Nākamgad vasarā pilnvaras beigsies pašreizējam ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, un likums patlaban paredz, ka par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura ne mazāk kā piecus gadus strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas (AT) tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā vai ne mazāk kā desmit gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā.

Tāpat likums paredz, ka ģenerālprokuroru pēc AT priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi, amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem.

Ņemot vērā minēto, aģentūra LETA aptaujāja daļu to amatpersonu, kas atbilst šīm prasībām. Tiesu apgabala prokuratūru, specializēto prokuratūru un Ģenerālprokuratūras struktūrvienību virsprokuroriem Aivaram Ostapko, Elitai Jurkjānei, Unai Brenčai, Krišjānim Rudzītim, Jurim Pēdam, Ramonai Bērziņai, Ingemāram Masaļskim, Armīnam Meisteram, Andrim Gusarovam, Ligitai Vehi, Dainim Mālmanim, Ivonnai Ašmanei, Arvīdam Kalniņam, Viktorijai Opincānei, Modrim Adleram, Alēnam Mickevičam, Gitai Biezumai, Vinetai Zvirbulei, Agnim Krastiņam, Ivaram Žubulim, un Antrai Sprudzānei tika uzdots jautājums par to, vai viņi apsvērtu iespēju kandidēt uz ģenerālprokurora amatu, ja AT priekšsēdētājs to piedāvātu. Tāpat amatpersonām tika lūgts nokomentēt, kādām īpašībām jāpiemīt nākamā ģenerālprokurora amata kandidātam.

Lielākā daļa minēto amatpersonu komentārus nesniedza, taču atsevišķi virsprokurori atbildēja.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers norādīja, ka viennozīmīgi neapsvērtu iespēju kandidēt. Viņaprāt, nākamajam ģenerālprokuroram jābūt pieredzei darbā prokuratūrā vai tiesā attiecīgi prokurora vai tiesneša amatā, pieredzei kolektīva vadīšanā, spējai komunicēt ar kolektīvu, uzklausīt dažādus viedokļus un būt izlēmīgam. Tāpat nākamajam ģenerālprokuroram jābūt spējai publiski paust savu viedokli par aktuāliem problēmjautājumiem, pārliecinoši skaidrot savu viedokli, turklāt arī prokuratūras vārdā.

Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko nekomentēja, vai apsvērtu iespēju kandidēt, taču piebilda, ka minētā amata kandidātam ir jābūt mūsdienīgam skatījumam uz prokuratūras attīstību nākotnē, progresīvam redzējumam prokurora funkciju efektivitātes un kvalitātes nodrošināšanā.

Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Andris Gusarovs iespēju kandidēt uz ģenerālprokurora amatu neapsverot.

Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas virsprokurors Krišjānis Rudzītis atbildēja, ka iespēju apsvērtu, bet nekandidētu, jo viņš uzskata, ka nav nepieciešamās pieredzes, lai ieņemtu šādu amatu. 

Rudzītis uzskata, ka ģenerālprokurora kandidātam jābūt ar nevainojamu reputāciju, godīgam un principiālam, taču ar šīm īpašībām vien nepietiek. Tā kā ģenerālprokurors vada valstiski svarīgu un salīdzinoši lielu iestādi, tad, viņaprāt, pašsaprotami jābūt cilvēkam gan ar augsti profesionālu izpratni par izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesu darbību, gan arī ar ilggadēju pieredzi kādas nozīmīgas iestādes vai struktūrvienības sekmīgā vadīšanā. Turklāt aizvien aktuālāka kļūst šāda līmeņa vadītāju spēja būt reprezentabliem ne vien Latvijā, bet arī ārvalstīs.

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Ivars Žubulis norādīja, ka patlaban kandidēšanas iespēju neapsverot. Savukārt Vidzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurore Ligita Vehi norādīja, ka neplānojot tik krasu karjeras kāpienu un kandidēšanas iespēju nepieņemtu, jo viņai patīk esošais darbs, kurā katru dienu apgūstot ko jaunu un pilnveidojot jau esošās prasmes.

