Pk 30.10.2020.

Valdības veidošanās, korupcija, RD shēmas un Lembergs - "Nekā Personīga" gada apskats

Daži no šī gada apspriestākajiem cilvēkiem.

FOTO: Apollo.lv kolāža

Šajā gadā patiesi ir gājis raibi - dažbrīd aktuālas bijušas nedienas banku sektorā, citkārt jautājumus raisījušas dažādu politiķu ambīcijas un retorika, un kā vienmēr - aktuāls bija jautājums par korupciju. Par gada nozīmīgākajiem notikumiem vēsta raidījums "Nekā Personīga".

Tukši solījumi un "savējo bīdīšana" ietekmīgos amatos

Aizvadāmais gads sākās ar neziņu. Jau trešo mēnesi ievēlētās partijas nespēja izveidot valdību. Tas atsaucās uz visiem valsts iedzīvotājiem - 2019. gadu politiskā haosa dēļ bijām spiesti nodzīvot ar tehnisko budžetu. Tagad ar laika distanci vēl tiešāk varam novērtēt gan Saeimā ievēlēto partiju politisku bezatbldību un tā brīža Valsts prezidenta nespēju vadīt politiskos procesus valstī, vēsta raidījums.

Gada sākumā tā vietā, lai pēc iespējas ātrāk partijām palīdzētu izveidot valdību, Raimonds Vējonis aizbrauca atvaļinājumā uz Kubu. Un tikai 23. janvārī - 109 dienā pēc vēlēšanām Saeima nobalso par Krišjāņa Kariņa valdību

Premjeram Krišjānim Kariņam šis gads aizgājis nemitīgi žonglējot - starp bezkompromisa tiesiskumu, nacionālu ģimeniskumu, liberālu atvērtību un politikā jaunienācēju milzu vēlmi no teikšanas un ietekmes atstatīt vecos un amatos iebīdīt savējos. Jau janvārī, stājoties amatā, šķita, ka būs vajadzīga liela pacietība un veiksme šādu koalīciju saturēt kopā. 

Ja izmanto paša Kariņa iemīļoto stilu politikas procesus salīdzināt ar notiekošo ģimenē, tad šī valdība ir kā kašķīga daudzbērnu saime. Tās vecākiem jāspēj izdabāt pēc iespējas visu vajadzībām, nevienu neapdalot. Dumpīgākajiem pusaudžiem izdodas aiz vecāku muguras pa kluso sastrādāt tādas lietas, par ko ģimenes galva spēj tikai smagi nopūsties un dzīvot tālāk. Paša Kariņa partijai pat nepietiek balsu, lai nepaklausīgajiem piedraudētu ar Ministru kabineta gāšanu.

Pirms vēlēšanām KPV LV kandidāti vēlētājiem monologu uzrunās soctīklos solīja sakaut neliešus, nogalināt ļauno pūķi un uzjāt stikla kalnā. Ralfs Nemiro 2018. gada vasarā "Facebook" vēstīja - "Mūsu partijas galvenais priekšnosacījums ir, ka mēs sākam paši ar sevi!"

1

Lozungu - sākt pašiem ar sev,i Nemiro ņēma tieši. Jaunais ministrs, kurš 12 gadus strādājis par juristu advokāta Pāvela Rebenoka birojā, īsi pirms Jāņiem savu agrāko darba devēju tagadējo padomnieku bez konkursa ierotēja "Latvenergo" padomē par priekšsēdētāju. Pēc Kariņa teiktā - nepārdomāti un sasteigti. Pēc Jāņiem Rebenoka vadītā padome tik pat strauji atkāpās. Nemiro tā arī nepubliskoja ziņojumu, kurā pamatotu vecās padomes atlaišanas iemeslus. 

Premjers ministra demisiju neprasīja. Novembrī Rebenoka mēģinājumam sekoja otrais cēliens - viņš startēja Latvenergo padomes locekļu  konkursā. Nolikumam atbilda, jo vienam no pretendentiem bija jābūt ar jurista diplomu. Un tomēr - Olainfarm lietā iesaistītais advokāts Rebenoks neatbilda citam kritērijam, proti, prasībai pēc nevainojamas reputācijas.

Rudenī Rīgā ieradās jebkad augstākā līmeņa delegācija no Indijas. Nemiro premjeram aiz muguras gribēja atjaunot Šlesera laiku shēmu - tirgot uzturēšanās atļaujas. Un Indijā tam esot atrastas dzirdīgas ausis. Lai šo plānu saskaņotu ar Indijas biznesa delegācijas vadītāju, Nemiro gribēja viņu vēlreiz satikt Lielbritānijā. Bet premjers ministru komandējumā nepalaida. 

Amatu pārbīdēm KPV LV ministram laiks atradās, bet pašu kritizētā OIK likvidēšanai nē. Lai arī solījumu sarakstā pirms vēlēšanām partijai tas bija viens no pašiem degošākajiem. Tā vietā partija neaizmirsa par saviem atbalstītājiem pirms vēlēšanām. 

Pretēji ekspertu lemtajam Labklājības ministrija piešķīra sociālā uzņēmuma statusu ūdens ražotājam "Memory water", kas jau saņēma sodu par neatļautu KPV LV reklamēšanu pirms vēlēšanām. Jaunais statuss firmai ļauj pretendēt uz sociālajiem uzņēmumiem paredzētajiem grantiem. Šis ir pirmais gadījums, kad eksperti atteikuši statusa piešķiršanu, bet labklājības ministre to iedevusi.

Pēc "Nekā Personīga" sižeta partija strauji no uzņēmuma norobežojās. Ministrija solīja, ka mainīs firmu vērtēšanas kritērijus. Bet maģiskā ūdens ražotājs sociālā uzņēmuma statusu saglabāja.

