Kā zināms, katrai monētai ir sava ēnas puse. Arī darba tehnoloģiju gigantos - "Google", "Amazon" un "Facebook". Grūtības ir visdažādākās, tai skaitā saistītas ar darba specifiku, piemēram, moderatoru darbs, kas nodrošina, lai lasot jaunumus, mūs netraucētu kādas ziņas ar vardarbības, seksuālo aktivitāšu un citu neatļautu saturu, tādēļ viņiem ikdienas stundām jāpavada filtrējot šāda veida ierakstus. Tikmēr citās kompānijās darbinieki ir spiesti saskarties ar "seksuālās uzmācības kultūru", vai pat darba apstākļiem, kas rosina pašnāvnieciskas domas.

Norautas galvas, bērnu pornogrāfija un sekss ar dzīvniekiem

Kā vēsta "The Verge", darbs "Facebook" satura moderatoru komandā ir ārkārtīgi sarežģīts un morāli grūts. Tiek norādīts, ka viens cilvēks miris, bet pārējie baidās par savu dzīvību. Norautas galvas, bērnu pornogrāfija un sekss ar dzīvniekiem - katru dienu "Facebook" parādās tūkstošiem šādu ierakstu. Mēs to visu neredzam, jo par nevēlamu ierakstu izņemšanu rūpējas sociālās vietnes satura moderatori. Bet cik gan panesams darbs diendienā redzēt cilvēces tumšāko pusi? 

Kīts Atlijs bija cilvēks, kuram patika palīdzēt citiem. Agrāk viņš dienēja krasta apsardzē, kur izdevās iegūt leitnanta pakāpi. Vēlāk viņš apprecējās, un izveidoja ģimeni, kur auga divas meitas. Neilgi pēc militārā dienesta pamešanas Atlijs pievienojās "Facebook" moderatoru komandai, kur darba pienākumos bija dzēst pašu ļaunāko saturu, ko sociālā tīkla lietotāji cenšas publicēt - naida runu, bērnu pornogrāfiju un pat slepkavības.

Atlijs strādāja naktsmaiņas “Facebook” moderatoru komandā Tampabejā. Viņa darbavietu pārvaldīja profesionālo servisu sniedzējs "Cognizant". Šeit vairāk nekā 800 darbiniekiem katru dienu nācās saskarties ar lielu spiedienu no vadības puses, kuri vēlējās panākt, lai izdotos sasniegt "Facebook" uzstādītos normatīvus.

Tiek norādīts, ka Tampabejas komandai neizdevās sasniegt 98% precizitātes rādītājus – šis birojs dzēsa "vien" 92% no aizliegtā satura, līdz ar to – tas kļuva par vājāk strādājošo moderācijas biroju Ziemeļamerikā.

Tiesa, visiem "Facebook" satura moderatoriem ir jāparaksta līgums 14 lappušu garumā par to, ka viņi nedrīkst nevienam atklāt to, kas notiek moderācijas birojā. Tāds pats līgums bija jāparaksta arī Atlijam.

"Stress krājās, bez šaubām. Es centos darīt visu, lai uzlabotu viņa mentālo stāvokli. Atlijs pastāvīgi baidījās, ka viņu atlaidīs," teica viens no bijušajiem moderācijas biroja menedžeriem.

Tomēr viss mainījās 2018. gada 9. marta vakarā, kad Atlijs pēkšņi zaudēja samaņu un nokrita pie sava galda. Viņa kolēģi pamanīja, ka vīrietis ir zaudējis samaņu un izkrita no biroja krēsla. Divi viņa kolēģi mēģināja veikt sirds masāžu, kamēr darba vadītājs izsauca ātro palīdzību.

"Cognizant" birojs Tampabejā atrodas diezgan nomaļā vietā, netālu no parka, un tas tumsā ārēji netiek izgaismots, tieši tādēļ ātrās palīdzības ekipāža zaudēja laiku, kamēr atrada pareizo ēku. Viens no darbiniekiem sacīja, ka ātrā palīdzība ieradās 13 minūtes pēc pirmā izsaukuma, un šajā laikā Atlijs jau sāka kļūt zils.

