Indonēzijas valdība gatavojas pārcelt savu galvaspilsētu uz Borneo salas austrumiem, tā 26. augustā pavēstīja prezidents Džoko Vidodo, iezīmējot jaunu posmu centienos pārcelt valsts politisko centru projām no pārslogotās megapoles Džakartas. Valstis dažkārt mēdz mainīt galvaspilsētas dažādu iemeslu dēļ, un Indonēzija nav pirmā, kas spērusi šādu soli. BBC sniegusi iespēju atminēties zināmākos galvaspilsētu maiņas piemērus nesenā vēsturē.
Indonēzijas jaunās galvaspilsētas atrašanās vieta līdzās reģionālās nozīmes pilsētām Balikpapanai un Samarindai atradīsies Dienvidaustrumāzijas salu valsts ģeogrāfiskajā centrā, kur valdībai jau pieder 180 000 hektāru zemes, norādīja prezidents.
Izraudzītajā vietā Austrumkalimantanas provincē dabas katastrofu risks ir minimāls, sacīja Vidodo.
"Būdama liela valsts, kas ir neatkarīga jau 74 gadus, Indonēzija nekad nav izraudzījusies pati savu galvaspilsētu. Slogs, ko Džakarta šobrīd tur kā valdības, darījumu, finanšu, tirdzniecības un pakalpojumu centrs, ir pārāk smags," viņš piebilda.
Valdība izstrādās likumprojektu par galvaspilsētas pārcelšanu, un tas tiks iesniegts parlamentam.
Projekta izmaksas tiek lēstas 466 triljonu rūpiju (30 miljardu eiro) apmērā, norādīja prezidents.
Holandiešu kolonistu pirms 500 gadiem dibinātā Džakarta ir viena no visstraujāk slīkstošajām pilsētām pasaulē. Ja procesi turpināsies pašreizējā tempā, līdz 2050. gadam trešā daļa pilsētas teritorijas būs zem ūdens, brīdina vides eksperti.
Problēma pamatā ir saistīta ar pārmērīgu gruntsūdeņu ieguvi.
Pašreizējo galvaspilsētu Džakartu ar tās desmit miljoniem - kopā ar aglomerāciju 30 miljoniem - iedzīvotāju māc gan tādas likstas kā transporta sastrēgumi un gaisa piesārņojums, gan zemestrīču un plūdu draudi.
Džakartu, kuras sākotnējais nosaukums bija Batāvija, 1619. gadā nodibināja holandiešu kolonisti, un tā bija Nīderlandes Austrumindijas galvaspilsēta. 1949. gadā, Indonēzijai iegūstot neatkarību, pilsēta tika pārdēvēta par Džakartu.