Kariņam aiz muguras rosījās arī finanšu ministrs Jānis Reirs. Akciju sabiedrības "Augstspriegumu tīkls" padomē bez konkursa iecēla savu juridisko jautājumu palīdzi Karīnu Ploku iepriekšējā uzvārdā Kornu. Lēmuma pieņemšanas dienā Finanšu Ministrija par to publiski nerunāja. Premjers faktu uzzināja novēloti un atkal bija nepatīkami pārsteigts. Pēc asas sarunas ar partijas biedru Reiru pieprasīts amatam neatbilstošo padomnieci atsaukt. 

Sociālā taisnīguma un bezkompromisa tiesiskuma cīnītāji paši jau pirmajos mēnešos trāpīja zem izmeklējošo iestāžu lupas. Juri Jurašu 31. janvārī Saeimas deputāta krēslā nomainīja kartona makets. 73 deputāti nobalsoja par viņa izdošanu tiesāšanai. Jurašam inkriminē valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu. Viņš atklājis, ka saņēmis kukuļa piedāvājumu, lai bijušā Latvijas dzelzceļa vadītāja Uģa Magoņa lietā kukuli pārveidotu par  tirgošanos ar ietekmi. 

JKP atlaižamo saraksts bijis dienaskārtībā jau brīdī, kad valdību centās veidot Jānis Bordāns. Arī tieslietu ministra krēslā viņš mēģināja nošūpot Ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeijeru. Neveiksmīgi. Neoficiālajā atlaižamo listē iekļautais Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Valsts Policijas priekšnieks arī amatu saglabāja. Tā pat kā Izglītības ministres atlaistais un ar tiesas lēmumu amatā atjaunotais Latvijas universitātes rektors. 

Jūnijā Jurašam sekoja Saeimas svarīgās un ietekmīgās Budžeta komisijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs no KPVLV. Viņš iesaistīts šaubīgu līgumu un atalgojuma saņemšanā no atkritumu biznesmeņa Viestura Tamuža. Kas izskatījās pēc neatļautas naudas došanas partijai pirms vēlēšanām. Kā minējis lietas prokurors - apsūdzības pārējiem lietas dalībniekiem esot tikai laika jautājums. Tomēr prokuratūra pagaidām nav prasījusi Saeimas atļauju Artusa Kaimiņa izdošanai.

Bet Zakatistovs ne tikai turpina turēt kopā partiju. Tiesāšanai izdotais politiķis joprojām ir Finanšu ministra Jāņa Reira parlamentārais sekretārs. Bet viens no KPV LV agrākajiem vilcējiem, premjera un vēlāk arī iekšlietu ministra kandidāts Aldis Gobzems saskatījis politisko tuvību ar no Saskaņas izslēgto Jūliju Stepaņenko. 

Solījums dibināt jaunu partiju, piesaistot agrākos patriotiski noskaņotos virsniekus, arī šķiet pačibējis. Tāpat kā sazobe ar agrāko Gobzema publisko ruporu Kaimiņu. 

Šogad uzzinājām par neticami veiksmīgu darījumu, kas bija padevies kādai biedrībai. "Latvijas nacionālo vērtību fondu" pagājušā gada martā ar partneri dibināja Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis Patriks Grīva un tai vēlāk pievienojās arī tagadējais NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš. Drīz pēc biedrības dibināšanas tā tika pie iespējas Vides par emigrantu atgriešanos Latvijā. 

Solītie plašie forumi bija tikai nelielas apaļā galda diskusijas. Biedrības pārstāvji neticamo veiksmi tikt pie biedrības pārstāvja Ivara Āboliņa partijas biedra Kaspara Gerharda vadītās VARAM naudas skaidroja ar ģeniālo ideju un savām rūpēm par Latviju.

Maksājumi no VARAM – 50 tūkstoši eiro - bijuši vienīgie biedrības ienākumi. Piecu diskusiju organizēšanas tehniskās izmaksas bija 12 tūkstoši eiro. Pārējais tērēts darbinieku algām, komandējumiem, un vēl deviņi tūkstoši palikuši pāri.

Divpadsmit tukšu solījumu koalīcija. Tā par Kariņa valdību un Mūrnieces Saeimu varētu teikt ne tikai mediķi, kuri visskaļāk sašuta par likumā ierakstītiem, bet neizpildītiem solījumiem dot papildus naudu. Tukšo solījumu kopsumma ir 700 miljoni eiro. Aiznākamgad - aptuveni miljards eiro. Autoceļiem, lauksaimniekiem, zinātnei, augstskolām, sportam, medijiem un citām nozarēm.

Gada nogalē Valsts Prezidents pieprasīja Saeimai tukšos solījumus no likumiem izņemt. Deputāti ar rīcību nesteidzās. Tā vietā partijas izlēma, ka jāuzlabo pašu finanšu situācija. Un jau no 2020.gada tām no budžeta jāizmaksā vairāk nekā 5 miljoni eiro. 

Tikmēr no ietekmīgās Saeimas Budžeta komisijas vadītāja Bondara kā agrākā bankrotējušās  Krājbankas valdes locekļa kopā ar citiem bankas vadītājiem Apgabaltiesa ļāva par labu bankas likvidatoram piedzīt 15 miljonus. Lieta pirms Jāņiem tika pārsūdzēta Augstākajā tiesā. Savukārt Bondars no Finanšu ministrijas saņēma ordeni. Par nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas attīstībā.

