Desmitgadēm ilgi katoļu priesteri seksuāli izmantoja Kalifornijas skolu audzēkņus. Baznīca vainīgos nevis sodīja, bet aizsargāja, savukārt upuri tika apklusināti, izmeklēšanā atklājusi ASV raidorganizācija CNN.

Divi zēni, kas piedzima ļoti reliģiskās ģimenēs, tika nosūtīti uz katoļu skolu, un abus izmantoja mācītāji un skolotāji, kuriem vajadzēja viņus pasargāt.

Džordžs Steins un Džoijs Pišitelli uzauga ar desmit gadu starpību, tomēr viņus vieno vardarbība, ko abi izcieta no katoļu ordeņa - saleziāņu - mācītājiem un brāļiem. Tas bija dibināts, lai aizsargātu un palīdzētu ievainojamiem bērniem.

Vīriešu pieredze atklāj vardarbības un slēpšanas modeli, kas ilga vairāk nekā pusgadsimtu.

Gadu ilgajā saleziāņu izmeklēšanā CNN atklāja, ka vairākas desmitgades ordeņa mācītājus un brāļus, kas bija izmantojuši bērnus, atkārtoti aizsargāja un pārcēla no skolas uz skolu, nedomājot par viņu upuriem, uz kuriem tika izdarīts spiediens un draudēts, lai viņi neziņo par notikušo.

Vairākos gadījumos saleziāņu līderi ļaunprātīgās izmantošanas lietas slēpa no varasiestādēm un pat citiem Katoļu baznīcas atzariem.

Varmāku grupa

Steins bija vecākais no astoņiem bērniem. Viņš bija pārliecināts, ka viņa aicinājums ir kļūt par mācītāju.

1958. gadā 13 gadus vecais Steins, kad uzsāka mācības Jāņa Bosko koledžā, ko vēlāk pārdēvēja par Salēziāņu vidusskolu, Ričmondā, Kalifornijas štatā ASV. Tur zēns satika brāli Bernardu Dabenu.

"Mums bija ļoti stingra rutīna," atminējās nu Sietlā dzīvojošais Steins, kurš jau tuvojas 80 gadu vecumam.

Visu regulējusi zvana zvanīšana. "Kad nozvanēja zvans, tu gāji uz stundām, gāji uz mācību zāli, gāji pavadīt brīvo laiku, gāji uz ēdnīcu paēst. Un tika iedalīti darbi, lai palīdzētu uzturēt skolu kārtībā."

Kādā dienā otrajā mācību gadā 15 gadus vecajam Steinam Dabens lika doties uz noteiktu vietu un gaidīt, kad tiks norīkots darbs.

"Kad es tur nonācu, mani pārņēma nedaudz savāda sajūta, jo tur neviens nebija un droši vien nebija darāmo darbu," stāstīja Steins.

"Pēc brīža viņš atnāca... un būtībā viņš mani apskāva un noskūpstīja, un tas bija nepiedienīgi, un es to itin nemaz negaidīju."

Steins par notikušo paziņoja saleziāņu provinciālim (tituls, kas aptuveni līdzīgs arhibīskapam) tēvam Alfredam Kogliandro, kad viņš bija ieradies kārtējā vizītē skolā. "Es sacīju: "Tas ar mani notika, un es gribu, lai tas beidzas"."

Steins pastāstīja, ka drīz pēc tam Dabens pametis skolu. Zēns vienkārši bijis priecīgs, ka ļaunprātīgā izmantošana ir beigusies.

Patriks Vols, bijušais mācītājs, kurš savu dzīvi veltījis, lai palīdzētu baznīcas locekļu vardarbības upuriem, sacīja, ka bieži sastopoties ar šādiem gadījumiem. Vols ir vadošais pētnieks un konsultants advokātu firmai un ir strādājis pie vairāk nekā 200 izmantošanas lietām.

"Mums katru nedēļu ir lietas, kurās viņi vienkārši tiek pārcelti - ģeogrāfiski pārcelti uz citu vietu un ievietoti draudzēs, nevienam nesakot, ne vietējās varas pārstāvjiem, ne reizēm draudzei un pat ne diecēzei," pastāstīja Vols.

