KNAB uzsākta pārbaude par iespējamu interešu konfliktu LU dzīvokļu izīrēšanā

Latvijas Universitāte.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Pēc Valsts kontroles (VK) atklātajiem faktiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis pārbaudi par iespējamu interešu konfliktu Latvijas Universitātes (LU) dzīvokļu izīrēšanā, ceturtdien, 10. oktobrī, vēstīja "TV3 Ziņas".

Pērn VK universitātē veica revīziju, kurā cita starpā tika pētīti arī noslēgtie īres un nomas līgumi. Seināts, ka īpašumi, no kuriem daudzi atrodas ekskluzīvās vietās Rīgā, izīrēti zem tirgus vērtības. Vairākos gadījumos tie ne tikai nenodrošina peļņu, bet pat nesedz izdevumus par izīrēto telpu apsaimniekošanu.

Kopumā LU palikusi bez 300 tūkstoš eiro peļņas.

"Tādas klases dzīvokļiem, kas ir LU īpašumā, tirgus cena kopš 2014. gada ir svārstījusies pluss/mīnuss ap 5 eiro par kvadrātmetru. LU savus dzīvokļus daudzgadu līgumos ir iznomājusi cenā – sākot no 0,68 eiro kvadrātmetrā. Vidēja cena svārstās no 1,50 līdz 2,50 eiro par kvadrātmetru" skaidroja VK padomes locekle Inese Kalvāne. "Mēs aicinājām LU strādāt tā, lai pārskatītu šos īres līgumus, bet diemžēl LU nav veicies ar šo ieteikumu izpildi."

VK arī secināja, ka līgumi slēgti uz ilgu laiku - desmit un vairāk gadiem. Turklāt ne kurš katrs varot kļūt par universitātes klientu. Vairāki līgumi VK likušies īpaši aizdomīgi, jo tie noslēgti ar universitātes darbiniekiem vai ar viņiem saistītiem cilvēkiem.

"Mums ir sadarbība ar tiesībsargājošām iestādēm šīs revīzijas ietvaros. Konkrēti ar KNAB," saka Kalvāne.

KNAB apstirpināja, ka vērtē informāciju saistībā ar universitātes īpašumiem. Savukārt augstskolā informēja, ka augustā KNAB pieprasījis informāciju par rektoru.

"Tika pieprasīta informācija, vai ar Indriķi Muižnieku ir bijis noslēgts īres līgums, un atbilde ir tāda, ka nekad nav bijis noslēgts īres līgums vai kādas īres tiesiskās attiecības ar Indriķi Muižnieku," pastāstīja LU Infrastruktūras departamenta vadītājas Marģers Počs.

Muižnieks, kuru par rektora pienākumu izpildītāju tiesa atjaunoja pagājušonedēļ, uzsvēra, ka no LU dzīvokli nekad nav īrējis. Viņš arī piebilda, ka daļu lēto īres līgumu ir padomju gadu mantojums.

"Tie ir tie īres līgumu, kas ir mantoti vēl no padomju perioda un kurus ir grūti pārslēgt un paaugstināt cenas. 

Es pats tādā dzīvoju, kur kvadrātmetra cena ir krietni mazākā nekā līdzīga situācija tirgū, bet tas ir tāpēc, ka es dzīvoju tur kopš dzimšanas," stāstīja Muižnieks.

Tomēr ir arī līgumi, kas slēgti krietni nesenāk. Piemēram, 2006. gadā īres līgumu uz 30 gadiem ar LU noslēdza toreizējais Matemātikas un Fizikas fakultātes dekāns un vēlākais rektors Mārcis Auziņš.

"Jā viņam bija līgums ar LU, kas bija slēgts krietni sen, es tad LU nestrādāju, bet šobrīd LU ar Mārci Auziņu nav nekādu tiesisko attiecību, jo visa šī ēka ir kopā ar Auziņa līgumu pārdota brīvā tirgus izsolē, un to nopirka Igauņu kompānija," norāda Počs.

"Pirmkārt, jāsaka, ka tas bija brīdī, kad es vēl nebiju LU rektors, kad es sāku īrēt no LU dzīvokli.

Ja ir zemteksts, vai bija īpaši noteikumi cenas vai citā ziņā, to ir viegli pārbaudīt, ka nebija. Visiem maniem kaimiņiem noteikumi bija tādi paši," skaidroja pats Auziņš.

Šobrīd ēka Nometņu ielā tiek rekonstruēta. Pēc LU sniegtās informācijas, tai ir vēl septiņi  ilgtermiņa līgumi ar LU darbiniekiem. Tiesa, to vārdi netiek atklāti.

Iepriekš tika ziņots, ka KNAB interesējies arī par LU rektora pienākumu izpildītāja Indriķa Muižnieka un viņa radinieku saistību ar darījumiem, kurus birojs novērtējis kā nesaimnieciskus

Uz augšu