Finanšu nozares tīrīšanas nedienas

Pēc 18 gadiem Latvijas Bankas prezidenta amatā vakar beidzās Ilmāra Rimšēviča pilnvaru termiņš. Amatā oficiāli stājies Mārtiņš Kazāks. Līdz ar to pusotra gada laikā pie jauniem vadītājiem tikušas visas finanšu nozari uzraugošās iestādes. Tiesa, kurai būtu jālemj, vai Rimšēvičam izvirzītās apsūdzības kukuļņemšanā un naudas atmazgāšanā, ir pamatotas, tagad vismaz uz vairākiem mēnešiem apturēta. Tas darīts, lai noskaidrotu Eiropas Savienības tiesas viedokli par nu jau bijušā Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa Rimšēviča imunitāti. Pelēkā saraksta draudi bijuši iedarbīgi un nav bijuši saudzīgi ne pret līdzšinējiem atbildīgajiem par banku nozari, ne pašām komercbankām. Vai ar izdarīto pietiks, lai Latviju neiekļautu bēdīgi slavenajā pelēkajā sarakstā, būs zināms nākamā gada februārī.

Šogad Latvijai bija jāpierāda, ka naudas atmazgāšanas bizness te ir beidzies un finanšu nozare pāršķīrusi jaunu lapu. Pretējā gadījumā draud banku sistēmas izolēšana no starptautiskajiem tirgiem. Stingrākām prasībām bija upuri. Banku skaits turpināja samazināties, bet finanšu uzraugi tika pie jauniem vadītājiem.

Ilmārs Rimšēvičs gada sākumā šķita Latvijas finanšu nozares vēsture. Kriminālprocesā par kukuļņemšanu viņam bija aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus. Bija tikai jāsagaida, kad oficiāli beigsies viņa termiņš amatā. Situāciju mainīja Eiropas Savienības tiesa. Tā kā Latvijas bankas vadītājs ir arī Eiropas Centrālās bankas padomē, tiesa prasīja Latvijai iesniegt pierādījumus tam, ka aizdomas par korupciju ir pamatotas. Baidoties, ka tad aktīvas izmeklēšanas laikā pierādījumi kļūtu zināmi Rimšēvičam, Latvija to nedarīja.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena, teikusi, ka "kā procesa virzītājs biju situācijas ķīlnieks. No vienas puses man gribētos pārliecināt Eiropas Savienības tiesu, ka mums šie pierādījumi ir. No otras puses man ir šī izmeklēšanas interese pēc iespējas ilgāk paturēt visus savāktos pierādījumus noslēpumā, lai man izdotos savākt tos pierādījumus".

"Nekā personīga" šovasar uzzināja, ka papildus aizdomām par ceturtdaļmiljona eiro kukuļa ņemšanu no bijušajiem "Trasta komercbankas" akcionāriem bijušo Latvijas Bankas prezidentu un uzņēmēju Māri Martinsonu apsūdz arī naudas atmazgāšanā. Prokuratūra uzskata, ka par kukuļa naudu nopirkts īpašums Jūrmalā un Rimšēvičs ir slēpts tā īpašnieks. 

Īpašumu Dubultos 2012. gadā Martinsona "MM investīcijas" nopirka no Rimšēviča drauga Jura Apeiņa. Pratināšanās prokuratūrā Apeinim blakus bija advokāts Normunds Duļevskis. Pēc tam Duļevskis pārtapa par Rimšēviča advokātu. Šonedēļ tiesa šī interešu konflikta dēļ advokātu noraidīja.

Eiropas tiesa atcēla aizliegumu Rimšēvičam pildīt amata pienākumus, un pēc gada pārtraukuma viņš atgriezās Latvijas Bankā.

Kolēģi bankas padomē no Rimšēviča slēpa datus par kredītiestādēm, kas viņu vaino noziegumos, daži padotie bija kļuvuši par lieciniekiem kriminālprocesos pret prezidentu. Pats Rimšēvičs izturējās tā, it kā nekas nebūtu noticis. Viņš sasauca preses konferences par centrālās bankas pētījumiem un prognozēm, piedalījās ECB sanāksmēs Frankfurtē.

Rimšēvičs vēlējās būt arī Latvijas delegācijā svarīgās Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas sanāksmēs. Viņu delegācijā neiekļāva, bet uz Vašingtonu atbilstošajās dienās grasījās doties tāpat. Centrālās bakas padomes spiediena dēļ Rimšēvičs tomēr pārdomājis.

Sekojot OECD rekomendācijām, politiķi šoruden vienojās apvienot Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Tad FKTK vadītājs kļūs par Latvijas Bankas viceprezidentu. OECD arī kritizēja banku nozares iebiedēto FKTK vadību. Lai komisijas vadītājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne paši pamestu amatus, viņiem izmaksāja kompensācijas 80% apmērā no gada algas. Atlases komisija par jauno FKTK priekšsēdētāju izvēlējās "Citadeles" valdes locekli Santu Purgaili. 

Pret Purgaili iebilda "Attīstībai/Par". Oficiāli pamatojums bija viņas nepilnīgās zināšanas un saistība ar komercbankām, bet aizkulisēs - nepietiekama šī politiskā spēka iesaistīšana FKTK vadītāja izvēlē.

Ministru prezidents Kariņš (JV) minēja, ka "ja mums ir bijusi iespēja rīkot atklātu konkursu ar apolitisku sistēmu, izvēloties FKTK vadītāju, un ne visi, vismaz šobrīd - un tas varētu mainīties – ir pilnībā apmierināta ar rezultātu. Es nezinu īsti, kā mēs varēsim izvēlēties Latvijas Bankas vadītāju".