Taču pēc ordinācijas, Dabens - nu jau tēvs Dabens - atgriezās skolā.

Varmāku grupa skolā darbojās desmitgadēm ilgi, arī laikā, kad Dabens bija direktors 1970. gados.

CNN ir centies sazināties ar Saleziāņu ordeņa Rietumu provinces provinciāli.

"Es gribu tevi vērot"

Džoijs Pišitelli bija skolā 1972. otrajā gadā, kad Dabens atgriezās kā direktors. Varmāku vidū bija skolas direktora vietnieks tēvs Stīvens Vīlans, kurš drīz sāka mest acis uz Pišitelli.

"Es biju punduris," atcerējās Pišitelli. "Es svēru varbūt 80 mārciņas (36,3 kilogrami), kad sāku mācības vidusskolā. Es biju mazākais cilvēks skolā, un ar mani gandrīz nekavējoties sāka draudzēties direktora vietnieks."

Pišitelli stāstīja, ka viņa nedienas sākās, kad Vīlans viņu ielūdza uz Saleziāņu Zēnu klubu, kas atradās skolas teritorijā.

"Mēs grasījāmies spēlēt biljardu, un viņš apsēdās uz sola un sacīja, lai sāku. Es piekritu un izsitu bumbiņu. Un es pagriezos un sacīju: "Tava kārta."

Un viņš sēdēja un masturbēja. Es atceros, ka paliku sarkans, es sāku svīst. Mati uz mana kakla saslējās stāvus, un es vienkārši tur stāvēju sastindzis - es nezināju, ko darīt.

Viņš sacīja: "Turpini spēlēt, es gribu tevi vērot." Es pagriezos un pamanīju, ka mūs vēro Brāļu kluba vadītājs brālis Sals [Billante]," stāstīja vīrietis. "Viņš neko nedarīja."

Pats Salvatore Billante vēlāk tika notiesāts par bērnu ļaunprātīgu izmantošanu. No piespriestajiem astoņiem gadiem viņš cietumā pavadīja četrus, kā arī tika reģistrēts kā dzimumnoziedznieks. 2002. gadā viņš tika apsūdzēts lietā par 181 bērna ļaunprātīgu izmantošanu laikā no 1972. līdz 1978. gadam. Viņš atstāja saleziāņus un nomira 2016. gadā.

Mēnešiem ejot, Vīlana vardarbība kļuva ļaunāka.

"Vienu dienu viņš mani iedzina stūrī uz kāpnēm un sāka uzmākties," stāstīja Pišitelli.

"Viņš mani ievilka istabā un uzbruka, un mani izvaroja. Es zaudēju samaņu, kad tas notika."

Pišitelli neatceras, kā pēc uzbrukuma nonāca mājās. "Bet, kad es atgriezos mājās, manā apakšveļā bija asinis, tāpēc es izgāju pagalmā un aptinu asiņaino apakšveļu ap akmeni un iemetu to laukā pāri žogam, lai atbrīvotos no pierādījumiem."

Lai tiktu pāri vardarbībai, Pišitelli zīmēja uzskatāmus zīmējumus, kurās attēlotas viņa pārciestās šausmas. Vienā no tiem rakstīts: "Apmuļķosim Dievu/ Viens, divi, trīs/ Es ienīstu skolotājus/ Viņi ienīst mani/ Dzīvosim ellē/ Viens, divi, trīs/ Skolotājs grib mani beigtu/ Tāpēc, Dievs, i****z mani."

Draudi, uzbrukumi un bojājumu novēršana

Pēc tam, kad Pišitelli skolas padomniekam pastāstīja par notikušo, viņam draudējis skolas direktors.

"Man sacīja, ka mani izmetīs no skolas un manu mammu atlaidīs no skolas kafejnīcas, jo man ir liela mute" atcerējās vīrietis. "Es viņam lūdzos to nedarīt, un es atvainojos, un sacīju, ka par to nekad vairs nerunāšu."

Pišitelli atceras, ka Dabens nesavaldīgi runājis un bļāvis uz viņu. "Viņš bija zili melns.

