Rīgas pašvaldības policijai (RPP) nav īpaši izdalītas informācijas par to, cik daudz cilvēku dzer odekolonu publiskās vietās, taču policija konstatējusi 865 gadījumus, kad publiskā vietā lietots jebkāds alkohols vai persona atradusies pamatīgā reibumā, informēja RPP.
Policijai nav precīzi apkopotas informācijas par to, cik daudz cilvēku dzer odekolonu publiskās vietās, jo formāli likums to neaizliedz darīt. Taču Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikts aizliegums publiskā vietā atrasties tādā reibumā, kas aizskar cilvēka cieņu.
Šī pārkāpuma konstatēšanai nav svarīgi, vai persona pirms tam dzērusi alu, degvīnu vai, piemēram, odekolonu. Šogad RPP konstatējusi 865 gadījumus, kad publiskā vietā lietots alkohols vai persona atradusies tādā alkohola reibumā, kas aizskar cilvēka cieņu, norādīja RPP pārstāvis Toms Sadovskis.
Lai cīnītos ar lētā odekolona un kosmētisko līdzekļu lietošanu apreibināšanas nolūkā, Veselības ministrija (VM) plāno sākt diskusijas par to cenas palielināšanu.
Ministrijā norāda, ka šis jautājums ir komplicēts un risinājums tiek meklēts vairākus gadus. Efektīvākā risinājuma izstrādei nepieciešama starpnozaru sadarbība, diskutējot ar, piemēram, Finanšu ministriju un tās pakļautībā esošo Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī jāņem vērā nacionālajos un starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktais regulējums attiecībā gan uz kosmētiskas līdzekļu, gan spirta apriti, informē VM.
Visbiežāk atsevišķi kosmētiskie līdzekļi apreibināšanās nolūkā tiek pirkti tikai un vienīgi tā iemesla dēļ, ka tie ir lētāki par legālo alkoholu, norāda VM. Taču jāņem vērā, ka šāda veida produktu iekšķīgas lietošanas sekas ir maz pētītas, jo statistika par šādu dzērienu lietošanu netiek veikta, līdz ar to nav iespējams noteikt, cik lielu kaitējumu tas nodara sabiedrībai kopumā, norāda ministrijā.