Nelokāmie "pariešu" iebildumi pēc pāris nedēļām kļuva lokanāki un Saeima Purgaili amatā tomēr iecēla. Politiķi "Nekā personīga" apstiprināja, ka tam palīdzējusi vienošanās par "Attīstībai/Par" galavārdu FKTK vadītājas vietnieka atlasē. Atbilstošs kandidāts aizvien nav atrasts.

"Saeimā var noraidīt jebkuru kandidātu, un nav tā, ka mums ir kāda īpaša loma, un es neesmu dzirdējis, ka kāds politiskais spēks būtu piekritis, ka mēs būtu virzījuši kādu īpašu lomu sev šajā procesā," teicis Juris Pūce, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (A/P).

1

Kā vienoties par centrālās bankas nākamo vadītāju, nevienam nebija skaidrs. Pēc likuma, savu kandidātu var izvirzīt jebkuri desmit deputāti. Lai kādai no valdības partijām nebūtu kārdinājuma vienoties ar opozīciju, koalīcija stingri apņēmās nākt klajā ar vienu kopīgu kandidātu. 

Kā pretendentus apsprieda pirms gada Latvijas Bankas padomē iecelto Mārtiņu Kazāku, Fiskālās disciplīnas padomes locekli Innu Šteinbuku un bijušo Latvijas un Zviedrijas banku uzraugu Uldi Cērpu. Trīs dienas pirms gala lēmuma Gatis Eglītis no Jaunās konservatīvās partijas ieteica arī "Altum" vadītāju Reini Bērziņu. 

Gatis Eglītis teicis, ka "mēs uzskatījām, ka tas saraksts var tikt papildināts, bet mēs nebijām vienīgie, bija divi politiskie spēki, kas piekrita, ka šis kandidātu saraksts ir jāpalielina."

Uz NP jautājumu - "Kurš bija otrais?", sekoja atbilde - "es negribētu atklāt". Viņš nav noliedzis, ka tas varētu būt NP.

Bērziņš izskatījās labs kandidāts - jauns, pieredzējis vadošos amatos, efektīvi vadījis "Altum". Iebildumus izraisīja viņa oranžā pagātne: Bērziņš bijis "Tautas partijas" valdes loceklis un kandidēja Saeimas vēlēšanās no "Par labu Latviju" saraksta. 

"Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš:

"Ir bijušas situācijas, kad, protams, es esmu ticies ar ļoti daudziem cilvēkiem, kas agrāk ir bijuši politikā, šobrīd ir uzņēmējdarbībā no visdažādākajām politiskajām partijām, un tā mana lieta ir tā, ka to, ko mēs darām, mēs vienmēr runājam ar jebkāda veida uzņēmējiem, kuri tiešām dara savu darbu, bet nevienam ne pa labi, ne pa kreisi ir kādas vai atlaides vai priekšrocības, vai kaut kādas diskriminācijas."

Taču "Nekā personīga" noskaidroja, ka šīs saites nav tikai Bērziņa pagātnē. Viņa dzīvesbiedre Jūlija Bērziņa ir padomes priekšsēdētāja "Rīgas tirdzniecības ostā" un citos Andra Šķēles un Aivara Šlesera ģimenēm piederošos uzņēmumos. 

Galu galā politiķu izšķiršanās bija starp Cērpu un Kazāku. Pirmajam par sliktu spēlēja tas, ka Cērpa vadībā FKTK savulaik palaida garām iespēju mazināt finanšu krīzes dziļumu, bet Zviedrijā uzraudzīja bankas tieši tad, kad tās Baltijā apkalpoja arī netīru naudu. Koalīcija izvirzīja Kazāku, kurš teicis, ka "es redzu Latvijas Banka kā efektīvu institūcija, kas spēj samazināt savas izmaksas, tai pašā laikā nodrošinot kvalitatīvu pakalpojuma veikšanu ekonomikai un skatās valstiski uz šo funkciju nodrošināšanu, nevis uz aklu izmaksu samazināšanu, es redzu Latvijas Banku kā zināšanu un tehnoloģiju platformu jaudīgai Latvijas ekonomikas izaugsmei. Un es redzu Latvijas Banku kā Latvijas interešu aizstāvi un paudēju ārpus Latvijas robežām."

Purgailei, Kazākam un pagājušajā gadā Finanšu izlūkošanas dienesta vadībā ieceltajai Ilzei Znotiņai jābūt jaunās un tīrās Latvijas finanšu sistēmas sejām.

Banku bizness kļuvis mazāk ienesīgs. Uz augsta riska naudas apkalpošanu orientētām kredītiestādēm jāatrod jaunas biznesa nišas. Problēmas ar kapitāla pietiekamību bija "PNB Bankai", ko vēl nesen sauca par "Norvik". Krievijas un Lielbritānijas pilsonim Grigorijam Guseļņikovam piederošā banka šī gada sākumā vēlējās pirkt "Privatbank". Bet augustā Eiropas Centrālā banka un FKTK apturēja "PNB Bankas" darbību.

Kapitāla nepietiek arī "Meridian Trade Bank". Tai līdz šī gada beigām bija jāatrod finanšu investors. Banka plānoja piesaistīt ap 10 miljonu eiro. Viens no investoriem - ekspolitiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram piederošs uzņēmums "MCH Investīcijas", kas ir lielākais "Rīgas tirdzniecības ostas” īpašnieks. Līdz šim brīdim darījums nav noticis.

FKTK Licencēšanas daļas vadītāja Agnese Aliane:

"Tas, ko vērtē šajā procesā, ir atbilstība vairākiem kritērijiem, tātad nevainojama reputācija, brīvais kapitāls, tai skaitā arī šo te ieguldāmo līdzekļu vērtējums par to, kāda ir līdzekļu izcelsme."

