1978. gada 25. maijā Ilinoisas Universitātes pilsētiņā Čikāgā uzsprāga nezināma sūtītāja piegādāta paciņa. Turpmākajos 17 gados sekoja aizvien smalkāk plānotas spridzināšanas, uzbrukumos kopumā tika nogalināti trīs un ievainoti 23 cilvēki. 1995. gadā laikraksti "The New York Times" un "Washington Post" publicēja spridzinātāja iesūtītu manifestu, kas palīdzēja aizturēt vīrieti 1996. gada pavasarī. Terorists izrādījās poļu izcelsmes amerikāņu zinātnieks, matemātiķis, anarhists Teodors Kačinskis jeb Unabombers (angliski - "Unabomber"). Kačinska meklēšana izvērtās par dārgāko un ilgāko ASV Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) vēsturē. Kā bēdīgi slavenajam teroristam izdevās tik ilgu laiku izvairīties no varasiestādēm?
No 1978. līdz 1995. gadam bijušais matemātikas profesors ar ģeniāli augstu IQ līmeni un naidu pret modernajām tehnoloģijām izgatavoja un pa pastu uz universitātēm, lidostām un citām vietām nosūtīja 16 pašizgatavotus spridzekļus, kopumā nogalinot 3, bet ievainojot 23 cilvēkus.
Izmisīgie Unabombera meklējumi kļuva par ilgāko noziedznieka meklēšanas procesu ASV vēsturē. Tajā tika iesaistīti vairāk nekā 150 pilna laika izmeklētāji, analītiķi un citi aģenti no Federālā izmeklēšanas biroja, Tabakas un šaujamieroču biroja un ASV Pasta inspekcijas dienesta. Kad izmeklēšana jau bija ilgusi teju divas desmitgades, paša Kačinska vārdi izrādījās liktenīgais pavediens, kas palīdzēja viņu notvert.
Noslēpumains sūtījums universitātei
Unabombera terorisma akcijas sākās 1978. gada 25. maijā, kad Ilinoisas Universitātes pilsētiņā Čikāgā tika atrasta brūnā papīrā ietīta paciņa un tika nosūtīta atpakaļ uz adresi, kas bija uzrakstīta uz tās. Viltotais paciņas sūtītājs bija netālās Nortvesternas Universitātes profesors, tomēr, ņemot vērā, ka viņš paciņu nebija sūtījis, viņš to nodeva pilsētiņas apsardzei, kur tā uzsprāga, ievainojot apsargu, kuram bija uzdots paciņu atvērt.