Mediķi nekavējoties aizveda Atliju uz slimnīcu, bet atsevišķiem darbiniekiem no redzētā iestājās šoks – viens no Atlija kolēģiem devās uz atpūtas telpu, kur skaļā balsī sāka lūgties. Citi notikušajam nepievērsa uzmanību un turpināja darbu, it kā nekas nebūtu noticis.

Neilgi pēc ierašanās slimnīcā, mediķi konstatēja Atlija nāvi. Viņu bija piemeklējusi sirdstrieka. Bez vīra palika Atlija sieva Džonija, bet bez tēva – abu kopējās divas meitas. Viņš bija 42 gadus vecs.

Divas dienas vēlāk, pirmdienas rītā dienas maiņas darbinieki tika informēti, ka piektdienas vakarā ir noticis negadījums, taču darba vadītāji izvēlējās neteikt, ka šis “incidents” patiesībā ir darbinieka nāve. Šo faktu medijiem atklāja bijušie Tampabejas moderācijas biroja darbinieki.

"Darba vadītāji teica cilvēkiem, ka ar Atliju viss ir labi. Viņi centās slēpt mūsu kolēģa nāvi. Es domāju, ka viņi vienkārši baidījās par to, kāda reakcija būs citiem darbiniekiem uzzinot par notikušo," teica viens bijušais "Cognizon" darbinieks.

Tomēr ilūziju pasaule tika sagrauta jau tās pašas dienas pēcpusdienā, kad birojā ieradās Atlija tēvs, kurš ieradās pēc dēla mantām. Viņš darbiniekiem pateica: "Mans dēls šeit nomira..."

Kopš 2016. gada sociālais tīkls "Facebook" bieži saskaras ar spēcīgu kritiku saistībā ar darba apstākļiem sociālā tīkla un tā pakļautībā esošajos birojos. Tiek norādīts, ka visā pasaulē "Facebook" un tā pakļautības iestādēs strādā ap 30 tūkstošiem cilvēku. Aptuveni puse no tiem ir satura moderatori, no kuriem lielākā daļa ir līgumstrādnieki, kas noalgoti caur dažādām profesionālo pakalpojumu firmām.

2017. gadā "Facebook" atvēra vairākus satura moderācijas birojus tādās ASV pilsētās kā Fīniksā, Ostinā un Tampabejā. Galvenais mērķis bija panākt, lai satura moderācijas kvalitāte pieaugtu, iesaistot šajā procesā cilvēkus, kam ir tuva amerikāņu kultūra.

"Cognizant" saņēma divu gadu līgumu 200 miljonu vērtībā no "Facebook", līdz ar to nekavējoties sākās darbs pie satura moderācijas. Tomēr iepriekš gaidītā ļoti augstā atalgojuma vietā darbinieki saņēma aptuveni 28 tūkstošus dolāru (aptuveni 24,7 tūkstošus eiro gadā) jeb 2300 dolāru mēnesī.

Darba laikā, kas bija sadalīts dienas un nakts maiņās, darbiniekiem tika doti divi 15 minūšu un viens 30 minūšu pārtraukums, kā arī deviņas minūtes dienā, ko veltīt labsajūtai. Daudzi darbinieki vērsās pēc psiholoģiskās palīdzības, jo ik dienu redzējuši dažādas vardarbības ainas un bērnu seksuālās izmantošanas skatus.

Tāpat darba vadība nav ņēmusi vērā cilvēcīgo faktoru, kā dēļ atsevišķi darbinieki sākuši ņemt līdzi uz darbu ieročus - "pašaizsardzībai gadījumā, ja kāds nepamatoti atlaists cilvēks nāks atriebties".

Savukārt citi bijušie darbinieki pauž, ka arī vairākus mēnešus pēc darba pamešanas naktīs redz dažādas ainas no fotogrāfijām un video, kurās bija redzami ļoti nepatīkami skati.

Bijušie darbinieki pauž, ka papildus nepatīkamajām ainām, kas redzamas foto un video materiālos, viņiem nācies saskarties ar vadības spiedienu. "Cognizant" līgums ar "Facebook" tuvojas beigām, tāpēc vadība izdarījusi morālu spiedienu uz darbiniekiem, lai tie mēģina panākt sociālā tīkla noteikto 98% normatīvu.