Svarīgs nosacījums Latvijas finanšu nozares reputācijas uzlabošanā ir caurspīdīga "ABLV bankas" likvidēšana. Vairākus mēnešus Finanšu izlūkošanas dienests un FKTK nevarēja vienoties par metodoloģiju, kā tiks pārbaudīta bankā esošā nauda, pirms izmaksāšanas klientiem. Šobrīd bankā iesaldēti vairāk nekā 100 miljonu eiro. Šogad "Nekā personīga" rīcībā nonāca dokumenti no britu konsultāciju firmas "Formations House". Tie rādīja, ka arī "Rietumu bankā" klientu izcelsmes pārbaudes bijušas formālas. Britu konsultanti bankai piesaistīja klientus, kuru mērķis bija slēpt naudas izcelsmi. Konsultanti bankai melojuši par to, ka satikuši klientus klātienē. Banka ar "Formations House" sadarbību izbeidza pēc tam, kad FKTK "Rietumu banku" 2015. gadā sodīja par nepietiekamu klientu izpēti.

KNAB un Rīgas domes shēmas

Šogad nebija neviens mēnesis, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs neaizturētu kādu ar Rīgas pašvaldību saistītu personu. KNAB viesojās arī pie domes vadības. Varas vertikāle bija sagrauta un likumsakarīgi, ka koalīcija galvaspilsētā, kuru kopā līdz šim turēja dzelžaina disciplīna, izjuka. Tāpēc vairs nav jautājums, vai būs ārkārtas Rīgas domes vēlēšanas, bet, gan, kad precīzi tās būs. 

Gada sākumā, klātesot daudzām televīzijas kamerām, KNAB veica kratīšanu Nila Ušakova un dzīvesbiedres Ivetas Strautiņas - Ušakovas dzīvesvietā Mežaparkā. Mērs liedzās, ka būtu jelkā saistīts ar korupciju Rīgas satiksmē un solīja savu posteni neatstāt. Tomēr jau drīz Ušakovs valsti pameta un pēc 9 gadu valdīšanas Rīgas domē sākās haoss.

Ja Ameriks pēc KNAB viesošanās viņa dzīvesvietā atkāpās no vicemēra amata, Pēc identiskām kratīšanām pie Ušakova, mērs šādu soli nespēra, lai gan tieši viņa paraksti bija uz aizdomīgajiem daudzmiljonu darījumiem Rīgas satiksmē. Ilggadējā uzņēmuma vadītāja Leona Bemhena arests kapitāldaļu turētājpārstāvim Ušakovam bija negaidīts. Taču pēc vairāku mēnešu pavadīšanas cietumā ar advokātu, tostarp Ušakova kādreizējā padomnieka gādību, aizdomās turētos, arī iespējamo kukuļa devēju "Škodas" pārstāvi izlaida brīvībā. No cietuma pret pusmiljonu lielu drošības naudu iznāca arī Rīgas satiksmes pretlikumīgajos darījumos iespējamais starpnieks Māris Martinsons, no kura ātro kredītu firmas galvaspilsētas vicemērs Ameriks savulaik guva pasakainu peļņu. Ušakovs  nekad nav deklarējis, ka būtu saņēmis kādu labumu no konkrētās pašvaldības kapitālsabiedrības. Bet Eksmēra dzīvesbiedrei, neskatoties uz ietekmīgo stāvokli, deklarācijas visas darbības laikā nebija pienākums sniegt. 

"Strautiņai - Ušakovai nevajag aizpildīt deklarāciju, jo viņa nav amatpersona. Ja arī vajadzēs aizpildīt, tur nebūs nekādu pārsteigumu nevienam," komentēja Nils Ušakovs.

1

Pārsteigumi tomēr sekoja. Atklājās, ka Ušakova -Strautiņa paralēli mēra biroja vadītājas amatam, bija iekārtota par konsultanti Rīgas pašvaldībai piederošajā kapitālsabiedrībā Rīgas ūdens, ik mēnesi saņemot atlīdzībā pustotru tūkstoti. Pēc raidījuma de facto izpētītā, viņu darbā 8 gadu laikā Rīga ūdenī neviens nebija redzējis. Taču Rīgas satiksmē neredzamo konsultantu skaits bija izaudzis līdz pussimtam. Pamatā ar Saskaņu un Gods kalpot Rīgai saistītajiem, trīs gados par neticamām konsultācijām samaksāts vairāk nekā pusmiljons eiro.  Un tas viss laikā, kad Rīgas satiksme nevar savilkt galus kopā un jāieķīlā pat sliedes. 

Pētot šaubīgos darījumus Rīgas satiksmē, KNAB nonāca arī pie gadiem neaizskaramās personas - "Gods kalpot Rīgai" dibinātāja, miljonāra un diriģenta Aleksandra Brandava. Viņa firmas ieguva ekskluzīvus līgumus par pasažieru pārvadājumiem mikroautobusos galvaspilsētā. Pēc KNAB ziņām, Brandavs arī bijis slavenajā Taureņu pirtī, kur iespējams caur uzņēmēju Martinsonu nodevis kukuli par sev labvēlīgu lēmumu panākšanu pašvaldības konkursos. Pēc sāktās izmeklēšanas Brandavs pameta amatu ienesīgajā “Rīgas kartes” valdē. Divām privātfirmām e talona sistēmas uzturētājs piecos gados samaksājis 76 miljonus, un arī tās saistītas ar Brandava cilvēkiem.

