"Es 11 gadu vecumā plānoju savas bēres." Meitene Lielbritānijā kopš dzimšanas gaida orgānu donoru

Ilustratīvs attēls

FOTO: Unsplash

Lilijai Kendalai ir 11 gadi - kopš viņa sevi atceras, viņa ir plānojusi savas bēres. Meitene piedzima ar sirds slimību un viņas dzīvību glābt varētu tikai orgānu transplantācija, vēsta BBC.

Lilijas ģimene dzīvo Lielbritānijā, Velsas pilsētas dienvidu daļā. Kad meitene piedzima, pirmos trīs mēnešus viņa pavadīja slimnīcā. Ārsti ieteica mātei atslēgt sistēmu, kas zīdaini uzturēja pie dzīvības. Lilijas māte atteicās to darīt un pierakstījās rindā uz sirds un plaušu transplantiem.

Tā kā izredzes saņemt bērna izmēra orgānus ir ļoti mazas, ģimene gatavojās tam, ka meitene nomirs.

Pirmos deviņus dzīves gadus, ārstējoties ar medikamentiem, Lilijas veselība bija stabila, taču tad sāka strauji pasliktināties.

"Gaidīt liktenīgo telefona zvanu no orgānu donoru centra ir kā dzīvot uz naža asmens. Taču man ir vēl pieci bērni un man jāturpina rūpēties par viņiem. Kad es uz pāris minūtēs palieku viena, izplūstu asarās," stāsta Lilijas māte Katrīna Kendala.

Lai varētu veikt transplantāciju, sirdij un plaušām jābūt pareizā izmērā - kā 11 gadus vecam bērnam.

"Mums ir bijušas vairākas smagas sarunas. Esam runājušas par nāvi, spriedušas, kādas viņa gribētu bēres," stāsta Katrīna. "Ja godīgi, Lilijai ir viegli par to runāt - viņa parasti ir tā, kura uzsāk šīs sarunas."

"Ir labas un sliktas dienas. Pašlaik ļoti ceru uz transplantu - tas man sniegtu iespēju dzīvot," stāsta pati Lilija.

Nedēļu pēc BBC veiktās intervijas Kendalu ģimene saņēma ilgi gaidīto zvanu un aicinājumu ierasties slimnīcā. Tajā brīdī Lilijas veselība bija tik ļoti pasliktinājusies, ka viņa pati vairs nespēja pārvietoties - uz vairāk nekā 200 kilometru attālumā esošo slimnīcu meiteni nogādāja ātrās palīdzības mašīnā.

"Es devos gulēt un tad saņēmu zvanu. Ieraugot numuru, izplūdu asarās," atklāj Katrīna. 

Transplantācijā piedalījās divi ķirurgi un operācija ilga vairāk nekā septiņas stundas. 

"Viņas pirmie elpas vilcieni pēc operācijas bija ļoti aizkustinoši. Es pirms tam nezināju, ko gaidīt un vai Lilija vispār pamodīsies, taču, kad viņa sāka elpot, zināju, ka viss būs kārtībā. Kādu laiku viņa pavadīja intensīvās aprūpes nodaļā, mēģinot pamosties no narkozes, un, kad pamodās, teica - es tevi mīlu, mammu," stāsta Katrīna.

"Es jūtos lieliski, esmu ļoti priecīga! Nedomāju, ka izdzīvošu un esmu ļoti pateicīga donoram," priecājas Lilija.

Uz augšu