"Lai "motivētu" darbiniekus, "Cognizant" ir noņēmusi gan bonusus, gan iespēju strādāt pēc elastīga darba grafika, gan cerēt uz karjeras izaugsmi,” sacīja viens no bijušajiem darbiniekiem.

Tomēr skarbākais fakts, par ko saka bijušie moderācijas biroja darbinieki, ir tas, ka darba vide ir toksiska, un motivāciju nerada arī fakts, cik ātri aizgājušajiem darbiniekiem tiek atrasti aizvietotāji.

"Pat Kīts Atlijs, kas mira darba vietā – viņš pat netika pieminēts. Vadība par viņa nāvi sāka runāt vien pēc dažām dienām, un arī - ar aplinkiem," sacīja viens no bijušajiem darbiniekiem.

Viņam nepiekrīt "Cognizant" pārstāvji, kas uzsver - "Mēs esam ļoti satriekti par tik traģisku notikumu, jo nebija nekādu indikāciju, ka varētu notikt kas slikts".

"Mēs viņiem ["Cognizant" un "Facebook"] vadībai esam tikai ķermeņi, kas sēž krēslos. Kā cilvēki mēs viņiem neko nenozīmējam," sacīja viens no darbiniekiem.

Foto: Vīrietis ASV nogalina sievu un foto ar līķi ievieto "Facebook" 

Šons Spīgls bija 23 gadus vecs, kad strādāja kādā interneta izglītības servisā. Viņam bija vēlme kaut ko mainīt savā dzīvē, tādēļ jaunietis atvērto durvju dienā apmeklēja kompāniju "Cognizant". Uzņēmuma pārstāvis Spīglam sacīja, ka viņš būtu ideāls kandidāts, lai palīdzētu biznesa lapu īpašniekiem analizēt, kādu saturu labāk publicēt. Protams, darba pienākumos ietilpa arī satura moderācija, tomēr Spīglam tika teikts – darbs "Cognizant" palīdzēs sasniegt jaunas karjeras virsotnes augsto tehnoloģiju jomā.

"Cognizant" piedāvāja Spīglam samaksu 15 dolāri (aptuveni 13 eiro) stundā, kas bija ievērojami vairāk nekā viņa iepriekšējā darbā. Tomēr, uzsākot apmācības, vienīgais, kas bija tā, kā solīts, bija alga. Jau no pirmās dienas viņa darbs nebija saistīts ar biznesa lapu īpašnieku konsultēšanu. Tā vietā viņam bija jāstrādā pie vardarbīga satura, kā arī naida runas ierakstu dzēšanas.

"Tos, kuri vēlas strādāt satura moderācijas jomā, jau laikus informējam par to, kāda ir darba specifika. Darbinieki ir informēti par to jau iestājoties darbā, tādēļ vispirms tiek veiktas plašas un specifiskas apmācības," teikts "Cognizant" ziņojumā.

Tāpat neviens nejautāja Spīglam par to, vai viņam iepriekš ir bijusi depresija vai trauksme, un neviens pat neizskatīja iespēju, ka jaunietis varētu būt šim darbam nederīgs.

"Viņi vienkārši teica man un manam kolēģim, ka mēs esam pārlieku sīkumaini, taču solīja, ka kādu dienu mēs varēsim strādāt pie biznesa lapām. Uzņēmuma pārstāvji sacīja, ka "Facebook" mums dod visus vardarbīgos ierakstus, tāpēc arī bija vajadzīgi vairāk cilvēki, kuri nodarbosies ar satura moderāciju. Vardarbība – tas arī bija viss, ko mēs redzējām katru dienu," atminas Spīgls.

Spīgls ļoti spilgti atceras pirmo videomateriālu, kas viņam bija jāizvērtē. Tajā bija redzami divi tīņi, kuri ieraudzīja iguānu, pacēla to gaisā aiz astes un trieca pret zemi.

"Viņi no tās nabaga dzīvās radības dauzīja ārā visu, ko tik vien varēja. Iguāna burtiski brēca un raudāja aiz sāpēm. Un tie jaunieši nogalināja nabaga radību," ar asarām acīs atminas Spīgls.

Neraugoties uz šausmīgo saturu, tas tomēr tika atstāts "Facebook", jo tas atbildis tā nosacījumiem. Spīgla darba devējs sacīja, ka video ir jāatstāj, jo tādi jauniešus būšot iespējams vieglāk atrast un saukt pie atbildības. Tomēr video katru nedēļu parādījās Spīgla ekrānā, un viņš saprata – policija neko nedara, lai atrisinātu šo lietu.

Spīgls agrāk strādāja kā brīvprātīgais dzīvnieku patversmē, tādēļ redzētais viņu ļoti satrieca.

"Cilvēki tikai turpināja dalīties. Tas mani padarīja ļoti niknu – katru dienu klausīties, kā tā iguāna sāpēs brēc," teica Spīgls.

Pirmajos sešos mēnešos, kad Spīgls strādāja "Cognizant", viņam katru dienu nācās izvērtēt 100 līdz 200 dažādu ierakstu. Šajā laikā viņš ir redzējis video, kur cilvēki iemet kucēnus straujā upē, un pat tādus, kur redzama suņu sadedzināšana. Viņš ir redzējis arī dažādus seksuālas aktivitātes video, kā arī tādus, kur cilvēki spēlējas ar saviem izkārnījumiem. Tomēr liels bijis viņa pārsteigums, ka liela daļa video tomēr atbilstot "Facebook" prasībām. Spīgls secināja, ka viņš pastāvīgi gulēja vien 2-3 stundas naktī, pamostoties aukstos sviedros.

Turpinoties darbam, Spīgls redzēja kādu video, kur divas sievietes deva ļoti maziem bērniem smēķēt marihuānu. Viņš izmantoja iespēju par šīm sievietēm ziņot varasiestādēm. Tomēr Spīglam nācās secināt – varasiestāžu reakcija uz "Facebook" moderatoru ziņojumiem bija ļoti pasīva. Spīgls saprata, ka ik dienas skatīties vardarbības, seksuālās izmantošanas un cita veida saturu īsti nebija jēgas, jo neviens nevēlējās neko iesākt, lai to novērstu.

2018. gada jūnijā "Facebook" saskārās ar strauju video skaita pieaugumu, kur bija ļoti nepatīkami skati – tajos bija redzami bērni, kuri nodoti vardarbīgai orgānu izņemšanai.

"Tas bija pamatīgs trieciens, faktiski – masu panika. Moderatori vairs netika ar to galā. Cilvēki turpat birojā sāka raudāt, vemt... Neviens nebija gatavs ko tādu redzēt. Un mums darba devēji bija uzstādījuši nosacījumu – jānoskatās vismaz 15 sekundes no katra video, lai izvērtētu, vai tas ir jāatstāj, vai nē," atminas Spīgs.

Spīgls palīdz saviem vecākiem, kuriem ir veselības problēmas, tieši tādēļ jaunietis baidījās zaudēt labi apmaksāto darbu.

"Bija grūti atrast darbu manā darbības jomā. Lai tiktu galā ar stresu, sāku pastiprināti ēst dažādus saldumus un citus našķus, tādēļ pieņēmos svarā," atminas Spīgls.

"Cognizant" saviem darbiniekiem piedāvā veselības aprūpi, psihologa pakalpojumus un citas programmas. Spīgls vēlējās saņemt psihologa konsultāciju, tomēr sekoja nepatīkams pārsteigums.

"Viņš [psihologs] mani nolīdzināja līdz ar zemi. Man pateica: "Nezinu, kā tev palīdzēt". Vienu dienu man iedeva "Lego" klucīšus sakot, ka tie man var palīdzēt noņemt stresu. Es uzbūvēju māju un kosmosa kuģi no klucīšiem, bet tas nelīdzēja," sacīja Spīgls.

Laikam ejot, Spīgla veselības stāvoklis pasliktinājās. Viņš vairs nespēja gulēt ilgāk par pusotru stundu naktī, un tas, savukārt, izraisīja depresiju. Tikmēr darbā menedžeri izdarīja spiedienu uz darbiniekiem, liekot viņiem ik dienas tikt galā ar vēl vairāk ierakstiem.

