Pasaulē strauji turpina augt iedzīvotāju skaits. Palielinās arī pieprasījums pēc zemes un dzīvesvietām. Kā rīkoties, kad lielākās pilsētas pārņems debesskrāpji un vietas jaunām celtnēm vairs nebūs? Arhitekti piedāvā savas versijas par jaunām dzīvesvietām nākotnē. 

Mūsdienu arhitektūras evolūcija ļauj arhitektiem nākt klajā ar jaunu dzīvojamo namu risinājumiem - pazemes "debesskrāpjiem", zemūdens kafejnīcām un pat nākotnes peldošajām pilsētām. 

Ja Zemi vairs nevarēs apdzīvot pilsētu un ēku blīvuma dēļ, arhitekti ir sākuši spriest par okeānu izmantošanu ēku celtniecībai un cilvēku izmitināšanai.

Okeāni klāj 70% no Zemeslodes un tie pat mūsdienu apstākļos vēl ir relatīvi neizpētīti, taču tie nākotnē varētu pārtapt par cilvēku apdzīvotiem centriem. 

Pazemes "zemesskrāpis"

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by BNKR (@bnkr_arquitectura) on

Jau šobrīd pilsētās, kur zemesgabalu dabūt ir teju neiespējami, piemēram, Monako un Honkonga, daudzi bagātnieki izmanto jūras sniegtās iespējas un "pagarina" ēkas zemesgabalu jūras teritorijā, būvējot ēkas uz pāļiem.

Taču jau pēc 50 gadiem pasaule varētu sagaidīt savus pirmos okeānskrāpjus - zemes debesskrāpim līdzīga, iegremdēta struktūra ūdens dzīlēs.

Šīs būves būs celtas krietni patālāk no jūras krastiem un spēs autonomi operēt, kas nozīmēs, ka tām nebūs nepieciešama palīdzība no sauszemes, piemēram, elektroapgāde, dzeramā ūdens piegāde vai citu resursu piegāde.      

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Vincent Callebaut Architect (@vincentcallebautarchitectures) on

Okeānskrāpjus neierobežos gravitācija un tie paļausies vien uz struktūras peldspēju, tāpēc tos varēs būvēt tādā mērogā, kāds nav iespējams uz sauszemes.

Dažu arhitektu ierosinājumi ir celtnes, kuras ir piestiprinātas okeāna pamatnei, bet citas - peldošas. 

Viens no slavenākajiem okeānskrāpju ierosinājumiem ir beļģu arhitekta Vincenta Kalibū medūzas izskata okeānskrāpji. Autors paredz, ka okeānskrāpji būs 3D printētas celtnes un tiks izvietotas gluži kā neliela pilsētiņa Riodežaneiro krastā.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Vincent Callebaut Architect (@vincentcallebautarchitectures) on

Medūzām līdzīgo struktūru cilindriskā forma būs viegli apbraucama garāmbraucošajiem kuģiem, bet zivīm un citiem jūras iemītniekiem - netraucēs migrāciju. Tāpat forma nodrošinās perfektu stabilitāti.

Celtnes plānotas būvēt 2050. gadā. Viena šāda celtne spēs uzņemt līdz pat 20 000 cilvēku - ēkas kupols, kas peldēs virs jūras līmeņa, sasniegs 500 metrus diametrā.

Ēkā atradīsies dzīvojamās platības, biroji, šķirošanas un pārstrādes fabrikas, laboratorijas, izglītojošas viesnīcas, sporta zāles un akvaponikas fermas. Ēka pilnībā pārstrādās okeāna dzelmē ievāktos plastmasas atkritumus.

Savukārt ēdiena vajadzībām šeit tiks izmantoti planktoni, aļģes, kas palīdzēs bagātināt augsni kultūraugiem.

Pat mēbeles arhitekts ierosina veidot no biodegradējamiem materiāliem, kuriem saistviela būs līme, kas sintezēta no gliemežvāku čaumalām.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Vincent Callebaut Architect (@vincentcallebautarchitectures) on