"Izdzīvot tur faktiski nav iespējams!" Mammai no Latvijas draud 15 gadi Dienvidāfrikas cietumā par sava bērna nolaupīšanu

2003. gadā Kristīnes Misāne pārcēlās uz Mozambiku, kur veiksmīgi izveidoja savu biznesu. 2011. gadā sieviete iepazinās ar Dienvidāfrikas pilsoni. Pēc četriem gadiem pārim piedzima meitiņa. Tāpat ģimenē dzīvoja Kristīnes dēls no viņas pirmās laulības.

Kristīne saka, ka konflikts sākās, kad viņa atteicās civilvīram aizdot lielu naudas summu. Vīrietis nolēma pārtraukt attiecības. Kristīne saka, ka no tā laika bijušais civilvīrs sāka pret viņu izturēties vardarbīgi. Viņa apgalvo, ka vardarbība tikusi vērsta arī pret abiem bērniem.

Konfliktam saasinoties, vīrietis bijis ar mieru nodot meitiņas audzināšanu Kristīnes radiniekiem Latvijā. Viņš pieprasīja, lai viņa kontā iemaksā 500 000 eiro, kas it kā nodrošinātu ceļošanas izdevumus meitas apciemošanai.

"Bērna tēvs joprojām turpina vajāt un draudēt, kā arī ir nolīdzis trešās personas mazgadīgā bērna nolaupīšanai," uzskata Kristīnes tuvinieki Latvijā.

2017. gada 1. martā Kristīne Dienvidāfrikas tiesā panāca pagaidu tiesisko aizsardzību no sava civilvīra. Kristīne saka, ka civilvīrs turpināja viņu pazemot un draudēt.

"Vīrietis, aizejot pie tiesneša uz mājām un uz mutiskas liecības pamata, bez protokola un ierakstiem, panāca tiesneša lēmumu par bērna atņemšanu mātei. Šis fakts jau vien liecina par korumpētību un beztiesiskumu Dienvidāfrikas Republikā," apgalvo sievietes tuvinieki.

2018. gada maijā Kristīne Dienvidāfrikā piedzīvoja vardarbīgu uzbrukumu, kura laikā viņa tika izvarota. Uzbrucēji draudēja izdarīt to pašu ar bērnu.

Rūpējoties par savu un savu bērnu drošību un dzīvību, 2018. gada maijā Kristīne nolēma meklēt patvērumu Latvijā, atklāj viņas tuvinieki.

Kristīne atbrauca uz Latviju, bet, ņemot vērā, ka viņa bija vienīgā ģimenes uzturētāja, pēc pusgada - 2018. gada decembrī Kristīne plānoja doties darba braucienā uz Mozambiku. Viņai bija jālido caur Kopenhāgenu.

Šķērsojot robežu, viņa tika aizturēta, jo atradās Interpola meklēšanā.

Dienvidāfrika bija norādījusi, ka Kristīne Misāne tiek meklēta par šādām apsūdzībām: bērna nolaupīšana, tiesas lēmuma pārkāpšana par bērna neizvešanu no valsts, krāpšana, dokumentu viltošana. Kristīnes tuvinieki ir pārliecināti, ka visas norādītās apsūdzības ierosināja Kristīnes partneris, viņas jaunākā bērna tēvs.

Sievietes tuvinieki arī norāda, ka esot vērsušies pēc palīdzības Ārlietu ministrijā (ĀM). Tā nosūtījusi Dānijai notu, tomēr rezultāts nav sekojis.

"Ārlietu ministrija nevar ietekmēt tiesas procesus ne Latvijā, ne ārvalstīs, un šī ir atbilde, ko mēs saņēmām no Dānijas," "TV3 Ziņām" skaidroja ĀM pārstāvis Jānis Beķeris.

Sievietes pārstāvji kritizē Ģenerālprokuratūras darbu saistībā ar šo gadījumu.

"Pagājušā gada sākumā Dānijas iestādes nosūtīja vēstuli Latvijas Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu pārņemt savu pilsoni tiesāšanai uz Latviju. Latvijas Ģenerālprokuratūra atteicās to darīt, savu lēmumu pamatojot ar to, ka nav tiesiska pamata," norāda Kristīnes pārstāvji.

"Ģenerālprokuratūra lietu izskatīja, kā patiesiem burta kalpiem pienākas, atsakoties savu pilsoni pārņemt uz Latviju," pauž sievietes tuvinieki.

Dānijas tiesa ir nolēmusi Misāni izdot kriminālvajāšanai Dienvidāfrikas Republikai. Šobrīd tiek gaidīta valsts pārstāvju ierašanās Misānes pārvešanai uz Dienvidāfrikas valsti.

Latvijas Tieslietu ministrija (TM) skaidro, ka ir tiesīga iesaistīties tikai pēc notiesājoša sprieduma pieņemšanas Dienvidāfrikas Republikā.

Ministrijā apgalvo, ka Latvijas puse ir gatava vērsties pie Dienvidāfrikas iestādēm ar lūgumu nodot Kristīni Latvijai soda izciešanai.

TM skaidro, ka tas tiktu darīts uz abpusējības principa pamata, jo starptautiska nolīguma starp Dienvidāfrikas Republiku un Latviju šāda rakstura jautājumos nav.

