1960. gadā tika veiktas pirmās DNS analīzes, lai beidzot iegūtu atbildes uz jautājumiem par to, kam pieder šie ķermeņi un kāpēc tieši šeit atrodas tik daudz cilvēku mirstīgās atliekas.
Zinātnieki no Indijas, ASV un Vācijas kopīgi centušies meklēt izskaidrojumu šim noslēpumainajam ezera stāstam. Tomēr toreiz iegūtie pētījuma rezultāti zinātniekiem radījuši vēl vairāk jautājumu.
Kopumā tika pētītas 23 vīriešu un 15 sieviešu mirstīgās atliekas, kas atrastas ezera krastā.
Pētījumā tika salīdzināti 38 genoma tipi ar 1 521 seno cilvēku gēniem un 7 985 mūsdienu cilvēku gēniem. Pētījumā tika konstatēts, ka 38 cilvēku mirstīgās atliekas pieder trim reālām un patlaban esošām ģenētiskām grupām.
DNS analīžu rezultāti pierādīja, ka cilvēku skeleti pieder cilvēkiem, kuri dzīvojuši mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē.
"Pateicoties dažādām biomolekulārajām analīžu metodēm un DNS analīzēm, mēs nonācām pie secinājuma, ka Roopkundas ezera vēsture ir daudz sarežģītāka, nekā mēs varam iedomāties," uzsvēra zinātnieks no Hārvarda universitātes medicīnas skolas.
Zinātnieki atklāja, ka 23 atrasto cilvēku genotips ir tieši tāds pats kā Indijā dzīvojošajiem cilvēkiem. Taču 14 cilvēki ir pieskaitāmi pie genotipa, kas ir tuvs patlaban esošajiem Krētas un Grieķijas iedzīvotājiem.
Savukārt viena cilvēka genotips ir līdzīgs Dienvidaustrumāzijas tautām.
Tāpat neviens no šiem 23 vīriešiem un 15 sievietēm neesot sasvstarpēji radinieki.
Ņemot vērā, ka mirstīgo atlieku, kuru genotips ir tuvs Dienvidaustrumāzijas tautām, vecums ir aptuveni 17. - 20. gadsimts, zinātnieki apstiprina, ka cilvēki nevarējuši mirt vienā laikā, piemēram, no lavīnas vai kādas citas dabas stihijas. Tāpat pētnieki nav atraduši pierādījumus tam, ka cilvēku nāve varētu būt saistīta ar kādu slimības uzliesmojumu.