"Man likās, ka esmu iesprostots savā ķermenī. Man vairs nebija savas dzīves, es nevarēju tā vienkārši piecelties kājās. Es biju iesprostots savā ķermenī pie sava darba galda. Tas bija briesmīgi," atminas Spīgls.

"Cognizant" periodiski piekopj praksi lielai daļai darbinieku izsniegt "sarkanās somas". Tajās atlaistie darbinieki var salikt savas mantas. Atlaišana reizēm tiek skaidrota ar "vājiem darba rezultātiem", bet citreiz “sarkano somu dienās” darbinieks bez paskaidrojumiem tiek atlaists. Tā notika arī ar Spīglu pagājušā gada oktobrī.

Februārī Spīgls devās pie psihiatra, kas viņam diagnosticēja posttraumatiskā stresa sindromu. Tagad jaunietis ārstējas, un ir atgriezies skolā. Viņš vēlas kļūt par skolotāju – redzot, cik daudz bērnu cieš, jaunietis vēlas bērniem darīt labu.

"Es tiešām vēlējos darīt tā, lai ir labāk un citādāk, jo tas taču tomēr ir "Facebook". Tomēr – nekas absolūti nemainījās – cik slikti bija, tik arī palika. Es uzskatu, ka tāda vietne kā "Facebook" vispār ir jāslēdz," noslēdza Spīgls.

Sāru Katzu 2016. gadā bija viena no simtiem "Facebook" satura moderatoriem kādā Kalifornijas aģentūrā. Darbs bija vienkāršs, bet ļoti straujš. Uz ekrāna parādījās kāds "Facebook" ieraksts un moderatoram minūtes laikā bija jāizlemj – dzēst saturu vai saglabāt to. Tā dienā sanāca izskatīt ap 8000 ierakstiem.

Tomēr darba temps nebija pats grūtākais. Diendienā izvērtējot tūkstošiem ierakstu, Sāra iepazina interneta un visas cilvēces tumšo pusi.

"Pēc peles klikšķa jābūt gatavam uz jebko," teic Sāra.

Liela daļu aizliegtā satura bija parasta pornogrāfija – sekss starp pieaugušajiem, kuri tam piekrituši labprātīgi – un tas nebija tik briesmīgi. Bija arī ieraksti, kuros redzams sekss ar dzīvniekiem, un kādu laiku populārs bija video ar zirga piedalīšanos.

Arī vardarbības bijis daudz. "Bija viens ieraksts, kurā redzama sieviete ar norautu galvu," atminas Sāra. "Puse viņas ķermeņa gulēja uz zemes, bet rumpis joprojām stāvēja uz krēsla."

Visvairāk Sārai palicis prātā ieraksts, kas saturējis bērnu pornogrāfiju. "Divi bērni – puikam varēja būt ap 12 gadiem un meitenei ap astoņiem vai deviņiem – un viņi stāvēja viens otram pretī," stāsta Sāra. "Viņiem nebija bikšu un viņi aiztika viens otru. Šķiet, ārpus kadra bija kāds pieaugušais, kurš deva norādes."

Pagājušonedēļ cita bijusī "Facebook" satura moderatore Selēna Skola vērsusies pret sociālo vietni tiesā, vēsta ziņu vietne "Mashable". Viņa apgalvo, ka darba dēļ viņai izveidojies posttraumatiskā stresa sindroms.

Iesniegumā tiesai teikts, ka Selēna izjūt trauksmi, "kad pieskaras datorpelei, atrodas aukstās telpās, redz vardarbību televīzijā, saskaras ar skaļiem trokšņiem vai tiek pārsteigta."

Selēnas advokāts Stīvs Viljams paziņoja, ka ""Facebook" nepieciešams mazināt kaitējumu satura moderatoriem un arī jāpalīdz tiem, kuri jau ir traumēti."

Sāra Katza gan nepārmet darba devējam, ka tas viņai kaut ko noklusējis. "Cilvēks tiek brīdināts, bet tikt brīdinātam un tiešām visu to skatīt ir divas dažādas lietas."

