T 2.12.2020.

Mediķi neizies uz kompromisiem! Protests pie Saeimas netikšot atcelts
Papildināts

Latvijas Jauno ārsu arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis un Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece

FOTO: Zane Bitere/LETA

Veselības aprūpes nozares darbinieki turpina uzstāt uz nepieciešamību algu palielināšanai piešķirt visu iepriekš solīto finansējumu un ceturtdien gaidāmo protestu neatcels, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) paziņoja mediķu pārstāvji.

"Šobrīd nav jautājumi par kompromisiem, mēs esam stingri runājuši par šiem 20%, un pie tā mēs pieturēsimies," pavēstīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Tikšanās laikā abas puses pauda savu nostāju, atzīmēja Rācenis, piebilstot, ka pagaidām nav panākta nekāda vienošanās. Viņš apgalvoja, ka mediķu organizācijas jau pirms tikšanās esot zinājušas, ka tiks piedāvāts papildu finansējums, tāpēc šim priekšlikumam sagatavojās iepriekš.

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka visām organizācijām ir jābūt vienotām un ka, viņasprāt, jēga konfrontācijai nav.

Ārstu biedrība arī uzsver, ka augstu vērtē veselības ministres un valdības vadītāja centienus rast risinājumu, piedāvājot papildu vēl 18 miljonus eiro mediķu atalgojuma palielināšanai. Tomēr biedrības ieskatā šīm sarunām ar nozari bija jānotiek daudz agrāk, tāpēc nozare plāno turpināt protesta akcijas.

Pēc vēlāk notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu arī Latvijas Māsu asociācijas vadītāja Dita Raiska sacīja, ka veselības aprūpes speciālisti nepiekritīs valdības piedāvātajam kompromisam un prasa finansējumu, kāds ir minēts "Veselības aprūpes finansēšanas" likumā.

"Dialogs ar Valsts prezidentu bija konstruktīvs. Pārstāvji gan no Latvijas Jauno ārstu asociācijas, gan Latvijas Māsu asociācijas iezīmēja kritiskos punktus. Prezidents sacīja, ka viņš mūs atbalsta," apgalvoja Raiska.

Turklāt viņa pauda, ka atalgojums nav pamatjautājums, bet būtiska ir finansēšanas kārtība veselības aprūpes nozarē kopumā.

Aizsilniece uzsvēra, ka situācija Latvijā ir kritiska - pietrūkst māsu, liela daļa ģimenes ārstu ir pensijas vecumā un trūkst bērnu psihologu, piebilstot, ka, piemēram, Vidzemē 30% ģimenes ārstu ir pensijas vecumā. Viņa akcentēja, ka akcijas turpināsies kā plānots.

Papildu komentārus mediķus pārstāvošās organizācijas atteicās sniegt.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pēc tikšanās ar mediķu organizācijām žurnālistiem atzina, ka mediķu vēlme neatcelt plānoto protestu ir saprotama, jo tā rīkošanā ir ieguldīts liels darbs, kā arī ir mobilizēti cilvēki.

Vienlaikus ministre protestu nevērtēja kā kaut ko negatīvu, jo mediķi plāno paust viedokli ne tikai par atalgojumu, bet arī veselības aprūpes finansējumu kopumā. "Es protestā nesaskatu neko sliktu. Tas nenozīmē, ka saruna pēc protesta nebūs iespējama," uzsvēra Viņķele.

Šodien vēl paredzēta Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas Māsu asociācijas pārstāvju tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par veselības aprūpi Latvijā, tajā skaitā arī medicīnas darbinieku atalgojumam atvēlēto finansējumu nākamajā gadā.

Kā ziņots, protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi ceturtdien rīkos protesta akciju "Viena diena bez ārsta", aicinot visus ārstus, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu. Šajā dienā pie Saeimas norisināsies arī protesta akcija.

Tikmēr valdības pārstāvji otrdien pēc tikšanās ar medicīnas darbinieku organizācijām žurnālistiem atklāja, ka valdība mediķu algu palielināšanai nākamgad varētu rast vēl papildu aptuveni 18 miljonus eiro, tai skaitā atliekot plānoto vēstniecības atvēršanu Austrālijā, kas nozīmē, ka kopumā šim mērķim tiktu novirzīti ap 60 miljoni eiro.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) stāstīja, ka koalīcijas partneri vakar vienojās, ka 2020.gada budžetā varētu rast papildu līdzekļus, lai mediķu algām nodrošinātu līdz 60 miljoniem eiro. Premjers piebilda, ka finansējuma palielinājums nenotiks uz nodokļu izmaiņu rēķina, bet gan, pārdalot finansējumu no citu ministriju budžeta programmām.

Arī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) piebilda, ka koalīcija ir vienojusies mediķu atalgojumam nākamgad novirzīt papildu 60 miljonus eiro, kas ļautu minimālā atalgojuma slieksni vidēji palielināt par 10%.

2020.gadā mediķu atalgojuma pieaugumam sākotnēji tika solīti 120 miljoni eiro, kas ļautu palielināt algas par 20%.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka Finanšu ministrija sadarbojās ar citām ministrijām, izvērtējot to budžeta programmas, lai mediķu atalgojuma palielināšanai rastu vēl papildu finansējumu līdz 18 miljoniem eiro. Pēc ministra teiktā, pagaidām iezīmēti desmit miljoni eiro, bet līdz budžeta skatīšanai valdībā vai Saeimā tiks lemts vēl par astoņiem miljoniem eiro.

Plānots, ka papildus finansējums mediķu algām tiks rasts arī no Ārlietu ministrijas budžeta programmas, kas paredzēja vēstniecības atvēršanu Austrālijā. Līdz ar to vēstniecības atvēršana tiks atlika uz nenoteiktu laiku.

Tāpat valsts kapitālsabiedrības tiks lūgtas pārskatīt to dividenžu apmēru, ņemot vērā ekonomisko situāciju. Kā vienu no avotiem Reirs minēja arī Latvijas Banku.

Aktuālākās ziņas