/nginx/o/2019/09/02/12523812t1h677e.jpg)
"Valodas attīstība ir saistīta tikai un vienīgi ar dzīvas valodas lietošanu, bet vārdu krājumu bērns var paplašināt, tikai klausoties dzīvā tekstā," saka bērnu neiroloģe Baiba Norīte-Lapsiņa.
"Ja agrāk teicām - nedodiet saldumus bērniem līdz trīs gadu vecumam, tagad šo pašu ieteikumu var attiecināt uz mobilajiem telefoniem. Pirms 10 gadiem uzskatīja, ka šo laiku var aprēķināt pēc formulas "bērna vecums x 3 minūtes", tātad 10 gadu vecumā internetu drīkstētu lietot 30 minūtes dienā. Šodien, kad arī mācību process pieprasa viedierīču lietošanu, ar šo laiku varētu nepietikt. Es teiktu, ka bērniem līdz 5 gadu vecumam no viedierīču lietošanas maksimāli jāatturas, 6-8 gadu vecumā tā varētu būt 1-2 stundas dienā, sākumskolā 2-3 stundas dienā, pusaudžu vecumā vēl mazliet ilgāk.
Savukārt vecākiem vēlos atgādināt, ka nav jēgas bērnam teorētiski skaidrot, cik kaitīgi "sēdēt" visu laiku telefonā, ja tieši to dara arī tētis un mamma.
Bērni mācās no reāliem piemēriem, ko viņi dzīvē redz."
Savukārt pusaudžu resursu centra atkarību profilakses speciālists Nils Sakss Konstantinovs teic, ka klīniskie novērojumi rāda – ja bērnam līdz pubertātes vecumam (10-12 gadiem) vecāki izveido viedtālruņa lietošanas paradumus, pieradina, ka laiks spēlīšu spēlēšanai ir limitēts, nosprauž stingras robežas, cik daudz drīkst un kad jāliek ierīce malā, tad pusaudžu vecumā ar viedierīču lietošanu problēmas visdrīzāk neradīsies.
"Turpretim, ja līdz pubertātei tiek dota visatļautība viedierīču lietošanā, rēķinieties, ka būs teju neiespējami vai arī tas prasīs izdomāt kādu daudz radikālāku metodi, lai pusaudzim palīdzētu atradināties no pārmērīgas aizraušanās ar viedierīcēm vai mainītu lietošanas paradumus," teic Nils Sakss Konstantinovs.