

Vaicāts, vai joprojām apsver iespēju vērsties tiesā, ja amatā netiks apstiprināts, Muižnieks atbildēja apstiprinoši. "Domāju, ka Latvijas Universitāte un arī es personīgi šo lēmumu apstrīdētu," viņš teica.

Tāpat Muižnieks žurnālistiem uzsvēra, ka iebildumi, kuri šodien izskanēja valdībā ir atspēkoti un pārliecinoši parāda, ka Muižnieka ievēlēšana rektora amatā ir bijusi likumīga un leģitīma, un tā to uztver arī LU saime.

Uz augšu