Otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieaugusi
Infografika

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Pixabay

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada otro ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 78 eiro, sasniedzot 1083 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Līdzīgi kā 2019. pirmajā ceturksnī arī otrajā ceturksnī gada pieauguma temps bija 7,8%.

Šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 4,6%.

Šā gada otrajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 799 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Gada laikā tā pieauga par 7,5%, bet, salīdzinot ar 2019.gada pirmo ceturksni, pieaugums bija 4,1%.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 3,3%, bija 4,1%.

Bruto darba samaksas mediāna 2019. gada otrajā ceturksnī bija 838 eiro un, salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni (769 eiro), tā auga straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa - kāpums par 9,1%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2019.gada otrajā ceturksnī bija 619 eiro un gada laikā tā pieauga par 8,7%.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem izlases apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta administratīvajiem datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Šā gada otrajā ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā par 17 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju - 1097 eiro (privātajā - 1079 eiro), taču gada pieauguma temps bija straujāks privātajā sektorā - 8,9% (sabiedriskajā - 6%). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1040 eiro jeb par 5,7%.

CSP norāda, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas - gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds valstī 2019. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni, palielinājās par 8,2% jeb 185,8 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,4% jeb 2600. 

Šā gada otrajā ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 13,4%. Veselības aizsardzības nozarē pieauga algas, bet sociālā aprūpē bez izmitināšanas straujo pieaugumu ietekmēja darbinieku skaita samazinājums par 10%, kamēr darba samaksas fonds faktiski nemainījās.

Gada laikā vidējā darba samaksa palielinājās virs 10% arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (13,2%), kur vidējais atalgojums ir viszemākais valstī, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (12,5%; straujāks kāpums bija tādās nozarēs kā iznomāšana un ekspluatācijas līzings; ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi; darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu), nekustamo īpašumu nozarē (12%), informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (11%, straujāk - telekomunikācijas un informācijas pakalpojumos) un būvniecībā (10,9%).

Šā gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo rādītāju valstī deviņās no 19 pamatnozarēm - finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes, transporta un uzglabāšanas un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācijas nozarēs.

Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), izglītības, mākslas, izklaides un sporta nozarē.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2019. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni, straujāk pieauga Pierīgā - par 9,2%, Zemgalē - par 8,5% un Kurzemē - par 8,1%. Rīgā, kur vidējā darba samaksa ir visaugstākā (1211 eiro), gada pieaugums bija viszemākais - 7,2%. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu ir Latgalē - 758 eiro, kas ir 70% no vidējā rādītāja valstī.

Uz augšu