Maijā KNAB par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un krāpšanu aizturēja Rīgas Tūrisma attīstības biroja vadību. Jermolovičas vadītais birojs no domes trīs gados bija saņēmis 17 miljonus. Nekā personīga zināms , ka daļa maksājumu birojs skaitījis sabiedrisko attiecību konsultantam no Vācijas Lucam Meijeram un viņa sadarbības partneriem Spānijā un Zviedrijā. Kungu izteiksmīgajās brillēs pamanījām Saskaņas kongresā neilgi pirms pašvaldības vēlēšanām. Meijers redzams arī šajos video, kur priekšvēlēšanu kampaņas laikā Nils un Iveta ar politiķiem tiekas Berlīnē. Meijers ir pazīstams politisko partiju konsultants un KNAB ir aizdomas, ka tūrismam domāto domes naudu Saskaņa izmantojusi savas priekšvēlēšanu kampaņas apmaksai. Tas ir kriminālsodāms pārkāpums, un, ja tas pierādīsies, Saskaņai var atņemt valsts naudu un likt atmaksāt vairāk nekā 300 tūkstošus.

Daudzās izmeklēšanas un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces lēmums atstādināt Ušakovu no mēra pienākumiem, pamudināja ilggadējo domes priekšsēdētāju negaidīti kandidēt uz Eiroparlamentu. Un jau kuro reizi iepriekš nosauktajam Saskaņas saraksta pirmajam numuram Vjačeslavam Dombrovskim palūdza paiet malā.

Tomēr tā nenotika. Četri Saskaņas deputāti ar jauno vicemēru Barraņiku priekšgalā pēkšņi sacēlās pret Saskaņas plāniem, par ko viņus nekavējoties izslēdza no partijas.Ušakovam muguru pagriezušais Barraņņiks mantoja teikšanu Centrāltirgū un gribēja lauzt nomas līgumu, kam ir saistība ar Ušakovam pietuvināto Ēriku Teilānu. Barraņiks gribēja liegt Teilānam saimniekot centrāltirgū līgumā atļautos 40 gadus un izslēgt no līguma normu, kas ne peļņu Teilānam, bet zaudējumus pašvaldībai. 

Tomēr, kad Barraņiks sāka apdraudēt paša Burova pozīcijas, jaunais mērs atrada domu biedrus starp kādreizējiem opozīcijas deputātiem, tajā skaitā no nacionāļiem ievēlēto Baibu Broku un Druvi Kleinu no Jaunās konservatīvās partijas, kurš par atbalstu Burovam tika pat vicemēra krēsla un turpmāk lēma tā, kā vajag Saskaņai un Gods kalpot Rīgai.

Druvis Kleins, Rīgas domes vicemērs, šī gada 29. novembrī: "Es nevienu neesmu nodevis! Es pārstāvu savus politiskos uzskatus un man ir tiesības izvēlēties savus politiskos mērķus!"

1

Burova un viņa vadītās koalīcijas noturēšanās uz ūdens,  vadības pārbīdes Centrāltirgū, un citās Saskaņas saimniecībās tā bija aizņēmušas domnieku prātus, ka tika pieļauti pretlikumīgi lēmumi kādā pašvaldībai būtiskā jomā.  Konkurences padome apturēja domes slēgto līgumu ar uzņēmumu "Tīrrīga", kas paredzēja monopolsituāciju Rīgā atkritumu apsaimniekošanā. Pēc tam valdībai un Saeimai divreiz nācies lemt par ārkārtas situāciju, jo pastāvēja bažas, ka pašvaldība nespēj noorganizēt atkritumu apsaimniekošanu likumīgi. Lai arī Burovs uzskata, ka nekādu pārkāpumu nav un nav arī krīzes atkritumu apsaimniekošanā, pašvaldības lietu ministrs Juris Pūce rosināja  domi atlaist un  nākamgad tas visticamāk arī notiks.

Tomēr Urbanoviča piesauktajā koalīcijas cementā pāris mēnešos radušās plaisas ir tik lielas, ka ārkārtas vēlēšanās Saskaņa ar GKR startēs atsevišķi. Un ilggadējā mēra Ušakova atgriešanās Rīgā lielā mērā ir atkarīga no tā, kā veiksies KNAB izmeklētājiem.

Nils šo ir komentējis kodolīgi - "Mana sirdsapziņa ir tīra".

1

Ventspils sāgas turpinājums

Ventspils šogad ir godam nopelnījusi korupcijas galvaspilsētas statusu. Mērs Aivars Lembergs ir panācis, ka pilsētu par to daudzina arī tālajā Amerikā. 15. decembra sižets ASV sankcijas padara Lembergu toksisku

Pilsētas vadītāja Aivara Lemberga dzīve gada lielāko daļu ritēja ierastā ritmā. Daļu  laika viņš veltīja pašvaldības vadīšanai un politikas komentēšanai, daļu jau vienpadsmit gadu ilgstošajam tiesas procesam, kurā apsūdzēts smagos noziegumos

Par pavērsienu Lemberga rāmajā ikdienā pagājušajā nedēļā parūpējās  ASV  Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs. Aivaru Lembergu un četras viņa ietekmē esošas organizācijas iekļāva melnajā sarakstā. 

Čads Tvitijs, ASV vēstniecības Latvijā Preses un kultūras atašejs:

"Tā mērķis ir identificēt korumpētas personas vai tos, kas iesaistīti nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos visā pasaulē. Tas ir, lai gala rezultātā pasargātu ASV intereses. Tie ir cilvēki ar ļaunprātīgu ietekmi, kas veido draudu ASV un arī mūsu draugiem, sabiedrotajiem un partneriem."

