Reirs: Nav zināms, no kādiem avotiem, bet finansējums mediķu algu pieaugumam tiks atrasts (4)

LETA jau vēstīja, ka valdība mediķu algu palielināšanai nākamgad varētu rast vēl papildu aptuveni 18 miljonus eiro, tai skaitā atliekot plānoto vēstniecības atvēršanu Austrālijā, kas nozīmē, ka kopumā šim mērķim tiktu novirzīti ap 60 miljoni eiro, otrdien pēc tikšanās ar medicīnas darbinieku organizācijām žurnālistiem atzina valdības pārstāvji.

Kā viens no finansējuma avotiem tika minēta Austrālijas vēstniecības atvēršanai ieplānotā nauda no Ārlietu ministrijas budžeta. Tāpat finansējumu plānots rast Latvijas Bankā un no valsts kapitālsabiedrību peļņas.

Reirs stāstīja, ka patlaban stabils avots mediķu atalgojuma palielināšanai ir Austrālijas vēstniecībai iezīmētie līdzekļi jeb aptuveni 1,8 miljoni eiro, tomēr par pārējo nepieciešamu summu patlaban skaidrības nav.

"Mēs esam uzrakstījuši vēstules Latvijas Bankai un valsts kapitālsabiedrībām, tāpēc vēl jāgaida to izvērtējums. Patlaban atbildes neesam saņēmuši," piebilda finanšu ministrs.

Vaicāts, vai mediķi tiešām var rēķināties ar kompromisa variantu, kas paredz medicīnas darbinieku algām nākamgad novirzīt 60 miljonus eiro, Reirs norādīja, ka koalīcijas partneri sadarbības sanāksmē apņēmāmies, ka nauda ir jāatrod, nepalielinot nodokļus. 

Savukārt uz jautājumu, kā plānots rīkoties, ja valsts kapitālsabiedrības savās saimniecībās papildus līdzekļus nerod, finanšu ministrs atzina: "Mēs vērtēsim."

Vienlaikus Reirs norādīja, ka patlaban papildus līdzekļu meklēšana ir procesā un to plānots atrast līdz 2020. gada budžeta pieņemšanai Saeimā.

Jau ziņots, ka pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) teiktā, koalīcijas partneri vakar vienojās, ka 2020. gada budžetā varētu rast papildu līdzekļus, lai mediķu algām nodrošinātu līdz 60 miljoniem eiro.

Premjers piebilda, ka finansējuma palielinājums nenotiks uz nodokļu izmaiņu rēķina, bet gan, pārdalot finansējumu no citu ministriju budžeta programmām.

Arī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) piebilda, ka koalīcija ir vienojusies mediķu atalgojumam nākamgad novirzīt papildu 60 miljonus eiro, kas ļautu minimālā atalgojuma slieksni vidēji palielināt par 10%.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija savukārt rosina mediķu atalgojumam papildus novirzīt 103,3 miljonus eiro, liecina ZZS frakcijas vadītāja Ulda Auguļa iesniegtie priekšlikumi nākamā gada valsts budžeta projektam.

28,5 rosināts piešķirt no autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumiem, 25 miljonus no enerģētikas politikas ieviešanai paredzētajiem līdzekļiem, 17 miljonus no nodokļu ieņēmumiem, 15 miljonus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un 10 miljonus eiro atvēlēt no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai paredzētajiem līdzekļiem.

2,5 miljonus eiro iecerēts novirzīt no Uzturlīdzekļu garantiju fonda līdzekļiem un 1 780 824 eiro paredzēts atvēlēt no vēstniecības atvēršanai Austrālijā paredzētā finansējuma. 

1 527 957 eiro paredzēts tam novirzīt no sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus paredzētajiem līdzekļiem, 1 118 528 eiro no administratīvi teritoriālajai reformai paredzētās naudas, 507 600 eiro paredzēts iegūt no Ministru kabineta darbības nodrošināšanai, valsts pārvaldes politikai iecerētā finansējuma.