Viņš sacīja: "Neviens neticēs tavam vārdam pret mācītāja," kas mani satrauca, jo to pašu bija teicis Vīlans."

Pišitelli fiziski uzbrucis arī kāds cits saleziāņu mācītājs, kas skolā strādāja par skolotāju.

"Viņš mani iedzina stūrī otrajā stāvā pie ģeometrijas klases, gaitenis bija tukšs. Viņš sacīja: "Stāvi mani priekšā. Es gribu ar tevi parunāt... noliec rokas gar sāniem un skaties man acīs."

Kamēr es viņu skatījos, domādams, ko viņš grib, viņš man ar visu spēku ar celi iespēra pa kājstarpi. Es nokritu. Es vienkārši gulēju uz grīdas. Es nevarēju pat paelpot," atcerējās vīrietis. "Man likās, ka būs jābrauc uz slimnīcu. Es nevarēju pakustēties. Tas bija tik traki. Un kamēr es gulēju, viņš sacīja man: "Tev ir liela mute. Es tevi negribu šeit augšā vairs redzēt."."

Mācītājs joprojām strādā saleziāņu ordenī. Pret viņu nekad nav celtas apsūdzības.

Pišitelli skolu absolvēja 1973. gadā un par savas dzīves misiju ir izvēlējies nogādāt tiesas priekšā saleziāņus par vardarbību, ko viņam nācās izciest bērnībā.

2006. gadā viņš uzvarēja civiltiesā un saņēma 600 000 dolāru (541 000 eiro) kompensāciju. Tomēr uzvara prāvā nekompensē seksuālajā un fiziskajā vardarbībā zaudēto bērnību.

Pišitelli nebija saņēmis atvainošanos pirms ar ordeni izmeklēšanas laikā sazinājās CNN.

"Viņi zina, ka kāds izmeklē viņu uzvedību, un veic bojājumu novēršanu," viņš sacīja. "Viņi nav man atvainojušies, kopš viņus iesūdzēju 2003. gadā. Viņi turpināja mani saukt par meli ilgi pēc tam, kad uzvarēju tiesā 2006. gadā. Tad sekoja mākslīga, sekla atvainošanās."

Lūdzas par mācītāju

Dabens kāpa pa karjeras kāpnēm un kļuva par Saleziāņu vidusskolas direktoru, Jāņa Bosko Tehniskā institūta Rouzmīdā direktoru, kā arī bija Losandželosas izglītības Arhidiocēzes Valdē.

Taču 2000. gada novembrī tolaik 63 gadus vecais mācītājs un skolotājs tika pieķerts mašīnā ar atpogātām biksēm 17 gadus veca zēna klātbūtnē.

Tā laika Saleziāņu ordeņa Rietumu provinces provinciālis tēvs Niks Reina vietējai saleziāņu kopienai rakstīja, ka viņš ir "samulsis un sarūgtināts" par apsūdzībām, un brīdināja: "Mēs vēl nezinām visus faktus."

"Ja tiks atklāts, ka apsūdzībām ir pamats, tad mēs būsim patiesi lielu atvainošanos parādā visiem, kas iesaistīti šajā situācijā." Taču Reina izbrīnīja ne vienu vien, aicinot aizlūgt ne tikai par upuri, bet arī par mācītāju.

"Es jūs aicinu man pievienoties lūgšanās par jauno cilvēku, kas iesaistīts šajā incidentā, un ģimenes locekļiem," viņš rakstīja. "Es arī lūdzu jūsu lūgšanas par tēvu Dabenu un visiem saleziāņu brāļiem un mācītājiem, kas kalpo Sanfrancisko provincē."

Vietējam laikrakstam Reina sacīja: "Tā ir slikta pieredze viņam [Dabenam] - viņš ir sagrauts."

Vols, kurš ir izmeklējis simtiem seksuālās vardarbības lietu, kurās iesaistīta Katoļu baznīca, uzskata, ka uz āru vērsta līdzjūtība mācītājam, nevis upurim ir izplatīta visos reliģiskajos ordeņos.

"Šī ir seksualizēta celibāta sistēma," viņš sacīja CNN.

