Pētījums: Digitālās dzīves kvalitāte Latvijā ir sliktākā Baltijas valstīs

Dators. Ilustratīvs attēls

FOTO: Pixabay

Pirmajā Digitālās dzīves kvalitātes indeksā Latvija ierindota 39. vietā no 65 valstīm, atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas, kas ieņem attiecīgi 23. un 28. vietu.

Privātuma aizsardzības kompānija "Surfshark" pētījumā aplūkoja 65 pasaules valstis, kurās kopumā dzīvo vairāk nekā 5,5 miljardi cilvēku.

Pētījuma autori valstis vērtēja pēc interneta savienojuma ātruma, tā cenas pieejamības, kiberdrošības, datu aizsardzības likumiem un elektroniskās valsts pārvaldes pakalpojumiem, kā arī citiem kritērijiem.

2019. gadā par valsti ar visaugstāko digitālās dzīves kvalitāti atzīta Austrālija, kam seko Francija, Singapūra, Norvēģija, Japāna, Kanāda, Dānija, Dienvidkoreja, Itālija un Zviedrija.

ASV ierindotas 11. vietā, Lielbritānija ieņem 17. vietu, Vācija ir 19. pozīcijā, Krievija ieņem 27. vietu, Ukraina - 43. vietu, bet Ķīna - 47. vietu.

Savukārt pēdējā desmitniekā ir Maroka, Indonēzija, Taizeme, Nepāla, Ekvadora, Pakistāna, Ēģipte, Irāka, Etiopija, kā arī Alžirija, kas ierindojusies pēdējā - 65. - vietā.

Viens no galvenajiem secinājumiem pētījumā ir tas, ka labi attīstīta interneta infrastruktūra negarantē augstu digitālās dzīves kvalitāti valsts iedzīvotājiem, ja citi faktori, piemēram, valsts kiberdrošība vai personas datu aizsardzības likumi nav labi.

Visas trīs Baltijas valstis saņēmušas visaugstāko vērtējumu - 1 - datu aizsardzības likumu kritērijā, arī izklaides satura pieejamībā visām valstīm ir vienāds vērtējums - 0,75 punkti.

Gandrīz visos pārējos kritērijos Latvija atpaliek no abām pārējām Baltijas valstīm. Piemēram, mobilā interneta vidējais ātrums mūsu valstī, pētnieku vērtējumā, ir 30,03 megabiti sekundē (Mbps), kamēr Igaunijā un Lietuvā tas ir attiecīgi 41,7 un 41,14 Mbps. Savukārt platjoslas internets visātrākais ir Lietuvā (79,01 Mbps), kam seko Latvija (67,25 Mbps) un Igaunija (53,15 Mbps).

Lai atļautos lētāko platjoslas interneta pieslēgumu vienam mēnesim, iedzīvotājiem Lietuvā jāstrādā 72 minūtes, Latvijā - 95 minūtes, bet Igaunijā - 150 minūtes. Savukārt lētākā mobilā interneta pieslēguma viena gigabaita apjomā iegādei Latvijā cilvēkam jānostrādā 1611 sekundes, Lietuvā - 477 sekundes, bet Igaunijā - 233 sekundes.

Globālās kiberdrošības indeksā Latvija ieguvusi 0,748 punktus no viena iespējamā punkta, bet Lietuvai un Igaunijai ir attiecīgi 0,908 un 0,905 punkti. Savukārt elektroniskās pārvaldības indeksā Latvijai ir 0,6667 punkti, Lietuvai - 0,7986 punkti, bet Igaunijai - 0,9028 punkti.

Pētnieki analizēja brīvi pieejamus datus no Apvienoto Nāciju Organizācijas, Pasaules Bankas, "Freedom House", Starptautiskās telekomunikāciju savienības un citiem avotiem.

Britu Virdžīnu salās reģistrētā "Surfshark" piedāvā privātuma aizsardzības instrumentus un virtuālo privāto tīklu.

Uz augšu