346 040 eiro ZZS rosina novirzīt no Valsts prezidenta kancelejas (VPK) budžeta, šos līdzekļus ieekonomējot, nepalielinot VPK amatu vietu skaitu un darbinieku atalgojumu, kā arī neizstrādājot jauno tīmekļvietni "www.president.lv".

Valsts prezidents Egils Levits pēc tikšanās ar Latvijas Jauno Ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācijas (LMA) valdes pārstāvjiem sacīja veselības sistēma līdzinās pacientam ar daudzām diagnozēm vienlaikus.

Šodien Rīgas pilī Levits tikās ar Latvijas Jauno Ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācijas (LMA) valdes pārstāvjiem, lai izrunātu veselības aprūpes jautājumus. Prezidentu iepazīstināja gan ar atalgojuma jautājumu un pārējo Baltijas valstu atalgojuma praksi veselības aprūpē strādājošajiem, gan ar pārslodzi rezidentu un māsu lokā, gan solījumu laušanu no politiķu puses.

Prezidents norādīja, ka visas sabiedrības labā ir saklausīt jauno ārstu un māsu skaidrojumu, kuri mēģina paaugstināt izpratni sabiedrībā par konstruktīvu un sistemātiski sakārtotu pieeju veselības aprūpē, kas kopsummā saistās ar augstāku prioritāti budžeta veidošanā.

"No politiķiem šī situācija ar plānoto akciju 7. novembrī pieprasa saskatīt to, ka tukši solījumi izraisa aizvainojumu tiem, kuriem tādi ir doti un ilgtermiņā nāk ar negatīvām sekām solījumu devējiem," sacīja prezidents.

Levits pavēstīja, ka problēma ir kompleksa - papildus finanšu piešķiršana nākotnē prasa skaidru un taisnīgu atalgojuma sistēmu visiem veselības aprūpē strādājošajiem un sabiedrībai jābūt caurskatāmai, pieejamai un skaidri saprotamai informācijai par to.

Prezidents arī uzsvēra, ka finanšu piešķiršanai ir cieši jābūt saistītai ar modernas pārvaldības jautājumu veselības aprūpē un ar slimnīcu vadību gatavību pēc arvien modernākas pārvaldības, lielākas caurskatāmības līdzekļu izmantošanā, un godprātīgas koleģialitātes attiecībās, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Levits esot apņēmies mudināt politiķus izskatīt jautājumu par medicīnas nozarē strādājošo atalgojumu, aģentūru LETA pastāstīja LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Rācenis sacīja, ka sarunas laikā Levits esot demonstrējis dziļu izpratni par pašreizējo situāciju veselības aprūpes nozarē.

"Valsts prezidents piekrita, ka ir nepieciešams palielināt gan kopējo valsts finansējumu veselības aprūpei, gan nozarē strādājošo atalgojumu.

Tikai tā ir iespējams panākt mediķu lojalitāti valsts ārstniecības iestādēm un Latvijas veselības aprūpes nozarei kopumā, atturēt no aizbraukšanas," uzsver Rācenis.

Tikšanās laikā LJĀA izteica savu nostāju par kopējo situāciju Latvijas veselības aprūpē, salīdzinot to ar situāciju Lietuvā, Igaunijā un Slovākijā, akcentējot, šo valstu pieredzi nozares finansēšanā un kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanā.

Kā ziņots iepriekš, mediķus pārstāvošās organizācijas šodien tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un vēlāk ar Levitu.

2020. gadā mediķu atalgojuma pieaugumam sākotnēji tika solīti 120 miljoni eiro, kas ļautu palielināt algas par 20%. 

Tāpat vēstīts, ka, protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi ceturtdien rīkos protesta akciju "Viena diena bez ārsta", aicinot visus ārstus, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu. Šajā dienā pie Saeimas norisināsies arī protesta akcija. 

Mediķi norādījuši, ka 2020. gadā paredzētie 42 miljoni eiro atalgojuma pieaugumam ir pretrunā ar iepriekš solītajiem 120 miljoniem eiro.