"Kad ir seksuālizēta celibāta sistēma, ir cilvēki, kas neziņos cits citam. Un ir sistēma, kurā bērni tiek zemāk vērtēti nekā mācītājs vai reliģiskās organizācijas biedrs. Tādēļ, ja viņi pastrādā noziegumu, skatās uz citu pusi."

Pēc tam, kad Dabens atzinās, ka centies uzmākties nepilngadīgajam mašīnā, viņam piesprieda nosacītu sodu. Reina viņu norīkoja darbā par arhīvistu saleziāņu galvenajā mītnē Sanfrancisko, kur viņš strādāja līdz savai nāvei 2010. gadā. No ordeņa viņš netika izslēgts.

Atšķirībā no Pišitelli Steins ar saleziāņiem netikās tiesā. Taču 2002. gadā pēc tam, kad "Boston Globe" atmaskoja seksuālo vardarbību Katoļu baznīcā, viņš paskatījās acīs savām sajūtām par to, kas ar viņu noticis.

"Mēs atpūtāmies mana bērna skolā, un mēs bijām maza puišu grupa, kas dalījās ar to, kas mēs esam - garīgā ziņā - savā dzīvē. Es gaidīju līdz pašām beigām... tad es vienkārši tā kā izvirdu, un es vienkārši izmurmināju:

"Mani izmantoja."

Tā bija pirmā reize, kad biju to pateicis skaļi un it kā to atzinis sev, saprotiet, tajā cilvēku grupā. Tas man bija diezgan liels šoks... saprast - tas ir bijis tik ilgi."

Pēc šī izrāviena viņš nolēma atvērties ģimenei. Viņa brālis, saleziāņu mācītājs, ziņas neuztvēra labi.

"Daudzu gadus viņš man to pārmeta, ka es nebiju viņam to pastāstījis, kad viņš iesaistījās kopienā," pastāstīja Steins.

Tajā pašā gadā Steins sazinājās ar provinciāli - Reinu - lai meklētu palīdzību saistībā ar vardarbību, ko viņš cietis no Dabena rokas. Viņam tika piedāvāta psiholoģiskā konsultēšana, ko viņš pieņēma, vīrietis atminējās it kā starp citu.

Pēc apsūdzībām vardarbībā - apbalvojums

Tas, ko Steins nezināja, bija, ka tolaik arī pats Reina bija apsūdzēts vardarbībā.

Viņš bija matemātikas skolotājs un mācītājs, kurš bija ieņēmis arī Saleziāņu vidusskolas prezidenta amatu.

2013. gada relīzē par godu viņa aiziešanai no amata Reina tika slavināts kā "lielisks skolotājs un garīgais padomdevējs", kurš bija bijis atzīts par skolas Gada izglītotāju.

Tomēr CNN izmeklēšanā atklājies, ka slavas vārdu publicēšanas laikā Saleziāņu ordenis vairāk nekā 10 gadus zinājis, ka 72 gadus vecais Reina pats ir apsūdzēts vardarbībā.

Apsūdzība par bērnu ļaunprātīgu izmantošanu stiepās līdz pat 1975. gadam - pirms Reina tika ordinēts. Saleziāņiem par to paziņoja 2002. gadā. Saleziāņu 2018. gadā publicētā paziņojumā ordenis tos atzina par "ticamiem", bet neatcēla priesteri ne no amata, ne draudzes. Par apsūdzībām nav bijusi kriminālizmeklēšana.

Reina komentārus CNN nesniedza.

Un tikai gadu pirms Gada izglītotāja balvas saņemšanas saleziāņi saņēma otro ticamo apsūdzību ļaunprātīgā izmantošanā par Reinu - šoreiz iekļaujot ziņojumu par "pieaugušo nepiedienīgu uzvedību".

Kāds vīrietis baznīcai pastāstīja, ka 2000. gadā Reina "veicis nepiedienīgu uzmākšanos, kad viņš bijis pieaudzis." Ordenis sacīja, ka pēc apsūdzībām nav rīkojies, "jo incidentā nebija iesaistīts mazgadīgais".