Ar laiku nervi pret šīm šausmām notrulinās. "Es neteiktu, ka paliek vieglāk, bet noteikti pie tā sāk pierast," atzīst bijušā moderatore.

"Daži domā, ka spēs to panest, bet izrādās - nespēj, vai arī viņi atklāj - ir trakāk, nekā gaidīts."

Foto: Bijusī mūķene dzīvi vada noslēgtībā un vientulībā, bet ar "Facebook"

"Seksuālās uzmācības kultūra", kas dzīvi padara par elli

Bijusī interneta giganta "Google" darbiniece Dženifera Bleiklija pievērsusi uzmanību "seksuālās uzmācības kultūrai", kas aizsākusies uzņēmuma augstākajās aprindās. Savā bloga ierakstā "Google" Bleiklija norāda, ka uzņēmuma galvenais jurists Deivids Dramonds padarījis viņas dzīvi par "elli", rakstīja "MarketWatch".

Bleiklija savā blogā apsūdzējusi uzņēmuma augstākā ranga pārstāvjus "seksuālās uzmācības kultūras" izplatīšanā uzņēmumā, ierakstā atklāti stāstot arī par savām attiecībām ar uzņēmuma galveno juristu.

Trešdien publicētajā ierakstā Bleiklija pievērš uzmanību "Google" galvenajam juristam Deividam Dramondam, kura vadītajā nodaļā viņa reiz strādājusi. Sieviete atminas, ka Dramonds viņai "hroniski uzmācies", kā arī vēlāk pametis sievieti un viņu kopīgo dēlu likteņa varā. Viņa Dramonda uzvedību raksturojusi kā "nepārtrauktu pazemošanu".

"Es to visu izdzīvoju un izjutu uz savas ādas. Domāju, ka kompānijas kultūra, darbinieku uzvedības paradumi sākas jau pašā uzņēmuma "elitē"," raksta Bleiklija.

Sieviete norāda, ka viņas attiecības ar Dramondu bija pretrunā ar kompānijas personāla daļas pieņemtajiem noteikumiem. Tās sākās 2004. gadā, kad jurists bija šķīries no sievas. 2007. gadā pasaulē nāca Bleiklijas un Dramonda kopīgais bērns. Šajā laikā viņa tika pārcelta no juridiskās uz pārdošanas nodaļu, lai gan viņai pārdošanas jomā nebija nekādas pieredzes. Sievietei jaunais darbs nepatika. Bleiklija atminas, ka viņa dzīvojusi kopā ar Dramondu, jo viņš piedāvāja viņai atbalstu, kas ļautu sievietei pamest darbu uzņēmumā "Google".

Tomēr 2008. gadā Dramonds ar īsziņas palīdzību pameta Bleikliju ar abu kopīgo bērnu. Vēlāk Dramonds tika raksturots kā cilvēks "ar huligānisku uzvedību, kurš nerūpējas par savu bērnu”.

"Kopš tās dienas mana dzīve pārtapa par "elli". Es esmu pavadījusi jau 11 gadus, cīnoties pret vienu no spēcīgākajiem un nežēlīgākajiem advokātiem pasaulē. Deivids izdarīja tā, lai viss notiktu pēc viņa prāta. Bez darba, bez stabila patvēruma – man nebija iespējas pašai piecelties kājās," rakstīja sieviete.

Tomēr kopš 2008. gada Dramonda zvaigzne "Google" debesīs mirdz arvien spožāk. Uzņēmumā viņš ir pavadījis 17 gadus, un pašlaik viņš ir korporatīvās attīstības nodaļas viceprezidents, kā arī "Google" māteskompānijas "Alphabet" galvenais jurists.

Bleiklija par savām attiecībām sākotnēji runāja ar "New York Times" žurnālistiem, kuri pētīja seksuālās vardarbības gadījumus "Google". Tas notika pēc skandāla, kas sākās pēc tam, kad tika izmaksāts ļoti dāsns atlaišanas pabalsts bijušajam "Android" vadītājam Endijam Rubinam, kā arī bija centieni slēpt notikušo. Tas radīja zināmas sekas - vairāki "Google" darbinieki, kā arī akcionāri apsūdzēja uzņēmuma vadību mēģinājumos slēpt seksuālās vardarbības gadījumus.

