S 23.01.2021.

Kultūras un sporta biedrību izejošie darījumi skaidrā naudā ir krietni lielāki, nekā to ienākumi

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Pixabay

Kultūras un sporta biedrību izejošie darījumi skaidrā naudā ir trīs reizes lielāki, nekā to ienākumi, secinājis Finanšu izlūkošanas dienests (FID).

FID vadītāja Ilze Znotiņa trešdien nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi informēja par NVO noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem.

Pēc FID vadītājas Ilzes Znotiņas sniegtās informācijas, katras valsts pienākums ir identificēt augsta riska NVO un periodiski veikt NVO risku vērtējumu. Starptautiskā praksē starp augsta riska NVO tiek minētas reliģiskās organizācijas, labdarības organizācijas, kā arī organizācijas, kas nodarbojas ar sociālo palīdzību, izmitināšanas jautājumiem, veselības aprūpi, izglītību, pārstāvniecību vai citu "labu darbu".

Tāpat riska grupā ir NVO, kurām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kuras nav norādījušas konkrētu nodarbošanās veidu vai kā darbības veidu norādījušas "citur neklasificēta biedrība vai nodibinājums".

Tāpat FID vadītāja norādīja, ka NVO var tikt identificētas kā augsta riska, jo sektoram piemīt potenciāls to izmantot ļaunprātīgā nolūkā, ko veicina vairāki faktori, piemēram, intensīva naudas aprite, vispusīga darbības joma, nodokļu un grāmatvedības atvieglojumi, galvenais ienākumu gūšanas veids - ziedojumi un dāvinājumi, kā arī tās NVO, kuru darbība saistīta ar valstīm, kur notiek militārie konflikti vai to kaimiņvalstīm.

Pēc FID datiem, starp augsta riska NVO minētās kultūras un atpūtas biedrības, kā arī sporta biedrības un nodibinājumi veic trīs reizes lielākus darījumus skaidrā naudā, nekā iekasē. Znotiņa piebilda, ka ne visas NVO Latvijā tiek uzskatītas par augsta riska.

Piemēram, kultūras un atpūtas NVO kopējie ieņēmumi skaidrā naudā bijuši 2,55 miljoni eiro, turpretī izdevumi skaidrā naudā - 8,84 miljoni eiro. Savukārt sporta biedrības un nodibinājumi skaidrā naudā iekasējušas 2,4 miljonus, bet izdevušas skaidrā naudā 6,62 miljonus eiro.

FID secinājis, ka NVO skaits ar katru gadu pieaug, turklāt NVO deklarētā darbības joma ne vienmēr korekti atspoguļo organizācijas faktisko darbību. Līdz ar to ieteikts NVO noteikt pienākumu reģistrēt konkrētu darbības veidu un informēt Uzņēmumu reģistru par darbības veida maiņu. Tāpat rosināts palielināt NVO caurskatāmību, tāpēc plānots efektīvāk īstenot kontroli un uzraudzību, lai celtu uzticamības līmeni NVO un labdarībai, kā arī uzlabotu kopējā sektora reputāciju.

Lai mazinātu NVO sektoram piemītošos riskus, FID ieskatā būtu regulāri veicama izpēte un analīze gan par nozares stāvokli. Risku mazināšanai ieteikts izmantot iespējas konsultēties ar ārvalstu NVO un ekspertiem, kuriem ir nepieciešamās zināšanas un pieredze par finanšu noziegumu novēršanu un prasībām nacionālā, reģionālā un globālā līmenī.

FID arī rosina izmantot iespējas piedalīties starptautiskos pasākumos un konferencēs, kur ar viedokļiem un zināšanām dalās nozares profesionāļi un eksperti, tādējādi veicinot izpratnes līmeni par finanšu noziegumu negatīvo ietekmi. Būtiski arī veicināt izpratnes un zināšanu līmeni par NVO piemītošajiem riskiem un to ietekmi uz NVO darbību un reputāciju pašas NVO iekšienē.

Aktuālākās ziņas