Žubulis atzina, ka ģenerālprokurora amata kandidātam jābūt godīgam, taisnīgam, izlēmīgam, bet Vehi ieskatā šī krēsla pretendentam jāpiemīt nevainojamai reputācijai, neatkarībai, godīgam un taisnīgam, kā arī prasmēm vadīt iestādi un kolektīvu, nekad nezaudējot cilvēcīgumu.

Tāpat aģentūra LETA uzrunāja Māri Leju, kurš plašāk zināms kā vairāku skaļu korupcijas lietu prokurors. Pašreizējais Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors, Latvijas Prokuroru biedrības viceprezidents atzina, ka Latvijas tiesās un prokuratūrā ir kvalificēti speciālisti, kuri ir cienīgi ieņemt minēto amatu. Vai pretendentiem jānāk no prokuratūras vai tiesu aprindām, tas ir AT priekšsēdētāja izvēlē. 

Leja uzskata, ka ģenerālprokurora amata kandidātam labi jāpārzina prokuratūras darbības specifika visos līmeņos, jābūt autoritātei prokuroru vidū un ar labām organizatoriskām spējām. Tāpat šādam cilvēkam jāprot labi komunicēt ar masu saziņas līdzekļiem un jābūt "ar dzelzs nervu sistēmu." 

Pats Leja uz minēto amatu nevēlētos pretendēt. "Es neuzskatu, ka būtu piemērots kandidāts šim amatam, kaut vai tādēļ, ka man nav liela prakse liela kolektīva vadīšanā. Man vairāk patīk darbs pie konkrētu krimināllietu izmeklēšanas," uzsvēra Leja.

Uz Ģenerālprokurora amatu nevēlas kandidēt arī Latvijas apgabaltiesu priekšsēdētāji - Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja Inguna Preisa, Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere, Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone. Strauts gan norādīja, ka pirms pieciem gadiem šādu iespēju apsvērtu, bet tagad vairs nē. 

Apgabaltiesu priekšsēdētāji atzina, ka nākamajam ģenerālprokuroram jābūt augstam profesionālim, pie kura pēc padoma var vērsties jebkurš prokurors. Tāpat amatpersonai labi jāpārzina likumi, jābūt godīgam, cilvēcīgam, cienītam kolektīvā, kā arī pārliecinātam savos uzskatos un domās.

Latvijas lielākās apgabaltiesas priekšsēdētāja Vilsone norādīja, ka nākamā ģenerālprokurora amata kandidātiem galvenokārt nepieciešama profesionālā kompetence, mērķtiecība, drosme un godaprāts.

Neviens no Satversmes tiesas tiesnešiem komentārus nevēlējās sniegt. Tiesā aģentūrai LETA teica, ka Prokuratūras likumā ir noteikta ģenerālprokurora iecelšanas kārtība, kurā definētas gan kandidātu izvirzīšanas prasības, gan kritēriji, kuriem kandidātam ir jāatbilst, kā arī amatā apstiprināšanas kārtība.

Tie nav Satversmes tiesas kompetencē ietilpstošie jautājumi, tāpēc, respektējot šī procesa objektivitāti un neitralitāti, nebūtu korekti, ja tiesneši izteiktu savus komentārus par minētajiem jautājumiem, norādīja tiesā.

Jau ziņots, ka nākamgad vasarā beigsies pilnvaras pašreizējam ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram.

Patlaban likums paredz, ka ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās AT priekšsēdētājam savus ierosinājumus par amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, AT plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru.

Tikmēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) nesen ir iesniedzis Tieslietu padomes priekšsēdētājam, AT priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam vairākus priekšlikumus ģenerālprokurora amata kandidātu atlases procesa pilnveidei.

Viņa priekšlikums izmaiņām Prokuratūras likumā paredz, ka pretendents savu kandidatūru piesaka personīgi bez starpniekiem. Savukārt Tieslietu padome izveido pretendentu vērtēšanas komisiju un nosaka vienotus kritērijus. Tad komisija novērtē visus pretendentus un virza tos izskatīšanai Tieslietu padomē. Pēc tam padome piemērotāko kandidātu virza uz Saeimu apstiprināšanai amatā.