Lielbritānijas Iekšlietu ministrija (Home Office) brīdina latviešus uzmanīties no krāpniekiem, kas par maksu piedāvā nokārtot "pēc-Brexit" pastāvīgā iedzīvotāja statusu jeb "settled-status". Viņi lielākoties reklamējas sociālajos tīklos, sevišķi mērķējot uz tautiešiem, kam ir sliktas angļu valodas zināšanas, vēsta LNT Ziņas.
Lai iegūtu pēc iespējas vairāk lētticīgo, blēži cenšas īpaši iebiedēt, ka, nepiesakoties statusam, nedrīkstēs strādāt, būs problēmas ar īres līgumu noslēgšanu, zaudēs sociālekonomiskos labumus un pat tiks izraidīti no Lielbritānijas.
Pēdējo nedēļu laikā šādu krāpnieku upuri – Latvijas valsts piederīgie – arvien biežāk vērsušies pēc palīdzības pie Ineses Asermanes, kura ir Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas piesaistītā konsultante.
"Kompānijas ir izdarījušas tikai mazu daļiņu, paņēmušas no cilvēkiem komisijas maksu par šo pakalpojumu, bet statuss līdz galam tā arī nav noformēts. Cilvēki vēršas pie mums, un tad mēs liekam "ielāpus" statusa reģistrēšanās pabeigšanai," saka Asermane.
Pēc britu Iekšlietu ministrijas konsultantes teiktā, pastāvīgā statusa nelicencētie kārtotāji prasa vidēji 50 britu mārciņas, un tie ir gan pašu tautieši, gan lietuvieši, poļi un briti: "Viņi ir iztērējuši 50 mārciņas, bet tāpat pakalpojums nav līdz galam veikts. Kompānijas, kas prasa par to naudu, nav tiesību veikt šo pakalpojumu, jo tam ir vajadzīga atsevišķa licence, atļauja. Šis pakalpojums ir valsts pasūtījums, un tam ir jābūt bez maksas."
Un šādu bezmaksas palīdzību britu Iekšlietu ministrijas uzdevumā veic Inese Asermane. Viņa rīko izbraukuma sesijas Anglijas vidienē – Pīterboro, Birmingemā, Koventrijā, Visbīčā, Kingslīnā un citviet - brauc pie tautiešiem mājās viņiem izdevīgos laikos. Pēdējos mēnešos sastop latviešus pat Anglijas bezpajumtnieku patversmēs.
"Ir bezpajumtnieki – nonākuši uz ielas, pie kuriem es vienu reizi nedēļā divas stundas esmu šādā patversmē, kurā es nodarbojos ne tikai ar "settled-status" pildīšanu, bet arī palīdzu rakstīt CV un ar tulkošanas darbiem," saka Asermane.
Lai arī "Brexit" ir piešķirts pagarinājums līdz janvārim, taču nav pagarināts "Brexit" pārejas perioda termiņš – 2020. gada 31. decembris, kad beidzas pieteikšanās obligātajam statusam. Tāpēc Latvijas Ārlietu ministrija aicina tautiešus emigrācijā aktīvi turpināt tam reģistrēties, ja nodzīvotu jau pieci gadi, vai arī pieteikties pagaidu statusam ("pre-settlement"), ja Lielbritānijā pavadīts mazāks laiks.
"Ir jāņem vērā, ka nav pagarinājuma pārejas periodam. Lai vai kurā brīdī notiktu Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, pārejas periods tiek paredzēts līdz nākamā gada beigām. Tas nozīmē, ka to neviens nav pagarinājis, un ar šīm sekām būs jārēķinās visiem," LNT Ziņām precizēja Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.
Pēdējā pieejamā statistika liecina, ka līdz septembrim obligātajiem statusam Lielbritānijā reģistrējušies 58 tūkstoši Latvijas valsts piederīgo. Britu Iekšlietu ministrijas konsultantes Ineses Asermanes informācijas liecina, ka aktivitāte pamatīgi kāpusi oktobrī, kad bija gaidāms "Brexit". Jaunākā statistika būs publicēta 14. novembrī.
