Krievijā izvirdis vulkāns, iespējams, visā pasaulē saulrietus iekrāsoja purpursarkanus

FOTO: Pixabay

Pēc Kolorādo Universitātes pētnieku domām, tūkstošiem kilometru attālumā esošs vulkāna izvirdums varētu bijis par iemeslu tam, ka vasarā saullēkti un saulrieti iekrāsojušies spilgtāk violeti, vēsta raidsabiedrība CNN.

Universitātes komanda pamanīja, ka vasaras laikā saullēkti un saulrieti bijuši vairāk purpursarkanā krāsā kā parasti. Viņi nosūtīja metereoloģisko gaisa balonu, lai savāktu Zemes stratosfērā esošo daļiņu paraugus, teikts universitātes pagājušajā nedēļā izplatītajā paziņojumā.

"Savāktās daļiņas izkliedē saules gaismu, kad tā iziet cauri gaisam, kas kopā ar gaismas absorbciju ozona slānī rada saullēktus un saulrietus, kam ir purpura nokrāsa," teikts paziņojumā.

22. jūnijā izvirda Krievijas vulkāns ar nosaukumu Raikoke, atmosfērā izplatot pelnus un vulkāniskās gāzes no sava 700 metru platā krātera. Izvirdums bija tik liels, ka to varēja redzēt astronauti Starptautiskajā kosmosa stacijā, teikts NASA paziņojumā.

Parasta saulrieta laikā, kas nav vulkānisks, saules gaismai ir jāplūst caur ievērojamu Zemes atmosfēras daļu, un zilā gaisma to izkliedē. Tas nozīmē, ka mazāk zilās gaismas nokļūst mūsu acīs, tāpēc debesis izskatās oranžā un sarkanā krāsā.

Kad stratosfērā ir vulkāniskas daļiņas, zilā gaisma, kas izkliedēta no gāzēm, kas atrodas tuvāk Zemei, var atkal izkliedēties, šoreiz pret mūsu acīm un kamerām. Šī zilā gaisma sajaucas ar sarkano gaismu, kas jau nāk no saules, piešķirot debesīm purpursarkanu krāsu.

Universitātes atmosfēras un kosmosa fizikas laboratorijas zinātniskais līdzstrādnieks Larss Kalnajs bija šī projekta vadītājs un sacīja, ka šis izvirdums nav iemesls bažām, taču brīdina, ka mums ir jāsagatavojas kam lielākam.

"Patiesi lielam izvirdumam būtu liela ietekme uz cilvēci," ziņu paziņojumā norādīja Kalnajs.

Viņš atsaucas uz izvirdumu Tamboras kalnā 1815. gadā, kas atmosfērā nonāca tik daudz pelnu un vulkāna daļiņu, ka šinī gadā nebija vasaras.

"Visā pasaulē bija ražas neveiksmes, un Pensilvānijas upēs bija ledus, kas neizkusa līdz jūnijam," sacīja Kalnajs.

Šis ir viens no iemesliem, kāpēc viņa komanda veic pētījumus pēc Raikokes izvirduma. Pagaidām apkopotie provizoriskie dati liecina, ka daži vulkānisko gāzu slāņi stratosfērā pēc izvirduma bija 20 reizes biezāki nekā parasti, teikts ziņu paziņojumā.

"Šis bija salīdzinoši neliels vulkāna izvirdums, taču ar to bija pietiekami, lai ietekmētu lielāko daļu ziemeļu puslodes," norādīja Kalnajs.

Uz augšu