Nokļūšana sankciju sarakstā nozīmē to, ka bankām ātri jāatbrīvojas no sadarbības gan ar pašu mēru, gan viņa kontrolē esošām personām un organizācijām. Lemberga vārds finanšu vidē ir kļuvis toksisks. 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile komentē: 

"Galvenais sankciju mērķis ir vērsts uz konkrētas personas Aivara Lemberga gan ekonomiskās, gan politiskās ietekmes mazināšanu. Un, protams, lai šo mērķi sasniegtu, mums ir jāsaprot, kā vislabāk sabalansēt konkrētā mērķa sasniegšanu un konkrētās personas izolēšanu vai atstatīšanu no finanšu pakalpojumiem."

Lemberga  aizsardzības taktika ir nemainīga. Viņš ir globālas sazvērestības upuris.  Piecpadsmit gadus viņa nelaimēs vainīgs bija ASV finansists Džordžs Soross. Tagad neapķērīgie amerikāņi iekrituši viņa politisko oponentu lamatās. 

"Visas tās ir fantāzijas, ko sacerēja savā kabinetā Bordāns, un aizbrauca amerikāņiem iepotēja muļķības. Tur sarakstītas totālas un tikai muļķības," sašutis bijis Lembergs.

Lielās nepatikšanās Lembergam ir svarīgi radīt cietēja tēlu. Pirms desmit gadiem tam noderēja kakla šina jeb ortoze. Tagad viņam esot liegts parūpēties par bērniem, jo viņš bankās nevarot pārskaitīt naudu.  

Viņš pat izteicies, ka "man neļauj bērniem pirkt maizi un pienu, maksāt pa bērnudārzu pa skolu man aizliegts maksāt, apmaksāt medicīnas pakalpojumus manam trīsgadīgam bērnam un trīspadsmitgadīgam bērnam". 

1

Pieeja banku kontiem ierobežota arī Lemberga bērniem, un sievai, kam ASV paziņojums aprāva piecu gadu karjeru Rīgas brīvostas pārvaldē. Mēneša laikā bankām no finanšu pakalpojumiem jāatslēdz arī citas Aivara Lemberga ietekmē esošas personas.  Pirmie no Lemberga asociācijām mūk uzņēmēji.   Politiķi ar Lembergu saistītajās partijās vēl nesteidz savu bijušo premjera kandidātu norakstīt. KNAB vēl nav pateicis, vai sankcijas ietekmēs partiju iespējas saņemt valsts naudu. 

Nevienam nav zināms, cik ilgi Aivars Lembergs sarakstā atradīsies un kam jānotiek, lai ASV Valsts kase viņu no tā izņemtu. Tas, ka Latvijas valdībai izdevās no saraksta izdabūt Ventspils ostu, nozīmē, ka tas ir iespējams. Taču grūti iedomāties, ka līdzīgas procedūras, kādas notika ar ostas pārvaldi, varētu paveikt fiziska persona. Tēlaini to var raksturot kā galvas un skeleta  pilnīgu nomaiņu. 

ASV melnais saraksts bija nozīmīgākais, bet ne vienīgais ar korupciju saistītais notikums Ventspilī.  Nesmukums ar kukuļiem maijā sanāca  Ventspils "Latvijā" - jaunajā koncertzālē, kas celta par Eiropas un klimta pārmaiņu novēršanai paredzētu naudu.  

Lai šo ēku nodotu ekspluatācijā, ugunsdzēsēju komisija pārbaudīja drošības sistēmas. Lēmums bija pozitīvs. Tomēr tad iejaucās Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs. Dienests bija saņēmis informāciju, ka komisiju piekukuļos. 

IDB aizturēja četrus ugunsdzēsējus. Aizdomās par kukuļa došanu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta komisijai izmeklētāji tur firmu, kas specializējas jaunbūvju ugunsdrošības jautājumos. Firmas īpašnieks ir bijušais ugunsdzēsējs. 

Koncertzāli izdevās nodot ekspluatācijā 5. jūlijā, bet 25. jūlijā bija atklāšanas koncerts. Šis korupcijas gadījums valsts budžetam var izmaksāt dārgi, jo var nākties atmaksāt Eiropas naudu. Par to būs zināms, kad noslēgsies izmeklēšana. 

Lai gan Latvijā pēdējos gados būtisks cenu pieaugums nav novērojams, hiperinflācijas uzliesmojums šogad bija vērojams būvdarbos uz Austrumu robežas.  

Pirms gada uz Krievijas robežas tilti pār strautiem izmaksāja ap 150 tūkstošiem eiro gabalā. Šogad uz Baltkrievijas robežas cenas jau bija citas.

Tilts pār Rosicas upi robežsardzei maksās ap 650 tūkstošiem eiro. Gar robežu ar Baltkrieviju būs četri šādi tilti, kopā par 2,7 miljoniem eiro. Tas ir četrarpus reizes dārgāk, kā pirms gada uzbūvētie tilti Krievijas pierobežā.

Viens no pēdējiem darbiem uz Krievijas robežas bija 12 metrus platās robežjoslas attīrīšana no kokiem un krūmiem. 

Gada sākumā robežjoslas tīrīšana sākās Ciblas novada Līdumnieku pagastā. Te nomaļā vietā gar robežu izcirsta nevis 12, bet 50 un vietām pat 80 metru plata josla. Nav žēloti arī aizsargājamos dabas liegumos augošie koki, par kuru nociršanu paredzēta kriminālatbildība.  

Gulbju Platpirovas dabas liegumā īpaši aizsargājamā purva mežu biotopā robežas ierīkotāji izcirtuši ap 3 hektāriem meža. Nocirsto koku vecums te bijis ap 170 gadiem. 

Plašie izcirtumi labi redzami satelīta attēlos. Kur pirms gada bija biezs mežs, tagad redzami gaiši klajumi. Nocirstie baļķi bija pazuduši.  

Robežsargi  stāstīja, ka viss ir likumīgi. Atļauja ciršanai uz robežas viņiem nevienam neesot jāprasa, bet baļķu pazušana neesot viņu atbildība. 

