"Veselības ministre nav pelnījusi pārmetumus." Pavļuts aizstāv Viņķeli

"Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pārmetumi veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) par viņas darbu nav pamatoti, piektdien žurnālistiem sacīja ministres pārstāvētās politiskās apvienības "Attīstībai/Par" politiķis Daniels Pavļuts.

Portāls "Apollo" jau ziņoja, ka Kariņš neatbalsta partiju apvienības "Attīstībai/Par" priekšlikumu palielināt budžeta deficītu un aicina veselības ministri pievērsties savam pamata uzdevumam, proti, sakārtot veselības aprūpes sistēmu, nevis prasīt naudu uz budžeta deficīta rēķina.

Runājot par premjera neapmierinātību ar Viņķeles darbu, Pavļuts uzsvēra, ka viņš par šādu paziņojumu ir izbrīnīts, jo šāds Kariņa viedoklis šonedēļ izskanējis jau otrdien.

Pavļuts norādīja, ka nevar piekrist Ministru prezidenta uzstādījumam, ka veselības ministrei nav jāmeklē nauda vai jāpiedāvā risinājumi veselības aprūpes nozares finansēšanas problēmai.

"Veselības ministre nav pelnījusi pārmetumus, ka viņa turpina risināt šīs problēmas. Ministre saņem pārmetumus no premjera, ka viņa jaucās ne savā darbā. Es domāju, ka šī situācija vēl būs jāpārrunā," piebilda Pavļuts.

Politiķis līdz šim bijis informēts, ka veselības ministrei ir regulārs dialogs ar Kariņu, ka viņi ir vairākkārt tikušies, tostarp ministre iesākusi virkni reformu.

Kā piemēru reformu virzībai Pavļuts minēja arī valdībā izskatīto ziņojumui par slimnīcu tīkla optimizāciju ar skaidri iezīmētu grafiku. Viņš arī uzsvēra, ka Viņķele ir atcēlusi iepriekšējās valdības laikā ieviesto diskriminējošo divu pakalpojumu grozu sistēmu.

"Ir konkrētas lietas padarītas attiecībā uz algu reformu, slodžu auditu, tarifiem medicīnā. Mums ir ko atbildēt uz pārmetumiem, ka veselības ministre nav labi darījusi savu darbu," teica Pavļuts.

5

AP ir gatava diskutēt arī par citiem risinājumiem veselības finansējuma palielināšanai, piektdien žurnālistiem atzina Pavļuts.

"Situācija ir ļoti nopietna. Ja, pieņemot 2020. gada budžetu, kādam šķita, ka ar to visas problēmas ir atrisinātas, tad tas tā nav. Mediķu organizācijas plāno rīkot protestus, sabiedrības neapmierinātība aug. Šādā situācijā visām partijām ir jāmeklē risinājumi," teica Pavļuts.

Viņš atturējās komentēt AP taktiku savu priekšlikumu vispirms paust publiski, bet tikai pēc tam apspriesties ar koalīcijas partneriem.

"Veselības ministre saskaras ar nopietnu nozares darbinieku neapmierinātību, tāpēc risinājums ir jāpiedāvā. Iespējams, ir citi risinājumi, bet vēlamies par tiem runāt ar koalīciju," sacīja Pavļuts.

5

Neskatoties uz to, ka Ministru prezidents un FM neatbalsta budžeta deficīta palielināšanu, Pavļuts atzina, ka Latvija vēsturiski bijusi teicamniece Eiropas Savienības valstu vidū attiecībā uz fiskālo disciplīnu.

"Mūsu izpratnē ir iespējams palielināt budžeta deficītu, nekaitējot valsts interesēm. Bet pēc tam jāspriež par izmaiņām nodokļos, no kā nevarēsim izbēgt," uzsvēra Pavļuts.

Vaicāts, vai AP piekristu, ja palielinot budžeta deficītu, no 2020. gada tiktu palielināts PVN, Pavļuts sacīja, ka Māra Kučinska (ZZS) vadītās valdības lēmumu rezultātā valsts budžets ir sarucis par aptuveni 300 miljoniem eiro, uz ko norādījusi Fiskālās disciplīnas padome un Eiropas Komisija.

"Šajos apstākļos ir jāmeklē veidi, kā palielināt budžeta ieņēmumus," piebilda politiķis.

5

Atkārtoti taujāts, vai nodokļi būtu ceļami jau ar 2020. gadu, Pavļuts norādīja, ka koalīcija ir sākusi diskusiju par to, kā nākamgad vienoties par iespējamām izmaiņām budžeta ieņēmumos.

"Koalīcija šī gada vasarā vienojās, ka nodokļus šogad negroza. Bet skaidri saprotam, ka, lai finansētu valstij kritiskas nozares, ir jārunā par budžeta ieņēmumiem, un tam jānotiek no 2021. gada," sacīja Pavļuts.

Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) rosināja mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina, izriet no politiskā spēka paziņojuma masu medijiem.

Tomēr Finanšu ministrijā (FM) uzsvēra, ka, izvēloties pārkāpt Eiropas Savienības noteikto pieļaujamo deficīta līmeni, ir jārēķinās ar tālejošām un valsts budžetam dārgām sekām. 

FM aicina politikas veidotājus "ievērot vienkāršo patiesību, ka valsts budžeta izdevumi ir jāsamēro ar valsts budžeta ieņēmumiem".

5

Kā ziņots, Saeima 14. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020. gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.

Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020. gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Tagad vairāki pie frakcijām nepiederošie, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti izskatīšanai Saeimā iesnieguši lēmumprojektu par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība 28. novembrī nolēmusi rīkot vēl vienu protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020 .gada budžetu. Tikšot pieprasīta arī Viņķeles demisija.