Zinātnieki tikai tagad sāk saprast vissīkstākos Zemes radījumus - "ūdens lācīšus"

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Gauskājis
Gauskājis Foto: AFP / Scanpix / Sinclair Stammers

Zinātnieki tikai tagad sāk saprast gauskājus. Mikroskopiskie "ūdens lācīši" var izdzīvot verdošā ūdenī, kosmosā un ārkārtējā radiācijā, vēsta medijs "Business Insider".

Šis jocīgais mazais radījums var izdzīvot verdoši karstā ūdenī, kosmosā un gadu desmitus bez ēdiena vai ūdens. To sauc par "gauskāji" jeb "ūdens lācīti". Tas ir tikai viens no daudzajiem ūdens bezmugurkaulniekiem uz planētas, taču atšķirībā no jebkuras citas dzīvības formas, zinātnieki par šo ir sajūsmā un nebeidz izpētīt tā īpašības.

Gauskājis ir mazāks par milimetru, to var atrast gandrīz jebkur. Tā izturības noslēpums ir process, ko sauc par "kriptobiozi" jeb ekstremālā anabiozes stāvoklis, kad dzīvība atrodas gaidstāves režīmā un vielmaiņas procesi samazinās līdz 0,01% no parastā apjoma. Tādā stāvoklī gauskāji var pavadīt pat desmitiem gadu.

Astronauti nedēļām ilgi "ūdens lācīšus" kosmosā atstāja neaizsargātus. Radiācija un skābekļa trūkums tos nevarēja nogalināt. Gauskāji var arī izdzīvot ārkārtēju spiedienu. Zinātnieki ir arī atraduši šos radījumus iesalušus ledū 30 gadus. Kad ledus izkusis, gauskāji sākuši peldēt apkārt.

Gauskāji var arī eksistēt temperatūrā no mīnus 200 līdz plus 150 grādiem pēc Celsija skalas, kā arī pārciest kosmosa radiāciju un vakuumu. Viņu radiācijas slieksnis ir 1000 reizes lielāks nekā cilvēkiem. Pētnieki pat izmanto "ūdens lācīšu" olbaltumvielas, lai palīdzētu cilvēkiem izturēt lielāku rentgena starojumu.

Gauskāji ir izdzīvojuši visas četras masu izmiršanas. Zinātnieki saka, ka viņi izdzīvos vēl daudz ilgāk - ap četriem miljardiem gadu. Lūk, pat sīkstākajai radībai uz Zemes ir savas robežas!

Portāls "Apollo" jau vēstīja, ka Izraēlas kosmosa zonde "Beresheet", kas 11. aprīlī pēc neveiksmīga mēģinājuma nosēsties uz Mēness ietriecās tā virsmā, uz Zemes mākslīgā pavadoņa, iespējams, atstāja tūkstošiem izmisušu gauskāju.

"Beresheet" bija bezpilota kosmosa zonde, tomēr uz tās atradās "astronauti" - cilvēka DNS paraugi, 30 miljoni digitalizētu lappušu informācijas par cilvēku sabiedrību un kultūru, kā arī tūkstošiem gauskāju jeb tardigrādu.

Diemžēl nav zināms, vai plašais arhīvs un gauskāji izdzīvoja zondes avārijā.

Gauskāji un cilvēka DNS paraugi misijā tika iekļauti pēdējie, vien dažas nedēļas pirms zonde 21. februārī tika palaista. DNS paraugi un gauskāji atradās gan sveķu slānī, ar ko bija aizzīmogota digitālā informācija, gan uz lipīgās lentes, kas saturēja arhīvu vietā.

Gauskāji var izdzīvot apstākļos, kādos neviena cita dzīvā radība nespētu pastāvēt.

Citiem vārdiem, šīs būtnes teorētiski varētu izdzīvot zondes avārijā uz Mēness, tāpēc pastāv liela iespēja, ka uz Mēness tagad ir dzīvība.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu