Ar katru gadu Baltijas jūra arvien vairāk drupina Jūrkalnes pagasta Labraga stāvkrastu. Vietējie iedzīvotāji stāstot, ka krasta erozija pie viņiem esot ierasts process, taču šogad lielā mitruma, vēja un neesošās ziemas dēļ, stāvkrasts nogruvis pat par desmit metriem, ziņo raidījums "Panorāma".
Nogāzti koki un noskaloti krasti ir aina, kura šobrīd paveras Labraga pludmalē, kuru strauji apņem Baltijas jūra. Jūrkalnes teritorija gar Baltijas jūru stiepjas 13 kilometru garumā. No tiem aptuveni 100 metri ir Labraga stāvkrasts, kurā novērojami vislielākie nogruvumi.
"Tas nogruvums tieši tajā vietā nav tik plašs, kādus 100 metrus garš. Pēdējā nogruvumā uz iekšzemes nogruva kādi seši metri," sacījis Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Reķus.
Nogruvumi rodas pārāk mitrā laika un spēcīgā vēja dēļ. Iespējams, ja ārā būtu ziema ar zemu temperatūru, šādas problēmas nebūtu. Jūrkalnes dabas stihija izraisījusi interesi arī daudziem tūristiem.
"Mēs gribam redzēt kā brūk mūsu piekraste. Mēs ļoti bieži braucam uz Jūrkalni," sacījusi Saldus iedzīvotāja Aelita.
Jūrkalnes pagasta pārvalde drošības apsvērumu dēļ esot izlikusi vairākas brīdinājuma zīmes. Dabas stihijas novērtēšanā iesaistījusies arī Ventspils pilsētas dome. Šo krastu noskalošanas riski iekļauti teritorijas plānojumā.
"Izstrādājot jauno Ventspils novada teritorijas plānojumu, mēs sazinājāmies ar Jūras krasta laboratorijas vadošo pētnieku Jāni Lapinski. Ņemot vērā viņa izvērtējumu, mēs savā plānojumā esam paredzējuši, kādi varētu būt šie noskalošanās riski līdz 2060. gadam," raidījumam sacījis Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dadzis.
Ventspils novada domes pārstāvji pieredzes apmaiņas braucienos viesojušies arī citur, lai saprastu, ko darīt šādos gadījumos. Visu izvērtējot tika secināts, ka tuvākajos gados, nostiprinājumi būvēti netiks, jo tas prasot lielus finanšu līdzekļus.
Citu valstu pieredze rādot, ka šādu jautājumu sakārtošanā jāiesaistās arī citām institūcijām un valstij.