Savā bloga ierakstā Bleiklija norādīja, ka "Google" vadībai būtu jāuzņemas vaina par to, ka tā izvēlas ignorēt seksuālās uzmācības un darbinieču seksuālās izmantošanas gadījumus uzņēmumā, kas notiek jau vairākus gadus.

"Atskatoties atpakaļ pagātnē, es redzu, kā standarti, par kuru uzlabošanu es savulaik cīnījos, vēlāk kļuva par savdabīgu institucionalizētu uzvedības modeli visā uzņēmumā, jo "Google" ir kļuvis par ļoti nozīmīgu uzņēmumu visā pasaulē un tā vadītāji – par ļoti ietekmīgām personām," raksta Bleiklija.

"Sievietes, ar kurām kopā strādāju uzņēmumā "Google", pēc publikācijas "New York Times" ir pastāstījušas par to, kas notiek "Google" gaiteņos. Viņas tiek dažādi aizskartas, un uzmācība ir kļuvusi par ierastu praksi atsevišķu augstu stāvošu personu ikdienā," norāda Bleiklija.

Sieviete spriež, ka ļaunprātīgā varas izmantošana pēc viņas izstumšanas no kompānijas nav beigusies, bet gan uzņēmusi apgriezienus.

"Pēc tam es centos iestāties pret šādu uzvedību, kas kļuva arvien apspiedošāka, turklāt tika atrasti veidi, kā to "legalizēt". Patiesībai ir jānāk gaismā, cietušie ir jāsadzird, jānotiek virknei pārmaiņu, kam beidzot ir jāsniedz vienlīdzība darba vietā," raksta Bleiklija.

Pagājušā gada rudenī "Google" izpilddirektors Sundars Pičai nosūtīja darbiniekiem atvainošanās vēstuli par agrāko vadības bezdarbību un pauda "pilnīgu gatavību" mainīt tehnoloģiju giganta korporatīvo kultūru, kā arī ieņemt stingrāku pozīciju pret seksuālajiem uzbrukumiem. Šā gada aprīlī "Google" vadība pieņēma jaunus noteikumus, kā reaģēt uz informāciju par seksuālās vardarbības gadījumiem.

Foto: "Google" darbinieki uz stundu pārtrauc darbu, protestējot pret seksuālu uzmākšanos

Darbs atņem jēgu dzīvot - pašnāvības mēģinājumi "Amazon" noliktavās

Starp 2013. gada oktobri un 2016. gada decembri uz "Amazon" noliktavām glābēji izsaukti vismaz 189 reizes. Zvanu iemesli – darbinieks, kuru nomāc pašnāvnieciskas domas vai kāds, kurš mēģina atņemt sev dzīvību. Šo informāciju no publiski pieejamajiem glābšanas dienestu zvanu ierakstiem apkopojis portāls "The Daily Beast".

"Tā ir elle. Cilvēki salūzt katru dienu," atklāja Džeiss Kroučs, bijušais noliktavas darbinieks no Floridas štata. Viņš stāsta, ka darbā piedzīvojis emocionālu krīzi. Vīrietis liecina, ka izjutis "lielu mentālo slodzi, jo darbs pieprasa lielā ātrumā atkārtot vienu darbību 10 stundas pēc kārtas, četras vai piecas dienas nedēļā."

Operators: "Policija, lūdzu?"

Zvanītājs: "Labdien, vēlējos izsaukt policiju uz "Amazon" noliktavu. Viena no mūsu darbiniecēm ieradusies uz darbu ar pašnāvības vēstuli, kas adresēta viņas bērniem."

Šie dati nāk no 46 noliktavām 17 ASV štatos – tā ir aptuveni ceturtdaļa no firmas noliktavām šajā valstī. Datu par pārējām noliktavām nav – vai nu nav šādu gadījumu, vai nu tie nav pienācīgi reģistrēti, vai arī firma atsakās sniegt prasītos datus.