Tā vietā Reina palika amatā un vēlāk tika norīkots darbā citā skolā - Bīskapa Moras Saleziāņu vidusskolā Losandželosā. Viņš tika atbrīvots no amata tikai 2018. gadā, kad abas apsūdzības sasniedza Losandželosas Arhidiecēzi. Saleziāņi no tās gandrīz 20 gadus bija slēpuši kritiski svarīgu informāciju.

"Saleziāņi klusē"

CNN noskaidrojis, ka Katoļu baznīcas hierarhija ļāvusi Saleziāņiem un citiem reliģiskajiem ordeņiem pašiem sevi uzraudzīt jautājumos, kas skar bērnu ļaunprātīgu izmantošanu, ar niecīgu atbildību no ārpuses.

"Citas reliģiskās institūcijas izziņo sarakstus ar ticamajām apsūdzībām, viņi pasaka, kuri viņi ir, kad viņi par tām zināja, kur viņi strādāja, visu pārējo," sacīja Vols.

"Sileziāņi klusē. Viņi ir atteikušies atklāt jebko, ja vien nav tiesas ordera vai varasiestādes viņiem piespiež kaut ko izdarīt. Kāpēc viņi gaida, lai izdarītu pašu minimumu?"

Saleziāņi atteica CNN aicinājumiem uz interviju, bet, reaģējot uz izmeklēšanu, Saleziāņu ordeņa Rietumu provinces provinciālis tēvs Teds Montemeijors izplatīja paziņojumu organizācijas mājaslapā, kurā sacīts: "Mēs nosodām seksuālu varmācību un esam apņēmušies nodrošināt un veicināt bērnu labklājību.

Mēs zinām, ka pagātnē notikusi šausmīga varmācība. Mēs izsakām visneviltotāko atvainošanos visiem upuriem un viņu ģimenēm, kurus iespaidojusi jebkura Saleziāņu ordeņa dalībnieka varmācība.

Mēs ļaunprātīgu izmantošanu uztveram ļoti nopietni, un pēdējās desmitgades laikā spēkā stājušās vadlīnijas un procedūras, kas paredzētas, lai labāk novērstu un reaģētu uz vardarbību pret bērniem."

Vēl viens murgs

Par spīti izskanējušām apsūdzībām ne Reina, ne Vīlans nav izslēgti no Saleziāņu ordeņa. Reina joprojām dzīvo Sanfrancisko "ar ierobežojumiem", savukārt Vīlans Dzīvo Jāņa Bosko Muižā Bērklijā, Kalifornijas štatā, arī "ar ierobežojumiem".

Saleziāņu ordeņa Rietumu provinces runasvīrs apgalvoja, ka šie ierobežojumi liedz jebkādu kontaktu ar mazgadīgajiem, jebkādu iesaisti publiskajās draudzēs un pārvietoties nakts laikā bez uzraudzības.

CNN izmeklēšanas laikā atklāja Steinam, ka arī Reina apsūdzēts varmācībā. "Mani pārsteidz, ka Niks ir jaunāks nekā es esmu un ka tas ir nākamajā paaudzē," atbildēja Steins.

"Tie, kuri būtu bijuši klāt, lai darītu pāri vai veicinātu [šādu uzvedību], vai uzmāktos skolā, lielākoties ir miruši. Bet, ka tas joprojām pastāv kopienā, ir... sarūgtinoši."

Pišitelli ziņas par Reinam izteiktajām apsūdzībām bija vēl lielāks trieciens, jo viņš bija mācītājs Pišitelli kāzās 1979. gadā.

"Tas, ko man šis nozīme, ir, ka tas mani vēl vairāk vajās, jo bildēs ar manu sievu un mani pie altāra precoties ir bildes ar vēl vienu Saleziāņu bērnu seksuālo varmāku," Pišitelli rakstīja vēstulē Montemeijoram.

Par spīti apsūdzībām un ordeņa rīcībai, lai viņu atceltu no amata, Reina nekad nav notiesāts par bērnu ļaunprātīgu izmantošanu. Taču Pišitelli apsūdzības joprojām sāp.

"Tagad man tas jāpievieno murgiem, ko man radījuši Saleziāņi."