Robežsargu skaidrojumiem par pazudušo mežu un dārgajiem tiltiem nenoticēja Iekšējās drošības birojs.   Septembrī izmeklētāji aizturēja  četras personas.  Starp aizdomās turētajiem arī bijušais Robežsardzes priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars, kurš amatu negaidīti pameta šā gada janvārī, lai gan līdz pilnvaru termiņa beigām bija vēl divi gadi.

Pirms sešiem gadiem “Latvijas dzelzceļa” vadība izlēma, ka Šķirotavas stacijā jābūvē augsti tehnoloģiska  prettrokšņa siena.  Unikālās sienas būvniecībai valsts uzņēmums bez konkursa nolīga privātu firmu "Composite Constructions". 

Bija plānots, ka siena izmaksās pusotru miljonu eiro. Pusi no summas segtu Eiropas Savienība. Divus gadus "Latvijas dzelzceļš" uzņēmumam skaitīja naudu, taču sienu neviens nebūvēja. 

Dzelzceļš pagaidīja vēl pusotru gadu. Sienas aizvien nebija un nebija arī nekādu ziņu, kur nolīgtā firma tērējusi pusmiljonu. "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs komentē:

""Latvijas dzelzceļa" darbinieki, kas bija atbildīgi par šo līgumu, ir darbojušies atbildīgi saistībā ar šo lietu."

1

Tagad  "Composit Constructions" ir maksātnespējīgs, kontos naudas nav. Firmas administrators uzskata, ka  valsts uzņēmuma amatpersonas  darījumos ar “Composit constructions” ir  bijušas neparasti pretimnākošas un nav rūpējušās par naudas  atgūšanu. 

Andrejs Voroncovs, "Composit Constructions" maksātnespējas administrators min, ka "no tā 2015. gada augusta bija tikai dažas vēstules no "Latvijas dzelzceļa" puses, zināmā mērā formāls, un bija viens iesniegums Valsts policijā, kur bija atteikums uzsākt kriminālprocesu un pat šīs atteikums netika pārsūdzēts prokuratūrā, un, ņemot vērā to, kā to saraksti veda valdes locekļi, tad attiecīgi "Latvijas dzelzceļa" valde, manuprāt, nevarēja nezināt par šo situāciju un tās rīcība bija nepienācīga". 

Administrators vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Lai gan notikušajā bija acīmredzama valsts uzņēmuma amatpersonu bezatbildība, tomēr resoriskajā pārbaudē KNAB izmeklētājs atrada argumentus, lai kriminālprocesu neuzsāktu. Pavirši uzrakstītajā lēmumā  atzīts, ka notikušais ir civiltiesisks darījums. Tam  piekrita arī prokuratūra.  Latvijas dzelzceļš jau atmaksājis 400 tūkstošus  Eiropas Komisijai.

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” ir nesavtīgs, privātam biznesam pretimnākošs uzņēmums.  Koncerns ir nopircis vienpadsmit lokomotīves, katru ap divu miljonu eiro vērtībā, lai gan pašam nepieciešamas vien četras. Pārējās nodotas konkurentam, firmai "Baltijas tranzīta serviss". 

Baltijas tranzīta servisam šis darījums ir ļoti izdevīgs. Sākumā firma pati pirka lokomotīves, taču vēlāk attapās, kas tas ir riskanti. Izdevīgāk, ka risku uzņemas valsts uzņēmums. 

Arī šajā darījumā ieguvēji ir bijušie politiķi Ainārs Šlesers un Andris Šķēle, jo “Baltijas tranzīta serviss”  lielākais īpašnieks ir  Rīgas tirdzniecības osta, kur abiem ir daļas. 

Savukārt mazākuma īpašniece dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumā kopš 2018. gada sākuma ir bijušā "Latvijas dzelzceļa" vadītāja Uģa Magoņa sieva Anastasija Magone. Tieši Magonis bija Latvijas dzelzceļa prezidents, kad lokomotīves nopirktas. Ar tām saistīta arī viņa kukuļošanas lieta.

Bijušais "Latvijas dzelzceļa" prezidents Uģis Magonis, atzinis: "Baltijas tranzīta servisā" mana sieva ir akcionārs, bet es tur neko nedaros. Pa Lietuvu daros, jā, bet pa Latviju es neko".

1

Par savādajiem Latvijas dzelzceļa koncerna uzņēmumu  darījumiem  pēc Saeimas deputāta Kaspara Ģirģena iesnieguma decembrī policijā uzsākts kriminālprocess par krāpšanu.

Raitāk par Lemberga lietu, tiesā virzās procesi pret  kukuļotajiem bijušajiem Latvenergo vadītājiem.  Kriminālprocesi uzsākti 2010. gadā, pēc pāris gadiem jau lietas bija tiesā. Oktobrī vienā no tām  stājās spēkā  spriedums. Cietumā bija jāiet bijušajam viceprezidentam  Aigaram Meļķo,  ražošanas direktoram Gunāram Cvetkovam un kukuļa devējam Andrejam Livanovičam.

Oktobra beigās trijotne nogādāta cietumā, kur sāka izciest sodus.  Tas ir  panākums korupcijas apkarotājiem, jo notiesājošs spriedums, nevis amatpersonu aizturēšana ir darba novērtējums.  

Pirmajā instancē joprojām atrodas pamata lieta. Tajā kukuļu summa ir ap četriem  miljoniem un uz apsūdzēto sola sēž bijušais Latvenergo šefs Kārlis Miķelsons, Meļko un TEC 2 rekonstrukcijas grupas direktors Ēriks Priednieks.