Zvanītājs: Labdien, Jums zvana Kriss no "Amazon" krīzes gadījumu nodaļas.

Operators: Labdien.

Zvanītājs: Mums steidzami nepieciešama neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīna, lūdzu. Mūsu telpās ir pašnāvnieciski noskaņots darbinieks kurš trīs vai četras reizes šovakar mēģinājis sevi savainot. Viņš ir gatavs doties līdzi mediķiem.

Operators: Ar ko viņš centās sagriezties?

Zvanītājs: Ar darbā izmantojamu papīra nazi.

"Amazon", kas pieder pasaules bagātākajam cilvēkam, ir bieži kritizēti par darba apstākļiem viņu pārvaldītajās noliktavās – darbiniekiem jāstrādā augsta stresa apstākļos, veicot monotonas darbības uz ātrumu.

Darbiniekus nepārtraukti novēro digitālās kameras un tiem ir pat iepriekš noteikti laiki, kuros drīkst aiziet uz labierīcībām.

Lai gan trūkst datu, kas salīdzinātu pašnāvnieciskas tendences starp dažādu ASV uzņēmumu darbiniekiem, liecības sniedz ieskatu noliktavas strādnieku ikdienā vienā no pasaules lielākajiem uzņēmumiem.

Zvanītājs: Labdien, runā Gregs no "Amazon" krīzes novēršanas centra. Zvanu, lai paziņotu par pašnāvnieciski noskaņotu cilvēku.

Operators: Kas viņa teiktajā liecina par gatavību veikt pašnāvību?

Zvanītājs: Viņš minēja, ka jau kādu laiku domā par pašnāvību un teica, ka ir apsvēris divus iespējamos veidus. Viens ir uzkāpšana uz noliktavas otro vai trešo stāvu un nolēkšana, ko viņš ir arī mēģinājis, otrs – vēnu pārgriešana.

Uzņēmuma pārstāvji portālam "Daily Beast" pauduši, ka firma augstu vērtē savu darbinieku veselību un šī statistika ir "pavirša", turklāt netiek ņemts vērā "uzņēmuma darbinieku skaits, nostrādātās stundas, kā arī tīkla attīstība".

"Mūsu darbinieku mentālā un fiziskā labsajūta ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm un mēs lepojamies ar saviem rezultātiem šajās jomās," rakstīts ziņojumā.

"Darbinieks jau kopš pirmās darba dienas vai pieteikties medicīniskajai palīdzībai, kā arī psiholoģiskam atbalstam 24 stundas diennaktī", saka Amazon pārstāvis.

Par līdzīgiem gadījumiem šīs pašas firmas noliktavās vēsta arī britu portāls "Mirror". Biedrība "Organise", kas iestājas par darbinieku aktīvāku iesaisti arodbiedrībās, atklāj, ka 100 "Amazon" darbinieku aptaujā vairāk nekā puse atzina, ka ir cietuši no depresijas.

Astoņi no 100 aptaujātajiem atzinuši, ka ir domājuši par pašnāvību.

Biedrības līderis Usmans Muhameds atklājis, ka "biedrība katru nedēļu saņem dučiem šausminošu stāstu no piecām lielākajām Amazon noliktavām Lielbritānijā".

Darbinieki anonīmi atklājuši savas darba pieredzes:

"Viņi uzskata, ka mums nav tiesību saslimt."

"Mani darbā piemeklēja epilepsijas lēkme un mani aizveda uz slimnīcu. Nākamajā dienā man zvanīja un jautāja, kādēļ neesmu darbā."

Daudzi darbinieki atzinuši, ka darba laikā nedzer ūdeni, lai tualetes apmeklējuma dēļ neciestu viņu produktivitātes rādījumi.

Portālam pieejamā informācija liecina, ka noliktavas darbiniekam Eseksā būtu vidēji jāapstrādā 300 preces dienā.

"Amazon" pārstāvji liecības noliedza, sakot ka "šie viedokļi nav atspoguļoti mūsu organizētajās darba aptaujās. Mēs neuzskatām, ka dotās liecības ir precīzs darba vides atainojums mūsu noliktavās."

Foto: Darbs interneta tirdzniecības giganta "Amazon" noliktavās