TM skaidro, ka ir aicinājusi Ģenerālprokuratūru izvērtēt iespēju pārņemt personu kriminālvajāšanai Latvijā no Dienvidāfrikas Republikas, kā rezultātā tieslietu ministrs ir uzrunājis Dānijas Karalistes tieslietu ministru, lūdzot sniegt vispusīgu informāciju par personai izvirzītajām apsūdzībām, un lūdzis Dānijas Karalistes pusi nesteigties ar izdošanu, līdz Latvijas puse varētu pieņemt lēmumu.

Kristīne Misāne stāsta: "Diemžēl Ģenerālprokuratūra pret šo lietu izturējās formāli, pavirši iedziļinoties izvirzītajās apsūdzības, nepieprasot papildu informāciju ne Dānijai, ne Dienvidāfrikai, lai pieņemtu Eiropas aresta orderi, uz kā pamata pārņemtu mani, Latvijas pilsoni, kriminālvajāšanai Latvijā. Es neesmu ne valsts noziedzniece, ne slepkava, ne narkomāne. Es glābu savu bērnu dzīvību.

Latvijas valsts neizrādīja nekādu interesi, lai tiktu aizstāvēta Latvijas pilsone, kā rezultātā vislielākie cietēji ir mani divi mazgadīgie bērni, kuri arī ir Latvijas pilsoņi. Manis izsūtīšanas gadījumā uz Dienvidāfriku bērniem būs liegtas visas saskarsmes tiesības ar mammu uz ļoti ilgu laiku. Iespējams, ka viņi mani neredzēs vairs nekad. Ir skaidrs, ja mani nosūtīs kriminālvajāšanai uz Dienvidāfriku, tad principā tas ir līdzvērtīgi nāves spriedumam. Man draud cietumsods līdz 15 gadiem - Latvijā soda mērs par šādu nodarījumu ir mazāks par vienu gadu. Dienvidāfrikas ieslodzījuma sistēmā, kur valda necilvēcīgi dzīves apstākļi un regulāri tiek pārkāptas cilvēktiesības, ko apstiprina arī ANO un starptautiskās cilvēktiesību organizācijas "Amnesty International" atzinumi, tik ilgus gadus izdzīvot faktiski nav iespējams!"

"Pēc gadu ilgas cīņas un nonākot bezdibeņa malā, man ir tikai viens lūgums - ir vēl jābūt diplomātiskiem un tiesiskiem ceļiem, kā mani, Latvijas un Eiropas Savienības pilsoni, pasargāt Eiropas Savienības ietvaros un nenodot drošai iznīcībai necilvēcīgos apstākļos Āfrikas cietumā! Es vēršos pie Dānijas Karalistes un Latvijas tieslietu ministriem – mana vienīgā iespēja ir lietas pārskatīšana," turpina Kristīne.

Portālam TVNET Ģenerālprokuratūrā norādīja, ka tā šajā gadījumā neatbild par personas izdošanu vai neizdošanu. Ģenerālprokuratūrai bija jāvērtē, vai ir iespēja pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu attiecībā pret Kristīni Misāni, kuras izdošanu Dānijas Karalistei lūdz Dienvidāfrikas Republikai.

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai nebija tiesiska pamata izdot Eiropas apcietinājuma lēmumu attiecībā pret Kristīni Misāni saskaņā ar Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm noteikumiem. Tas nebija iespējams Dienvidāfrikas Republikas izdošanas lūgumā norādīto Kristīnei Misānei inkriminēto noziedzīgo nodarījumu smaguma un rakstura dēļ.

Kristīne Misāne Dienvidāfrikas Republikā tiek apsūdzēta tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas atbilst Latvijas Krimināllikuma 168. pantā paredzētajam noziedzīgajam nodarījumam (nolēmumu par aizgādības, aprūpes un saskarsmes tiesībām ar bērnu nepildīšana), par ko ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža ir mazāka par vienu gadu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu Eiropas apcietinājuma lēmumu var pieņemt, ja ir pamats uzskatīt, ka ārvalstī atrodas persona, kas ir apsūdzēta tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas sodāms pēc Latvijas Krimināllikuma ar brīvības atņemšanas sodu, kura maksimālā robeža ir lielāka par vienu gadu.

Nepieciešams uzsvērt, ka Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra iepriekš norādītajos apstākļos pieņemot Eiropas apcietināšanas orderi, apzināti būtu pārkāpusi nacionālās un starptautiskās tiesību normas.

Ģenerālprokuratūra jau kopš 2019. gada sākuma iesaistījusies attiecīgā jautājuma risināšanā. Tā kā Latvijas Ģenerālprokuratūrai pieejamie tiesiskie līdzekļi šajā stadijā bija izsmelti, tika nosūtīti lūgumi Dānijas kompetentajām iestādēm rast iespēju personu neizdot saskaņā ar Dānijas normatīvajiem aktiem.

Savukārt tas, vai Dienvidāfrikas Republika piekristu  kriminālprocesu vai soda izciešanu pārcelt uz Latviju būs atkarīgs, vai viņus apmierinās Latvijā maksimālais sods tikai 3 mēneši, vēsta "TV3 Ziņas". Var gadīties, ka Āfrikā piespriestais sods tad pilnā apmērā jāizcieš Latvijā.